Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Latvija pašlaik atrodas krustcelēs, jo ir skaidrs, ka drīz pietrūks elektroenerģijas

Aldis Dubļāns

2008. gada 3. jūlijs 12:20

481
Latvija pašlaik atrodas krustcelēs, jo ir skaidrs, ka drīz pietrūks elektroenerģijas

Enerģētikas problēmu risināšana ir viena no visnozīmīgākajām Eiropas Komisijas un Eiroparlamenta darba aktivitātēm. Briselē viesojās grupa Latvijas novadu žurnālistu, kur tikās ar abu šo institūciju amatpersonām un uzklausīja viņu viedokli par enerģētikas perspektīvām Latvijā.

 

Ja nacionālie monopoli kontrolē enerģētikas tirgu, tad tie darīs visu un izmantos visdažādākās metodes, lai nerastos konkurence un neienāktu konkurējošas investīcijas. Viena no populārākajām ir zemo cenu metode visiem patērētājiem.

 

 

Šā iemesla dēļ Latvijas enerģētikas sektorā nav nevienas konkurējošas investīcijas. Lielākajā daļā Eiropas vecajās valstīs mājsaimniecībām enerģija ir lēta, taču industriālajiem lietotājiem tās cena ir ievērojami augstāka un ir saskaņā ar tirgus principiem. Otra metode ir tā, ka elektrības vai gāzes piegādātāju īpašumā ir arī pārvades tīkli un konkurentiem pie tiem neatļauj pieslēgties.

 

 

Šā iemesla dēļ EK priekšlikuma pamatbūtība ir nodalīt īpašuma tiesības tīkliem un enerģijas ražotājiem. Ja tīklu lietošanas bizness būs autonoms, tad saprotami - jo vairāk dažādu pieslēgumu, jo pārvades kompānija būs rentablāka.

 

 

Enerģētikas komisāra Andra Piebalga ieteiktā prioritāte Latvijai ir energoefektivitāte. Latvijā enerģijas patēriņš uz iekšzemes kopprodukta vienību ir 2,5 reizes lielāks nekā vecajās dalībvalstīs. Līdzīga situācija ir arī pārējās jaunajās dalībvalstīs. Tas uzrāda, cik liela enerģijas rezerve ir Latvijā un citur Austrumeiropā.

 

 

Ja šīs rezerves izmantotu, pagaidām nevajadzētu būvēt nedz gāzes, nedz ogļu vai atomelektrostaciju. Pieaugošo energoresursu cenu apstākļos, lai samaksātu rēķinus, tas ir būtiski. Piemēram, būvējot jaunus gāzes vadus, nauda aizplūdīs uz Krieviju. Tas ir arī energo un ekonomiskās drošības jautājums.

 

Eiropas Komisijā ir daudz runāts par atjaunojamās enerģijas būtisku palielināšanu kopējā enerģijas bilancē. Protams, kādus enerģijas veidus katrā valstī attīstīt, ir šo dalībvalstu ziņā.Daudz tiek domāts par elektroierīču energoefektivitāti.

 

 

Domājams, ka būs kopējie standarti un zemas kvalitātes elektroietaises aizliegs pārdot. A. Piebalgs aicina neatstāt elektropreces (datorus, televizorus, radio un citas) "Stand By" režīmā, tas ir, gaidīšanas režīmā, izslēdzot ierīci tikai daļēji. Tādējādi ierīce patērē 10 procentus elektroenerģijas no pilnās darba jaudas.

 

 

Pirms gada katrai ES dalībvalstij bija jāiesniedz energoefektivitātes plāns. To noteiktajā datumā izdarīja tikai divas valstis.

 

Beidzamajā laikā Latvijas valdība ir kļuvusi vēsāka attieksmē pret piedalīšanos Ignalinas atomspēkstacijas būvniecībā, kur jāiegulda vismaz pusotrs miljards latu.

 

Deputāts Valdis Dombrovskis pauž, ka pašlaik nesaprotamas metodikas dēļ Latvijai cenšas uzspiest, ka 2020. gadā valstī jāražo vai jāpērk 42 procenti atjaunojamās enerģijas. Būvējot iecerēto dabas gāzes staciju, tas diezin vai ir iespējams. Kurinot ogles kopā ar koksni, par šādiem plāniem vēl varētu diskutēt.

 

 

Problēmu enerģētikā ir daudz un to būs vēl vairāk. Tas attiecas arī ogļskābās gāzes emisijas kvotām. EK lēmumu tiesā ir pārsūdzējušas jau astoņas jaunās dalībvalstis. Visas vecās dalībvalstis, izņemot vienu, saņēma vairāk nekā 90 procentu no prasītā.

