Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Pirmo reizi Strenču plostnieki pa Gauju vizina diplomātus

Sandra Pētersone
Novados

2008. gada 25. jūnijs 08:53

1436
Pirmo reizi Strenču plostnieki pa Gauju vizina diplomātus

To, ka Strenči ir Gaujas plostnieku galvaspilsēta, tagad zina arī Latvijā akreditētie vairāk nekā 10 ārvalstu vēstnieki. Pirms Līgo svētkiem strencēnieši viņus izvizināja pa Gauju ar īstu, no vairākām plenēm sasietu baļķu plostu.

 

Mainot sākotnējo nodomu, no brauciena saspringtā darba grafika dēļ atteicās Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš todien ieradās Strenčos vizītē.

 

Plosta galvenais stūrmanis strencēnietis Romāns Polītis "Ziemeļlatvijai" atzīst, ka tik augsta ranga pasažieri - ārvalstu diplomāti - ar plostu Strenčos vizināti pirmo reizi. Taču atbildība plostniekiem esot vienādi liela par jebkuru cilvēku, kurš uzkāpis uz viņu plosta, neatkarīgi no amata vai titula.

 

Atšķirībā no plosta ekspedīcijas, kuru strencēnieši ik pavasari rīko Gaujas plostnieku svētkos, ārvalstu vēstniekus uzņēma ar glanci. Par to parūpējās brauciena organizatori - Zemkopības ministrija un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze sadarbībā ar akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži", Latvijas Kokrūpniecības federāciju un Latvijas privāto mežu īpašnieku asociāciju.

 

Plosta plenes apsedza ar gludām plāksnēm, lai pasažieriem uz baļķiem nepaslīdētu kājas. Visiem izdalīja glābšanas vestes, lietus mēteļus un gumijas zābakus, bet pēc pāris stundu ilgā brauciena - sausas zeķes. Pirms brauciena plostu izstaigāja apsargi ar suni, pārbaudot, vai tur nav kāda bīstama krava.

Kaut arī īsi pirms brauciena beigām vēstnieki piedzīvoja pamatīgu lietusgāzi, vismaz apvaicātajiem brauciena dalībniekiem izmirkšana tajā nemazināja prieku par plostošanu. "Esmu ļoti priecīgs, ka man izdevās braukt ar plostu," saka Portugāles vēstnieks Latvijā Žoa Luiss Niza Pineiru.

 

 

"Sapratu, ka senos laikos vietējie cilvēki plostus izmantoja kā transportlīdzekli koksnei. Man kā Portugāles vēstniekam ir ļoti svarīgi iepazīt Latviju arī tādā nozīmē, kā cilvēki šeit dzīvoja agrāk." Viņa zemē plostnieku tradīcijas esot svešas, jo tur upes ir krāčainas un akmeņainas un līdz ar to - nepiemērotas baļķu pludināšanai.

 

"Milzīgs paldies Mārtiņam Rozem un viņa komandai par braucienu un tikpat liels paldies par profesionalitāti tiem cilvēkiem, kuri vadīja plostu. Mums ceļā bija problēmas, kuras viņi atrisināja ārkārtīgi kompetentā veidā," saka Portugāles vēstnieks Latvijā.

 

Vēstniekus ar plostu veda strencēnieši R. Polītis, Ilmārs Strauts, Jānis Graumanis, Ainārs Vanags, Juris Siliņš un Jānis Vāvere.

 

Ilgā sausuma dēļ Gaujā todien bija zems ūdens līmenis. "Sākumu izbraucām feini," atceras R. Polītis, "bet pēdējā līkumā sākās tik pamatīgs lietus, ka neko vairs neredzējām un trāpījām ar sesto pleni uz pamatīga sakārņa."

 

 

Sākumā plostnieki lēca aukstajā ūdenī līdz pat padusēm un mēģināja pleni nostumt, taču neizdevās. Beigās plenes atāķēja un plostu izjauca trijās daļās, lai norautu to no sakārņa. "Plostnieka mūžs ir skaists, bet grūts," pēc piedzīvotā teicienu atgādina Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane. Arī viņa bija kopā ar vēstniekiem uz plosta un uzklausīja viņu iespaidus, ka plostošana esot romantiska un savdabīga.Pirms brauciena ar plostu ārvalstu vēstnieki apskatīja Strenču pilsētas katlumāju, a/s "Latvijas valsts meži" Strenču kokaudzētavu un Vijciema čiekurkalti un viesojās Vijciema pagasta lauku sētā "Kankarīši".

 

Zemkopības ministrija rīko Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem līdzīgas ekskursijas kopš 2004. gada 1. maija, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. "Tā ir iespēja mūsu nozarei tikties ar diplomātisko korpusu. Tas ir ļoti nozīmīgi,jo meža nozare Latvijā dod galveno pienesumu eksportam," uzsver zemkopības ministrs M. Roze.

 

Portugāles vēstnieks Latvijā Žoa Luiss Niza Pineiru secina, ka Strenču pusē ir brīnišķīgi apsaimniekoti meži, skaista daba un tikpat daudz priežu, kā viņa valstī, un cer, ka šim apvidum nākotnē varētu atrast draudzīgu reģionu Portugālē.

Kategorijas

Kategorijas