Ceļojums nākotnē uz valsti ar smaidu sejā

2008. gada 29. marts 13:01

1521

Ceļojums nākotnē uz valsti ar smaidu sejā

Īsta vasara, siltums, saule, jūra, eksotika - tas ir pirmais, kas ienāk prātā, kad iedomājamies par tālo valsti Taizemi, kur ziemas periodā sasildīties un izbaudīt Āzijas burvību brauc tik daudz tūristu no Latvijas, ka iespējams pat saskrieties ar kādu paziņu.

Taizeme ir brīnumaina valsts, bet katrs tajā satiks, ieraudzīs un vērtēs tur pavadīto laiku savādāk.

Ļauties, lai par tevi domāUz Taizemi devos ar tūrisma firmu, kuras piedāvājumu paketē bija ne tikai lidojums, viesnīca ar ēdināšanu, bet arī cenā jau iekļautas ekskursijas. Ja, ceļojot pa Eiropas valstīm, man daudz labāk patīk pašai būt noteicējai par to, ko apskatu un kā piepildu dienu, tad tik eksotiskā valstī kā Taizeme tā izrādījās liela priekšrocība, kad firma jau bija izstrādājusi maršrutu un mēs nesteidzīgi, bez stresa varējām ļauties.

Izvēloties kādas tūrisma firmas pakalpojumus, daudz ērtāk pārdzīvot tālo ceļu, iebraukšanas dokumentu, vīzu kārtošanu, jo gide zina, kur jādodas, kas jāraksta utt. Protams, lielākais mīnuss, kas ir ceļojot uz tālām valstīm ir laiks, kas jāpavada ceļā. Mēs lidojām no Rīgas uz Taškentu un tad Hongkongu.

Pēc lidojuma, piecu stundu pavadīšanas Taškentas lidostas uzgaidāmajā telpā un nakts lidmašīnā citā realitātē. Jau izkāpjot no lidmašīnas sajūtams siltums, tas, pēc kā uz Taizemi brauc vairums ziemeļvalstīs mītošo.

Lidostā gides pavadībā nokārtojam vīzas un samainām līdzpaņemtos dolārus vai eiro pret vietējiem batiem. Par desmit dolāriem iegūstam 320 batus. Sākumā rēķināšana, cik, kas maksā neiet tik gludi, bet kāds jau no grupas ir uzrakstījis špikerīti, cik, piemēram, latu ir 200 batu, cik 300 vai 700.

Badā te neviens nenomirsTaizemes galvaspilsētu Bankoku dēvē par kontrastu pilsētu. Sākumā gan nekādus dižos kontrastus nepamanu, tik ļoti platus, labas kvalitātes ceļus, milzīgus viaduktus, debesskrāpjus. Pārsteidzoši daudz jaunu mašīnu. Gide stāsta, ka Taizemē ir izdevīgi kreditēšanas noteikumi. Kontrastus saredzam brīdī, kad dodamies pirmajā izbraucienā pa Bangkokas Venēciju - upes krastos ir gan skaistas privātmājas, greznas viesnīcas un austrumnieku stila ēstuves, gan nabadzīgas būdeles. Dzīve gandrīz uz upes tajiešiem ir ļoti izplatīta. Kad no laivas burtiski iekāpjam mājīgā ēdināšanas uzņēmumā, skatu piesaista kaimiņos notiekošas - kāda sieviete lej uz dēļiem ūdeni un, tupot uz ceļiem, berž to ar birsti.

Nedaudz tālāk kāds tajietis ar visām drēbēm meklē veldzējumu no karstuma. Jā, Taizemē, kur šobrīd ir ziema, ir ap 30 - 35 grādiem silts. Jāpiebilst, ka šai zemē skaitās trīs gadalaiki - vasara, ziema un lietus periods. Temperatūras svārstības starp dienu un nakti nav tik krāsas, kā tādās dienvidu valstīs kā Ēgipte vai Turcija - te silts ir arī naktīs.

Ceļazīmes cenā ietilpa divas ēdienreizes dienā - parasti brokastis un pusdienas vai vakariņas, atkarībā no dienas programmas. Jau ar pirmajām pusdienām tajiešu gaumē mums ir skaidrs - badā nenomirs pat visizvēlīgākais ēdājs - izvēle ir tik liela, ka, mēģinot visu pagaršot, pārēšanās ir neizbēgama. Taizemē ēdienkartē ir gan gaļas ēdieni austrumnieku mērcēs, gan zivis un dārzeņi. Protams, jārēķinās, ka daži ēdieni var būt nedaudz par stipru pie garšvielām nepieradušam latvietim, bet man, jāatzīst, nekas nešķita pārāk pikants un asaras acīs neraisījās. To gan nevaru teikt par dažu ceļabiedru. Jau pirms maltītes gide Ilze mums piekodināja pagaršot ananasu, tie te ir neaprakstāmi gardi. Arī arbūzi burtiski kusa mutē, un šie divi auļi bija topā visu ceļojuma laiku.

