Govīm barības netrūks

2008. gada 3. jūlijs 10:53

1300

Ganāmpulku īpašnieki šovasar ir gandarīti, jo pēc lietus perioda zāle padevusies laba. Govīm ziemā būs, ko ēst.

"Šis ne tuvu nebūs bada gads. Sevišķi labi aug jaunie zālāji," secina Variņu pagasta uzņēmuma SIA "Palsa" ražošanas vadītājs, agronoms Andris Viļumsons.

Šīs nedēļas sākumā SIA "Palsa" pabeidza skābbarības gatavošanu. Nopļauti 700 hektāru zālāju. Tranšejās saliktas aptuveni seši tūkstoši tonnu zaļās masas no āboliņa, timotiņa un kamolzāles. Tagad sācies siena laiks. "Sienu plānojam gatavot uz 300 līdz 350 tonnām. Ja laiks atļaus, tad vajadzēs kādas četras dienas," prognozē A. Viļumsons.

SIA "Palsa" savu 560 slaucamu govju lielo ganāmpulku visu gadu ēdina galvenokārt ar pašu gatavoto skābbarību. Tāpēc arī uzņēmumā pievērš lielu uzmanību zālāju kvalitātei.

"Ja zālājus mēslo un neaudzē 10 gadus no vietas, tad zāle būs vienmēr," atgādina A. Viļumsons. Ja sākumā šopavasar uznākušā sausuma dēļ izskatījies, ka būs slikti, tad pēc pirmā lietus pagāja dažas dienas un zāle auga, kā pienākas. "Zālājos iestrādātais mēslojums nekur nepaliek. Tāpēc arī zālāji jāmēslo, jo tas ir tāds pats kultūraugs kā citi. Ja zālei nekā nedarīs, viņa neko pretī nedos," saka agronoms.

Viņš arī dod padomu zālājus pavasarī mēslot nevis ar tīru slāpekli, bet izmantot komplekso mēslojumu. Tagad slāpeklis derētu atāliem.

Uz labu atālu ražu cer Bilskas pagasta zemnieku saimniecības "Kalējiņi 1" direktors Kaspars Putrālis. Šobrīd sagatavota aptuveni puse no vajadzīgās skābbarības saimniecības 400 galvu, tai skaitā 200 slaucamu govju lielajam ganāmpulkam.

"Rēķināmies ar atāliem. Ja tie laika apstākļu dēļ nesagriezīsies ar kājām, tad būs labi. Arī pirmā zāle padevusies laba. Uzlija lietus, un saliktie minerālmēsli sāk iedarboties," secina K. Putrālis.

Arī viņa saimniecībā govīm gatavo skābbarību no daudzgadīgajiem zālājiem - timotiņa, āboliņa, airenes un auzenes - un liek tranšejās. Sienu gatavos minimāli, jo to ēdot tikai līdz divus mēnešus vecās telītes.Šobrīd laukos skābbarības gatavošana tuvojas noslēgumam, un klāt ir siena laiks.

"Skābbarībai zāle jau ir pāraugusi. Tās vērtība samazinās," secina zemnieku saimniecības "Iepoļi" īpašnieks Jānis Butlers. Viņa saimniecība sniedz tehnikas pakalpojumus lopbarības gatavošanai. Šobrīd lielākais pieprasījums esot Launkalnes un Rankas pagastā. Atšķirībā no lielajiem piena lopkopības uzņēmumiem, mazie un vidējie zemnieki zāli pārsvarā liek rulonos.

"Pateicoties lietum un siltumam, zāle aug. Gotiņas pabarot varēs. Ja nebūs vētru, tad šobrīd izskatās, ka arī graudu raža varētu būt laba," spriež J. Butlers.

Kamēr aug zāle un briest labība, aktīvākie piena ražotāji turpina cīnīties, lai valdība atrisinātu krīzi piena lopkopībā. 10. jūlijā ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi atkal tiksies piena ražotāju pārstāvji no vairākiem Latvijas rajoniem. Valkas rajonu pārstāvēs tās lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka un apvienības biedrs Juris Bērziņš.

Dienas kārtībā būs jau agrāk izvirzītās piena ražotāju prasības: valsts galvojums, ja zemnieki pērk piena kombinātu; tirgus ar trešajām valstīm, galvenokārt Krieviju; vienlīdzīgas subsīdijas ar Eiropas zemniekiem. "Iepriekšējā sarunā ar ministru redzējām, ka kaut kas darīts jau bija. Taču jādara daudz vairāk. Ja ir iesākts, tad apstāties nedrīkst," uzsver S. Stricka.

Zemnieki jau esot vīlušies dažās partijās, un nākamajās Saeimas vēlēšanās tās nebūšot izpelnījušās viņu uzticību.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Govīm barības netrūks

Kategorijas