 

 

Tajā pat laikā Latvija ieguva tikai 55 procentus, bet Lietuva vēl mazāk. Interesanti, ka no visām 27 valstīm, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijai šī kvota ir viszemākā, tāpēc pārmest mums par videi nedraudzīgu saimniekošanu nav pamata.

 

Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem jaudu deficīts tuvākajā desmitgadē var pārsniegt 1000 megavatus. Rēķināts gan tika optimisma pilnajā laikā, taču ar ieplānoto 400 megavatu gāzes staciju šo deficītu nosegt nevarēs.

 

"Ir skaidrs, ka Putina - Šrēdera projekts par gāzes vada "Nordstream" izbūvi īstenosies. Runas par to, ka pēc tam uz apietajām valstīm ievilks atzarus, uzskatu par acu aizmālēšanu," pārliecināts V. Dombrovskis.

 

 

Lietuva un Polija pret šo gāzes vadu protestē ļoti aktīvi. To dara arī Zviedrija saistībā ar vides problēmām, taču Latvijas valdība ir izlēmusi paklusēt un tenkot par iespējamo atzaru. Vācija izmanto visas sviras, lai protestētājus apklusinātu, jo šī valsts jau tagad izjūt energoresursu trūkumu.

 

Deputāts Rihards Pīks uzskata, ka, atrodoties uz vienīgā Krievijai piederošā gāzes vada, esam ļoti atkarīgi no šīs valsts. Ir prognozes, ka "Gazprom" nespēs izpildīt apsolītās piegādes ES. Saprotami, ka, ja Latvija ir pieslēgta "lielajam krānam", to neaizgriezīs, taču ar mazajiem var būt visādi.

 

 

Ja gāzes pietrūks, pirmo aizgriezīs mazo. Viņš nepiekrīt V. Dombrovskim par Baltijas jūras gāzes vada izmantošanas iespējām, jo atzaru uz Latviju uzbūvēt ir iespējams, vien jāatrisina jautājums - kas par to maksās. Vispirms nepieciešama politiskā griba un pēc tam meklējams finansējums.

 

Guntars Krasts arī piekrīt EK vērtējumam, ka nākotnē energopatēriņam vajadzētu samazināties, padarot efektīvāku enerģijas izmantošanu. "Nepieciešamo jaudu deficīta likvidēšanai jāmeklē kāds cits veids, nevis gāzes vads. Es uzskatu, ka jāceļ ogļu stacija. Diemžēl Latvijas valdība tā nedomā. Man nav saprotams lēmums par gāzes stacijas lietderība," savu attieksmi pauž G. Krasts.

 

 

Viņa arguments ir tāds, ka gāzes cena ir cieši piesaistīta naftas cenai un prognozes par to ir ļoti neiepriecinošas. Līdz ar to Latvijā ražotā elektrība būs par augstām un konkurēt nespējošām cenām. Latvijas mājsaimniecībām un ražotājiem enerģijas cena izdevumu bilancē ieņem nozīmīgu pozīciju.

 

 

Jebkura valsts ir ieinteresēta zemos energotarifos. Tā caurule, kas Latvijai piegādā gāzi ir sliktā tehniskā stāvoklī. Pēdējo gadu laikā ir bijuši jau divi sprādzieni. Turklāt nav zināms, kāds ir šīs caurules stāvoklis Krievijas pusē.

 

 

Nākotnē tās uzturēšanai būs jāiegulda milzu investīcijas un nav zināms, kā tās atsauksies uz gāzes patērētājiem. Latvija lepojas, ka tai ir lielas rezerves apakšzemes krātuvē, un tās var izmantot, ja Krievija gāzes vada krānu aizgriezīs, taču jāatceras, ka šī gāze pieder "Gazprom" un nesakcionēta rīcība ar to nav iespējama.

 

 

Tas būtu pretēji starptautiskiem likumiem. Konfiscējot šo gāzi, par to būtu jāmaksā divas vai trīs reizes vairāk, nemaz nerunājot par starptautiskajām attiecībām, jo šajā tirgū ir ļoti nopietni spēlētāji. Esam atkarīgi no "Latvijas gāzes" un "Gazprom" akcionāru lēmumiem, kuros virzienos gāze tiks izmantota.

 

G. Krasts neiebilst, ja gāzes stacija taptu būvēta uz komerciāliem pamatiem, ja patērētājam netiktu prasītas papildu subsīdijas. Latvijas valdība ir mainījusi likumu un tas paredz šīs subsīdijas. Iespējams, EK šo lēmumu apstrīdēs.