Ceļojums: Tropiskajā Kubā jaušams režīma atkusnis

2008. gada 13. aprīlis 01:23

2508

Ceļojums: Tropiskajā Kubā jaušams režīma atkusnis

Valcēnietis Zintis Varts šoziem Kubu apceļoja vēsturiskā brīdī. No Latvijas ļoti tālajā salā, kura atrodas starp Karību jūru un Atlantijas okeānu, ir beigusies 49 gadus ilgusī Fidela Kastro valdīšanas ēra.

Valsts vadītāja krēslu oficiāli pārņēmis Fidela brālis Rauls Kastro. Kubā sākušās reformas, kas varētu atvieglot kubiešu dzīvi un samazināt neapmierinātību ar valdošo režīmu. Iespējams, tagad tur daudz kas ir citādāk, nekā to februārī redzēja Zintis.

Piemēram, kubiešiem jau atļauts iegādāties mobilos tālruņus, datorus, DVD atskaņotājus un citus sadzīves tehnikas priekšmetus. Tiesa gan, tas attiecas tikai uz tiem iedzīvotājiem, kuriem ir nauda. Zintis sākumā neticēja, ka Kubā skolotājs mēnesī var nopelnīt tikai deviņus peso. "Tas ir pat smieklīgi maz," viņš komentē.

Pārtika - arī pret taloniem

Zemās algas Kubas valdība kompensē, izsniedzot iedzīvotājiem talonus pārtikas un nepieciešamāko sadzīves preču iegādei. Uz taloniem normētā daudzumā bez maksas varot iegādāties, piemēram, rīsus, ziepes, rumu, cigārus. "Ja kubieši grib vēl ko citu, tad tas jāpērk pašiem veikalā," stāsta ceļotājs.

Viņam radies iespaids, ka valdība badā nomirt kubiešiem neļauj, taču neļauj arī kļūt bagātiem vai vismaz turīgiem. Daļa kubiešu tomēr piepelnās, izīrējot tūristiem istabas. Valsts to ļauj darīt, taču pretī prasa maksāt nodokļus neatkarīgi no tā, vai saimniekam klienti ir katru mēnesi vai ne.

Apceļojot Kubu, nakšņošanu pie privātajiem galvenokārt izvēlējās arī Zintis, jo viesnīcas ir dārgas. Iedzīvotāju piedāvāto naktsmāju adreses var atrast internetā. Šādi viņi sameklēja istabu Kubas galvaspilsētas Havanas centrā, turklāt - ne dārgākajā rajonā.

Medicīna un izglītība - bez maksas

Zintis ir ceļotājs ar lielu stāžu, iepazinis daudzas valstis. Šoreiz Kubu par galamērķi viņš izvēlējās tāpēc, lai redzētu, kā cilvēki dzīvo Kastro režīma valstī un kā šo zemi ietekmējusi revolūcija. Citādi viņš tik tālu ceļu nemērotu, jo "ir citas vietas, uz kurām var aizbraukt vieglāk un arī lētāk".

"Kaut arī Kubā ir bezmaksas veselības aprūpe un izglītība, kubieši dzīvo diezgan slikti. Algas ir mazas, bet dzīve ir diezgan dārga," secina Zintis.

Kubas valdība kontrolē vairāk nekā 90 procentus tautsaimniecības. Tas nozīmē "nē" privātajam biznesam un cilvēku iespējai pelnīt. Eksperti jauno valstsvīru Raulu Kastro vērtē kā pragmatisku politiķi, kurš sapratis, - Kubas sociālismam vajadzīgas reformas, ļaujot zināmu brīvību ekonomikas jomā.

Zintis spriež, ka kubiešu dzīvi sarežģī arī tas, ka vairāk nekā 40 gadus Amerikas Savienotās Valstis pret Kubu uztur tirdzniecības embargo. Piemēram, lauksaimniecībā trūkst tehnikas, un tās vietā kubieši nodarbina zirgus un vēršus.

Savukārt pilsētu ielās joprojām braukā "žiguļi" un "moskviči" - liecības no tiem laikiem, kad Kuba draudzējās ar Padomju Savienību. "Toreiz Kuba tai bija stratēģiski svarīgs partneris, lai varētu būt tuvāk ASV. Kad Padomju Savienība sabruka, Kubai labie laiki beidzās," Zintis atgādina vēsturi.

Interesanti, ka Kubā automašīnām ir krāsainas numuru zīmes, un katrai krāsai ir sava nozīme. Piemēram, dzeltenie numuri ir privātajām automašīnām, kuras Kubā bijušas jau pirms 1959. gada revolūcijas. Jaunu automašīnu Kubā ir maz. No tām izplatītākie ir korejiešu un franču modeļi.

"Mojito" un citu kokteiļu dzimtene

Savukārt Kubas slavenākās eksportpreces - rumu un cigārus - zina daudzviet pasaulē. Eksportprece ir arī kafijas pupiņas. Kafija Kubā esot ļoti garšīga.

Savukārt populārākā ruma marka ir "Havana Club", to eksportē uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm. Kubā radušies nu jau par klasiku uzskatītie ruma kokteiļi "Mojito", "Cuba Libre" un "Daiyuiri", kaut gan kubiešu bārmeņi pieticīgi stāstījuši, ka īstā "Mojito" dzimtene esot Japāna. Zintis secina, ka neatkarīgi no tā Kubā šie kokteiļi garšo labāk, nekā Rīgā nobaudītie.

Havanā viņš iegriezās arī Hemingveja bārā, kur dzērieniem cenas ir dubultīgas, salīdzinot ar citiem krogiem. Savulaik slavenais rakstnieks uz turieni nācis katru vakaru, dzēris "Daiyuiri" un rakstījis. Taču vispirms Kuba Zintim asociējas ar vietējo dzīvesveidu, dejām, it īpaši salsu, un mūziku. Ja lasītāji redzējuši filmu "Netīrās dejas 2", tad pēc valcēnieša stāstītā secināms, ka kubieši tikpat skaisti dejo arī dzīvē. Tiesa, viņš pats salsas un citu deju soļus neizmēģināja.

Kubā Zintis apskatīja pilsētas Havanu, Santjago, Vinialesu un Trinidadu, ar velosipēdiem izbraukāja lauku apvidus, ar nomātu automašīnu aizbrauca līdz krokodilu audzētavai, pāris dienas atpūtās kūrortā Atlantijas okeāna krastā un pabija vēl citviet.

"Skaista, iespaidīga pilsēta," par Havanu saka Zintis. Havanas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā. Taču, kā ievēroja ceļotājs, visas skaistās ēkas celtas pirms 1959. gada revolūcijās, pēc kuras varu ieguva Fidels Kastro, un mūsdienās prasās pēc rekonstrukcijas.

Pietrūkst naudas pasei

Gan savas vēstures, gan siltā klimata dēļ Kuba ir populāra tūrisma zeme. Zintis tur sastapa skandināvus, vāciešus, itāļus, francūžus, krievus, kanādiešus.

Savukārt kubieši citu zemju apceļošanā ir ierobežoti. Daudziem Kubas iedzīvotājiem neesot pases, kas obligāti vajadzīga, izbraucot no valsts. Lai saņemtu pasi, jāmaksā 180 peso. Daudziem kubiešiem tādas naudas nav. Naudas trūkuma dēļ viņiem neko nedod arī valdības atļauja uzturēties savas zemes viesnīcās un kūrortos, kuru pakalpojumus līdz šim varēja baudīt tikai ārzemnieki.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ceļojums: Tropiskajā Kubā jaušams režīma atkusnis

Kategorijas