Izauklē pļavā atrastu stirnas mazuli

2008. gada 11. jūlijs 09:55

3919

Bilskas pagasta zemnieku saimniecībā "Stapriņi" ir jauns iemītnieks - stirnu meitenīte Rasa. Saimnieki atrada stirnu bērnu savā lucernas laukā pavisam maziņu un vienu un pieņēma aiz līdzcietības.

Viņiem radās iespaids, ka citādi dzīvnieks aizietu bojā bada nāvē.

"Pļavā starp mežiem ar "vācieti" pļāvu lucernu," atceras "Stapriņu" saimnieces Ineses Putno dēls Gatis Zariņš. "Divas stirnas ar bērniem izgāja no zāles projām uz mežu, bet viens stirnēns bija palicis lauka vidū.

Kad ieraudzīju viņu stāvam "vācieša" priekšā, bija pavisam švakiņš, knapi streipuļoja. Vai nu viņam trūka barības, vai arī viņa māte bija nošauta."

Šovasar "Stapriņu" pusē jau bijis gadījums, kad, gatavojot lopbarību, viens stirnu mazulis nāvējoši sapļauts. Gatis par šo mazo "bembiju" apžēlojās un aiznesa uz mājām.

Tur stirnēnu aprūpē visa saime, pat trīsgadīgais suns Ringo, kuru saimniece Inese smaidot dēvē par "māti barotāju" jau izauklēto kaķēnu dēļ. Sākumā cilvēki stirnas mazuli gan dienu, gan nakti dzirdināja ar pienu caur pipetīti, bet vēlāk palīgā ņēma knupīti.

Tagad Rasa ēd arī maizi un burkānus un piedevām uzkož puķes. Pirmās piemājas dobē tika apēstas sarkanās petūnijas. Ziņkārīgais stirnēns notiesājis arī žurnāla "IEVA" vāku un pagaršojis istabas augus. Saimnieki netur stirnēnu istabā un ļauj dzīvniekam staigāt, kur pašam tīk.

"Te stirniņa ar Ringo izskrienas pa dārzu, te guļ ceriņkrūmā. Uz mežu gan neiet. Ļaujam, lai pati izvēlas, ko darīt, - palikt pie mums, vai iet projām," saka Inese.

Viņa atzīst, ka sākumā bijis mazuļa gan žēl, gan arī bijis žēl nenest viņu atpakaļ uz pļavu, jo mežā pieradinātai stirnai būs grūti izdzīvot.

Ineses dzimtas mājās "Stapriņos" pieradināta stirna jau reiz dzīvojusi, turklāt - gandrīz trīs gadus. Tas noticis pirmskara Latvijas laikā. Mūsdienās stirnu mazulis pieņemts arī citās Bilskas pagasta mājās.

"Gadījumi ar pieņemtiem stirnēniem nav īpaši reti," "Ziemeļlatvijai" saka dabas pētnieks Ingmārs Līdaka. Viņš iesaka līdzīgās reizēs atstāt dzīvnieku mežā vai pļavā.

"Cilvēki kādreiz kļūdaini domā, ka stirnēns ir mātes pamests. Taču mazulim ir ļoti spalga balstiņa, un māte viņu dzird vismaz pārsimts metrus tālāk. Tāpēc, ja dzīvnieka mazulis ir vesels un laikus pļavā pamanīts, viņu droši var pārnest vismaz simts metrus tālāk mežmalā, projām no pļaujmašīnas, un atstāt. Kad cilvēks attālināsies, māte nāks bērnu meklēt.

Tas pats attiecas uz zaķēniem un pūčulēniem," saka dabas pētnieks un piebilst, - pieradinot meža zvēru, jārēķinās, ka viņam pazūd bailes no cilvēkiem un suņiem.

I. Līdaka arī dod padomu šādos gadījumos noteikti sazināties ar Valsts meža dienestu, kura pārziņā ir visi medījamie dzīvnieki, un, vēlams, arī ar zooloģiskā dārza darbiniekiem, kuri neliegs padomu, kā rīkoties.

Ja meža zvērs jau ir pieradināts, tad vēlams sazināties ar Līgatnes dabas taku vai zoodārza Kalvenes filiāles darbiniekiem par viņa varbūtējo izmitināšanu tur. "Te gan jārēķinās, ka tur praktiski stirnas vairs nav, kur likt," piebilst I. Līdaka.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Izauklē pļavā atrastu stirnas mazuli

Kategorijas