Jānis Rusmanis: Tikai nekad neapstāties

2008. gada 24. jūnijs 00:21

3235

Šis stāsts liecina, ka vismaz pārredzamajā laikā Latvijai ir zudis talantīgs speciālistsNupat dažas dienas savā dzimtajā Trikātā viesojās Jānis Rusmanis. Neizdevās pat nosvinēt Jāņus, jo tieši tad viņam Anglijā paredzēta nozīmīga darba intervija.

Jautāts par attieksmi pret Jāņu svinēšanu, jaunietis atbild, ka labprāt tos svinētu, taču parasti neizdodas. Viņš šogad ir uzaicināts uz Līgo dienas svinībām latviešu īpašumā "Straumēnos", taču nepaspēšot, kaut gan to ļoti vēloties. Visspilgtākās atmiņas puisim par šo svētku svinēšanu ir no Atmodas laika mājās Trikātā pamatskolas laikā, kad svētkos staigājis ar ozollapu vainagu galvā un bijusi īstā gaisotne.

J. Rusmaņa kredo ir nekad neapstāties. Tas attiecas arī uz mācībām. Apes arodvidusskolā iegūtās vidējās izglītības zināšanas bija par vājām, lai iestātos kādā prestižā, piemēram, Vidzemes augstskolā. Sākumā puisis netika arī Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, jo iestājeksāmeni bija ļoti sarežģīti un izkrita ļoti daudz potenciālo studentu.

Augustā jaunais censonis dokumentus iesniedza vēlreiz, nokārtoja eksāmenus un par maksu sāka studēt informācijas tehnoloģijas. Šī nozare kļuva par Jāņa karjeras pirmo nozīmīgo posmu. "Es nekad neesmu bijis tas gudrākais un izcēlies ar labām atzīmēm, taču zaļā gaisma universitātē pavēra ceļu veiksmei," priecājas puisis.

Pirmie divi studiju gadi bijuši grūti, jo vajadzēja apgūt tās zinības, kuras citi pamazām iemācījās vidusskolā. Universitāti puisis nobeidza ar labām atzīmēm un sapņoja par videospēļu programmēšanu. Latvijā šādas nozares nebija un Jānis atrada iespējas studēt maģistratūrā Anglijā, lai gan bakalaura darbs vēl nebija aizstāvēts. Tur pietika ar uzrādīto atzīmju lapu.

Diemžēl students pavisam nedaudz nokavēja, lai iegūtu līdzekļus studijām no kāda labdarības fonda. Neko darīt - lielo naudas summu nācās aizņemties bankā gan studijām, gan izdzīvošanai. Kopmītne vien maksāja 260 latu mēnesī. Mācoties maģistratūrā Hullā, puisim pietrūka naudas diviem pēdējiem mēnešiem. "Savu problēmu izstāstīju vadībai, man iedeva darbu, lai varētu nopelnīt un pagarināja termiņu maģistra darba izstrādei," stāsta Jānis. Izlaidums bija šogad.

Pozitīvais ir tas, ka maģistratūra cilvēku sagatavo praktiskam darbam, nevis kā Latvijā, kur studenta galvu piebāž ar pēc tam nevienam nevajadzīgām teorētiskām zināšanām. "Nezinu, kā citās sfērās, bet programmēšanā tā ir.

Starptautiskās kompānijas priekšroku dod tieši tiem studentiem, kuri ir mācījušies Anglijā," pārliecinājies Jānis. Ir arī tādas kompānijas, kuras runā tikai ar tiem, kas beiguši kādu konkrētu universitāti. Ja tā nav, tad iesniedzēja CV pat neieskatās.

J. Rusmanim ir neliela darba pieredze vairākās firmās. Pirmā bija prātā paliekoša sliktā nozīmē, jo nācās strādāt daudz virsstundu par ko darba līgumā nebija minēts. Arī profesionālās izaugsmes iespējas bija ierobežotas.

Diemžēl brīvā laika praktiski nebija un Jānis sajuta, ka kļūst par robotu. Nākamais darbs bija pie mobilajiem tālruņiem un līgums nodrošināja lielu personīgo brīvību. Taču arī tur nebija vērā ņemam izaicinājuma. Protams, nozīmīgs ir atalgojums un tas nu nekādi nav salīdzināms starp Angliju un Latviju. Normāls programmētājs ar piecu gadu darba stāžu saņem līdz 120 tūkstošiem gadā. Tas ir labs atalgojums.

