Zvārtavas pagastā vairākas sētas līdzinās ziedu gleznām

2008. gada 6. jūlijs 00:15

3641

Zvārtavas pagastā vairākas sētas līdzinās ziedu gleznām

Zvārtavas pagasta pašvaldība tradicionāli konkursu par sakoptāko sētu nerīko, tomēr ik gadu ciematā ir par ko papriecāties. Skaistu un sakoptu sētu netrūkst.

Tas vien liecina, ka te daļa cilvēku nekopj pagalmu un dārzu, lai izpelnītos labāku komisijas vērtējumu, bet dara to savam priekam. Uzturēties skaistā vidē - tas ir viņu dzīves stils.

Pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Priede man norāda, lai ziedu daudzkrāsainību nemeklēju tikai lauku sētās.

To es ieraudzīšot arī Stepu ciemata centrā pie daudzdzīvokļu nama "Ilgas". Par to jāpateicoties šīs mājas iedzīvotājām Dzidrai Švartei un viņas meitai Ingunai Kalniņai, kuras katru brīvo brīdi velta pagalma košumam.

Pie minētās ēkas satieku Ingunas dēlus Rihardu un Reini. Mamma esot aizbraukusi uz pilsētu. Zēni viņas prombūtni nedomā izmantot skraidīšanai apkārt, bet rūpīgi pļauj zāli mauriņā mājas priekšā. "Zāles appļaušana ap māju ir mūsu šās vasaras pienākums. Man patīk, ja pagalmā ir zaļš mauriņš un visapkārt zied puķes," saka Rihards.

Vēlāk vecmāmiņa Dz. Švarte paskaidro, ka zēni ir iecelti par galvenajiem pļāvējiem. "Skaista vide uzlabo garastāvokli un dod prieku. Darbus veicam kopīgi. Kopīgi pērkam gan sēklas, gan stādam puķes. Zēni to redz un nepaliek malā," saka Dz. Švarte.

Ar skaistu dārzu, kurā izveidots dīķis ar dekoratīvām apmalēm, var lepoties "Lejiņu" māju saimnieki. Zemnieks Romāns Ozoliņš un viņa dzīvesbiedre Antra nav mājās, toties par dārza darbiem labprāt pastāsta Antras mamma Gunta Vērzemniece.

"Es jau vairs spēju tikai dobes paravēt. Rokas negrib klausīt. Asteres un samtenes, var teikt, tikko ir uzdīgušas, jo zeme, kaut arī palaikam uzlīst, tomēr ir sausa. Tagad tuvojas Dziesmu svētki un man, rosoties pa dārzu, nāk prātā, kā pēc kara 1948. gadā braucām uz Dziesmu svētkiem.

Es toreiz biju liela dejotāja. Vēl te uz vietas ir divas sievas, ar kurām toreiz braucām dejot. Toreiz mammas mums mums noauda Lielvārdes tautas tērpus, jo tos bija vieglāk izgatavot. Visu meklējām pašas. Tā tas bija," neviļus atminas G. Vērzemniece. Lauku darbos pavadīts viss mūžs un kādas tik domas nav izdomātas, kopjot zemi un stādot.

Tagad vieta jāatdod jaunajiem. Romāns dārzā ir izveidojis glītus celiņus. Bet mazmeita Lelde esot liela dīķu racēja. Neliels mini baseiniņš ir izveidots arī pie ieejas ēkā. "Mazmeita izraka bedri, ieklāja plēvi, lai ūdens neizžūst, salika akmentiņus un tagad šī vieta priecē acis. Otrā mājas pusē ir lielāks baseins. Tajā var apskatīt brekšus. Arī to veidoja Lelde. Akmeņus savāca no tuvākajām grāvmalām. Salika ķerrā un stūma mājās," stāsta G. Vērzemniece.

Aktīvi vecākiem saimniecības uzturēšanā palīdz arī Leldes māsa Karīna. Gunta atzīst, ka mazmeitas daudz aizguvušas no vecāku parauga. G. Vērzemniece atceras, ka arī viņas tēvs visu darījis kārtīgi, ievērojot senās tradīcijas. "Kad tēvs te sāka būvēties, viņš stingri norādīja - vispirms jāuzceļ šķūnis, kur salikt materiālus un darba rīkus, tikai tad var ķerties pie dzīvojamās mājas celšanas. Viņš mīlēja kārtību. Arī tālāk redzamā pirts ir viņa celta. Tagad gan tā ir atjaunota," saka G. Vērzemniece.

Braucot cauri Stepu ciematam, uzmanību piesaista dārza iekārtojums, bet it īpaši ziedos grimstošā veranda mājai "Vidzeme-2". Var noprast, ka te košas sētas uzturēšanā ir ieinteresēta gan saimniece, gan saimnieks. Priecē ne tikai krāšņie ziedi, bet arī soli un galds, kas izgatavoti no gareniski pārzāģētiem baļķēniem.

Mājas saimniece Vineta Valtiņa to apstiprina - ziedi esot viņas kompetencē, bet atpūtas vietu dārzā iekārtojis vīrs Agnis. "Nereti saka, ka laukos pārņem it kā pamestības sajūta. Ja cilvēks grib, tad nekas tāds nav iespējams. Jā, pilsētās nereti var redzēt kaut ko brīnišķīgu, bet arī te mēs varam izdaiļot savu sētu.

Protams, puķu kopšana ir piņķerīgs darbs, bet, ja ir vēlēšanās un darbs dara prieku, tad tas nemaz tik grūti nav. Es pat īsti visām puķēm nosaukumus nezinu, bet man tas arī nav svarīgi. Priecājos par to skaistumu," stāsta V. Valtiņa. Viņa rāda verandā puķu podā kuplu puķi ar sīkiem ziliem ziediņiem un skaidro, ka tā īpaši skaista izskatās no tāluma.

"Puķu kopšanu esmu aizguvusi no mammas. Viņai arī ir skaists dārzs, un cenšos darīt tāpat. Šis vaļasprieks mūsu ģimenē pāriet no paaudzes uz paaudzi. Puķu izvēli gan diktē valdošie vēji. Mūsu māja pastāvīgi tajos atrodas, tādēļ jāizvēlas izturīgākas. Ja es pie balkona novietotu petūnijas, tās jau otrajā dienā vējš būtu saraustījis," stāsta V. Valtiņa.

Līdzīgi viņai man par darbu dārzā ir stāstījuši vairāki krāšņu puķu dobju kopēji. Turklāt vietējo lēmējvaru vadītāji nereti uzsver, ka ar katru gadu skaistu sētu ir vairāk. Laukos vairojas lepnums par dzimtajām mājām, vietu, un tas ir apliecinājums ciematu atdzimšanai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Zvārtavas pagastā vairākas sētas līdzinās ziedu gleznām

Kategorijas