Valcēniete Inese Veide darbu un notikumus uztver kā Dieva dāvanu

2008. gada 28. jūnijs 00:03

13562

Valcēniete Inese Veide darbu un notikumus uztver kā Dieva dāvanu

Jau ierasts, ka vairums latvieši labākas dzīves meklējumos dodas uz Īriju vai Angliju. Savukārt bijusī valcēniete Inese Veide izlēma braukt uz tālo un nezināmo Islandi, kur pašlaik strādājot tikai kādi 500 tautieši.

Tas gan nebija šķērslis atstāt mājas un dažu nedēļu laikā atrast dabu vietā no prestižākajām četru zvaigžņu viesnīcām pašā Reikjavikas centrā.

Sarunas sākumā Inese atzīstas, ka lēmumu par aizbraukšanu pieņemt bijis grūti, jo mājās palika dēls. Sievieti mierinājusi doma, ka izdosies nopelnīt līdzekļus dzīvokļa remontam un bērna vajadzībām - kārtīgam BMX velosipēdam un datoram. Ar algu, kuru pēdējā laikā jaunā sieviete saņēma, strādājot par pārdevēju, knapi pietika pārtikai un rēķinu apmaksai.

Atceroties šo savu vēl pavisam neseno dzīves periodu - Inese teic, ka tā bijusi bezizeja galējā pakāpē. Līdz pēdējam brīdim viņa centusies tepat atrast labāk atalgotu darbu, kurā alga būtu vismaz 300 latu mēnesi, diemžēl bez rezultātiem. Nācās vien piekrist drauga aicinājumam par aizbraukšanu, jo viņš jau veiksmīgi bija iekārtojies Islandē un strādāja pastā.

Inese Reikjavikā strādā jau pusgadu. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai izvērtētu, vai bija vērts aizbraukt svešumā. Inese viennozīmīgi uz šo jautājumu atbildēt nespēj, jo viņai katastrofāli tur pietrūkst sava bērna un trūkst mājas sajūtas. Pirmos divus mēnešus viņa dzīvojusi kā pa miglu - skumjas bijušas nežēlīgas. Inese darbu atradusi īsi pirms Ziemassvētkiem.

Strādājot, domas vairs tik bieži nelidoja prom uz Latviju, jo prātu aizņēma veicamie pienākumi, kā arī apgūstamie profesionālie knifi - kā perfekti iztīrīt viesnīcas numurus, notīrīt stiklus un spoguļus, saklāt gultas, nopresēt gultas veļu un dūnu spilvenus. Ineses darbu sarežģī arī tas, ka viesnīcas interjerā dominē melnie un baltie toņi, kā arī stikls, metāls un spoguļi.

Tagad tas latvietei šķiet nieks, bet sākumā gājis diezgan grūti. Traucējusi arī valodas barjera, bet tagad Inese mierīgi sarunājas angliski, kā arī saprot dažas frāzes un vārdus islandiski.

Iebraucot Rīgā, Inese pamanījusi kādā lielveikalā apkopēju tīram milzīgu skatlogu. Viņa pie sevis nosmējusi - ja tev, meitenīt, būtu mani profesionālie tīrāmie šķīdumi, logs spīdētu un laistītos. Sakumā Inesei darbu ierādīja paši viesnīcas īpašnieki un to arī neuzkrītoši pārbaudīja.

Gadījumā, ja bija pieļauta kāda kļūme, saimnieki palūdza aiziet uz numuru un to novērst. Nekādu pazemojošu aizrādījumu vai nosodījumu Inese nesaņēma. Viņa atzīst, ka darbā nohaltūrēt vienkārši nav iespējams. Viesnīcā darbs sākas 8.00, bet beidzas - 16.00. Personālam ir divas kafijas pauzes un stundu ilgs pusdienas pārtraukums. Darba grafikā iekļautas arī nakts maiņas, kas ilgst līdz pulksten 21.00.

Viesnīcā galvenokārt uzturējās uzņēmēji, slaveni mākslinieki, kas atbraukuši koncertturnejās. Inesei nācās apkalpot mūziķi Tomiju Lī - vīru pasaulslavenajai aktrisei Pamelai Andersonei.

Pašlaik Inese darbu viesnīcā, lieliskos darba devējus un saprotošos kolēģus uzskata par Dieva dāvanu. Viņa dzīvē pirmo reizi tā noriskējusi, un viņasprāt risks ir attaisnojies. Viesnīcā strādā apkalpotājas no Vācijas, Portugāles, Taivānas, Ķīnas, Polijas, Ungārijas, Lietuvas un Islandes.

"Visas mēs esam draudzīgas, kaut gan ļoti atšķirīgas ar savu mentalitāti un paražām. Kolektīvā virmo gaiša atmosfēra," priecājas latviete.

Inesi joprojām pārsteidz darba devēju attieksme pret darbiniekiem. Nevienu brīdi latviete nav jutusies kā trešās valsts pārstāve. Gluži pretēji, viesnīcas kolektīvs jūtas kā viens vesels, jo neviens necenšas tēlot labāku vai īpašāku darbinieku. Vēl tagad Inese brīnās, ka darba devēji, uzrunājot darbinieces, lieto uzrunu - dārgā.

Sākumā tas viņai šķitis dīvaini, tagad jau tā esot pierasta lieta. Ineses ikdienas izdevumus būtiski samazina arī tas, ka darba vietā darbiniekus ēdina bez maksas. Latviete bez ierobežojumiem ikdienā bauda no tikko nozvejota laša gatavotas maltītes, un, protams, arī citus ēdienus.

Islandieši gluži kā tādi ziemeļu itāļi ikdienā daudz ēd pastu ar dažādām piedevām, galvenokārt jūras veltēm. Latviete atzīst, ka Islandē pārtika ir dārga, bet viesstrādnieki atklājuši, ka lētāk var iepirkties atlaižu laikā.

Iebraucēji galvenokārt dzīvo tā saucamajos gesthouse - kopmītņu tipa istabās. Inesei paveicies, ka mājvieta - Reikjavikas priekšpilsēta - atrodas 20 minūšu braucienā no galvaspilsētas centra. Viņas izdevumus par dzīvošanu samazina arī tas, ka īri dala uz pusēm. Inese atzīst, ka īrēšana nav lēts prieks, kā viss pārējais šajā zemē.

Vēl līdz augustam Inese kopā ar ģimeni baudīs atvaļinājuma priekus. Viņa ir gatava vēl kādu laiku strādāt Islandē, jo saprot, ka savādāk nevarēs īstenot savus mērķus. Arī dēls saprot mammu un priecājas, ka viņa ir atradusi risinājumu šķietamajai bezizejai. Ineses darba devēji viņu ciena par lējumu cīnīties ar dzīves sūrumu šādā veidā - doties peļņā uz svešu zemi, piešķirot ilgāku atmaksātu atvaļinājumu, kuru viņa var pavadīt kopā ar savu bērnu.

Islandē ģimene ir svēta lieta, tāpēc viņiem šķiet varoņdarbs, ka māte, kura viena audzina savu bērnu, cīnās par dzīves kvalitātes uzlabošanu. Diemžēl Latvijā bez iejūgšanās kredītu valgos to darīt ir gandrīz neiespējami. Inese ir atradusi variantu, iespējams, kādam - nepieņemamu, bet viņai pašai šobrīd - vienīgo.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valcēniete Inese Veide darbu un notikumus uztver kā Dieva dāvanu

Kategorijas