Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Eksperti vērtē: Lauku ceļi - arvien sliktāki

2008. gada 8. aprīlis 13:32

1046
Eksperti vērtē: Lauku ceļi - arvien sliktāki

 

Kas pagastos atbild

par autoceļu naudu un kā to izlieto?

Kārlis Albergs,

Valkas rajona padomes izpilddirektors

 

 

Tikai pašvaldību ceļiem

Naudu ieskaita rajona padomes budžetā, jo tai ir deleģēta šī finansējuma administrēšana. Tālāk rajona padome atbilstoši Ministru kabineta kritērijiem šo naudu sadala pašvaldībām un no 10 procentiem izveido rezerves fondu.

 

Pašvaldībā par autoceļu fonda naudas izlietojumu atbild pagasta padome. Tā nozīmē amatpersonu, kura plāno, kurus ceļus tīrīt un remontēt. Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt informāciju par autoceļu fonda izlietojumu, kā šo finansējumu izmanto, jo tā ir nodokļu maksātāju nauda.

 

Autoceļu fonda nauda nav lietojama ne valsts, ne privātajiem ceļiem, bet tikai reģistrētu pašvaldības ceļu uzturēšanai vai remontiem. Ja kāda pašvaldība iekrāj, tad būvē tiltu vai veic citus nopietnākus darbus. Drīz publicēsim rajona padomes mājas lapā internetā rajona autoceļu fondu kopumā, un ikviens varēs redzēt, cik katrs pagasts šogad saņem. Taču tas nav viss, jo gandrīz visām pašvaldībām ir atlikumi no iepriekšējā gada - uz 1. aprīli kopumā aptuveni 549 tūkstoši latu, jo šoziem izpalika sniega tīrīšana. Pagastiem būs nauda, ko ieguldīt nopietnākā ceļu remontā vai būvniecībā.

 

 

Zigeta Vīķele,

Blomes pagasta padomes priekšsēdētāja

 

 

Sanāk tikai 1,6 kilometriem

Mūsu pagastā autoceļu fonda nauda par pagājušo gadu ietaupījās, jo nebija lielas ziemas. Sniega tīrīšanai paredzēto naudu iztērējām tikai vienreiz. Kopumā Blomes pagastam, ieskaitot ietaupīto naudu, ir 69 tūkstoši latu, ar ko šogad rīkoties. No tiem 10 tūkstošus atstāsim nākamajai ziemai, bet 10 tūkstošus ieguldījām centra apgaismojuma izbūvē. Par pārējo naudu remontēsim pašvaldības ceļus. Jau pasūtīts projekts trīs ceļu posmu remontam - kopumā 1,6 kilometriem, kur vajadzīga nopietna rekonstrukcija.

 

Arī sabiedrība kopumā ir atbildīga par to, kādi ir ceļi. Iedzīvotāji izcērt savus mežus, taču šoziem ceļi nesasala, nebija piemēroti kokmateriālu izvešanai, un rezultātā tie tiek bojāti. Arī ceļi uz pļavām nav paredzēti, lai ziemā pa tiem vestu lopbarības ruļļus.

 

Ceļi nolietojas arī tāpēc, ka tos nepārtraukti greiderē un tikai nolīdzina virskārtu. Ja neuzber virsū granti, paliek arvien sliktāk. Taču ir problēma, jo nav, kur to ņemt. Rīkosim iepirkumu uz ceļu remontu, un tas, kurš nosolīs, arī meklēs granti.

 

 

Māris Lazdiņš,

Launkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs

 

 

Grants dārgāka par šķembām

Par autoceļu fonda naudu varam veikt tikai pašus nepieciešamākos ceļu uzturēšanas darbus. Lieliem projektiem naudas nepietiek, ja vien to nekrāj vairākus gadus. Šobrīd mūsu pagastam autoceļu fonda finansējums ir aptuveni 40 tūkstoši latu. Ar tiem jārēķinās līdz gada beigām, tāpēc lielus pasākumus neplānojam. Pērn izbūvējām šķembu segumu autoceļa Vidzemes šoseja - Kainaiži 1,8 kilometru garā posmā. Tas izmaksāja 27 tūkstošus latu.

 

Kopumā pagastā pašvaldības ceļu kopējais garums ir 62 kilometri, un visi ceļi ar katru gadu paliek arvien sliktāki. Labi, ka šoziem ietaupījās sniega tīrīšanai paredzētā nauda. Taču grūti pateikt, kā ceļu segumu ietekmēs pavasara lietus. Paredzu, ka daudz naudas aizies greiderēšanai.

 

Taču arī tas vairs nav risinājums. Mūsu pagastā bija gadījums, kad ceļinieki atteicās greiderēt, jo no ceļa pamatnes jau nāca laukā akmeņi. Agrāk ik pa kādiem 10 gadiem zemes ceļiem bēra virsū drupināto granti. Mūsdienās naudas trūkuma dēļ tā nenotiek, jo grants kļuvusi dārgāka par šķembām, un bieži vien ceļa klātne jau ir pagalam. Palicis tikai pamats.