Vakar J. Romanovskim bija intervija 100 gadus vecā Japānas kompānijā "Jokogava", kuru pēdējo piecu gadu laikā nav pametis neviens darbinieks. Tas jau liecina, ka rūpes par darba ņēmēju ir izcilas. Vispirms Jānim bija veiksmīga intervija pa tālruni.

Tas nozīmē, ka viņu iztaujāja veselu stundu un tātad kompānijai ir interese. Intervija klātienē parasti notiek apmēram trīs stundas. Tādu labu darba vietu vēlas iegūt ikviens, tāpēc konkurence ir milzīga. Ja neveiksies, Jānim ir padomā arī citas vietas.

Iesākumā Anglijā neierasta bija saskarsme ar multikultūras izpausmēm. Tur studēja jaunieši no dažādiem kontinentiem. Ar latviešiem gan reti gadoties sastapties. Pavisam puisis jau ir paspējis padzīvot četrās pilsētās. Jautāts, vai inglenderi tiešām ir tādi publiski čurājoši dīvaiņi, kādus pazīstam Latvijā, Jānis atbild, ka savā zemē viņi ir gluži tādi paši.

To nejauši redzējis Mančesterā, kur uz futbola maču ieradās 140 tūkstoši līdzjutēju. "Viņi ne tikai čurā sabiedriskās vietās, bet reibumā piekauj pat policistus. Cilvēks raksturu nemaina. Kāds viņš ir, tāds ir. Pieklājīgs cilvēks Latvijā pieminekli neslacīs ar urīnu," pārliecināts puisis. Mēdz būt ekstrēmi gadījumi, kad nevar atrast tualeti.

Mančestera divas dienas smirdēja pēc urīna, ielas bija noklātas ar neticami lielu atkritumu slāni, apstājās pat tramvaja un autobusa satiksme. Tikko sabojājās viens publiskais televizors, pilsētā sākās neiedomājamas nekārtības. Policisti centās izmukt no satrakotajiem futbola faniem.

Vēl pie Anglijas trūkumiem viņš min nekvalitatīvo pārtiku. Lai cilvēks normāli paēstu, viņam jāgatavo pašam vai jāapmeklē labi restorāni.

Ja cilvēks Anglijā saņem mazāk par iztikas minimumu (apmēram 5000 latu gadā), viņu atbrīvo no nodokļu maksas. Pašvaldības zina, ka ar tādu naudu nevar izdzīvot un neviens jau nevēlas, ka šie cilvēki sāks zagt. Jānis uzskata, ka Latvijā aplama ir naudas sodu sistēma par satiksmes noteikumu pārkāpšanu - nabagie tos nevar samaksāt, bet bagātajiem jāmaksā tikpat daudz.

Bagātajam nozīmīgāks ir laiks nevis nauda, kā nabagajiem. Tāpēc viņi būtu jāsoda ar laika atņemšanu. Vēl Jānis domā, ka latvieši ir vainīgi pie tā, ka tik maz atbalsta, lai arī dārgāku, taču vietējo ražoto produkciju. Puisis prāto, ka arī uzsāktā teritoriālā reforma dzīvē nestrādās un problēmu radīsies vēl vairāk.

"17 gados būvētais Latvijas mūris izdevies greizs un tas jānobrucina līdz pamatiem. Viens cilvēks neko mainīt nespēs pat ar vislabākajiem nodomiem. Ja dzīvošu nekārtīgā vidē, tad arī pats kļūšu nekārtīgs," spriež jaunietis.

Jānis Rusmanis

Dzimis 1982. gadā Trikātā.

Trikātas pamatskola pabeigta 1997. gadā.

Apes arodvidusskola ar militāro novirzienu pabeigta 2001. gadā.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte - 2005. gadā.

Hullas universitātes maģistrantūra Anglijā - 2007. gadā.

Latviešu valodas skolotāja Maruta Ģingule: "Skolas laikā Jānis Rusmanis bija ļoti sirsnīgs, labestīgs un atvērts puisis. Viņš bija centīgs, lai arī ne vienmēr veiksminieks."

Bijusī klases audzinātāja Aiga Gartmane: "Jānis sevi nekad neizcēla un uz viņu noteikti attiecināms teiciens par dziļajiem un slēptajiem ūdeņiem. Puisim piemita laba humora izjūta."

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jānis Rusmanis: Tikai nekad neapstāties

Kategorijas