Ananasi neiztrūkstoši bija visas ēdienreizēs un mēs nebeidzām brīnīties, ka šeit šie augļi nekož ne mēlē, ne lūpās. Nogaršojām arī dažādus eksotiskus augļus, jāteic, ka garšas sajūtas katram ir individuālas un kas vienam garšoja ļoti, citam - ne. Viens no skaistākajiem augļiem - drakona acs man nekādu sajūsmu neizsauca, toties, citi slavēja dikti. Dažus no Taizemes augļiem var redzēt arī mūsu lielveikalos, tikai to cena pie mums ir neskaitāmas reizes dārgāka.

Taizeme ir slavena arī ar to, ka te var nogaršot visādas eksotiskas lietas - tārpus, kāpurus, sienāžus un tarakānus. Kaut pēc garšas tārpi vai sienāži garšojot kā čipsi, es nesajutu sevī vēlmi ko tādu ielikt mutē. Toties ar lielu prieku garšoju visādas jūras veltes. Kad esi apradis ar vietējo situāciju, tad pāriet arī bailes pirkt pārtiku no ielas tirgotājiem - mēs našķojāmies ar tīģergarnelēm. Pirku arī uz ielas ceptu gaļu, un nekas ļauns man nepiemetās. Bija ļoti gardi. Protams, siltajās valstīs ir uzmanīgāk jāvērtē, ko ēst un ko neēst, jo ātras kājas dabūt var it viegli. Arī mūsu grupā bija cilvēki, kuri saindējās un tā īsti arī nesaprata, ar ko.

Pasaule patiesi ir mazaTaizemē divās nedēļās ir ļoti brīnišķīgi apvienojama atpūta un valsts apskate. Un ko skatīt te ir ļoti daudz. Bangkokā, šķiet, katrs tūrists apmeklē karaļa rezidenci, apskata neskaitāmos tempļus, kuri mirdz zeltā un viens otru pārspēj varenībā un skaistumā, aplūko Zelta, Smaragda un Guļošo Budu, izstaigā valdības pils teritoriju un mazliet apreibst no šī skaistuma, kas te sakoncentrēts. Karalis Taizemē ir ļoti svēta persona. Par karali drīkst runāt tikai labu, bet tauta viņu arī ļoti cienot un mīlot. Lai kur arī mēs Taizemē braucām, visur bija redzami lieli karaļa portreti.

Tā kā attālumi Taizemē ir lieli un mūsu vēlme redzēt vēl lielāka, tad mūsu rīti sākās agri. Guvuši priekšstatu par Bankoku, dodamies uz kokosu fermu un peldošo tirgu. Brauciens ar laiviņu pa kanāliem ir aizraujošs. Peldošais tirgus ir kā skats no pastkartes. Mums, protams, tā ir izklaide, bet vietējiem - dzīvesveids. Taizemē neiztrūkstoši ir dažādi šovi - čūsku, krokodilu, ziloņu. Tūristus ved arī uz dažādiem teatralizētiem uzvedumiem.

Vakara neiztrūkstoša sastāvdaļa ir vakariņas tajiešu gaumē. Bangkokas tempļu zelta apžilbināti, dodamies uz Ajutaju, kas ir bijusī Taizemes galvaspilsēta. Varenie tempļi stāv apdrupuši kā liecība kaimiņu birmiešu neģēlībai. Kad dodamies uz Mjanmu, kādreizējo Birmu, vietējā gide Anna atgādina, ka tur aizceļojis Ajutajas zelts. Mūsu ceļojumā ietilpa arī Zelta trijstūris jeb slavenā kontrabandistu paradīze.

Pietiekoši sasmēlušies pozitīvas emocijas Taizemē, ar interesi mērojam ceļu pāri Mekongai - vienai no lielākajām Āzijas un pasaules upēm uz Laosu Taisnības labad gan jāpiebilst, ka iebraukšana Laosā ir tikai tāds ķeksītis, jo neko citu jau neredzējām kā vietējo tirgu Mekongas krastā. Te nu bija tā vieta, kur varēja iegādāties vietējo alkoholisko dziru ar dažādām čūskām. Jāpiebilst gan, ka pie mums ievest čūsku dzeramos ir aizliegts, taču preces te nemaksā tik dārgi, lai tūristi nepaļautos uz veiksmi.

Savdabīgs bija brauciens uz Mjanmu. Robežšķērsošana noritēja samērā raiti. Mjanmas pusē mūs iesēdināja tuk tukos - Taizemē un arī Mjanmā izplatītos taksīšos - un veda uz dažiem tempļiem. Pa ielām pastaigāties mums nebija ļauts un, atklāti jāsaka, arī nebūtu bijusi vēlme - gaisotne šai valstī bija nospiedoša.

Nevar vienā rakstā aptvert visu, ko mēs apskatījām Taizemē, bet viens piedzīvojums tomēr vēl ir pieminēšanas vērts. Proti, mēs pārliecinājāmies, ka teiciens, ka pasaule ir maza - ir patiess. Pa ceļam no Bankokas uz Čiangmai, mēs nakti pavadījām džungļu viesnīcā un no rīta devāmies peldē pa džungļu upi. Sasēdāmies laivā, un mūs uzveda vairākus kilometrus augšā pa straumi. Tad visi laimīgi ieleca upē un peldēja lejā.

Kad kādu laiku straumes nesta, baudīju upes skaistumu, pametu skatu uz blakus peldošo cilvēku, kam straume mani pienesa klāt. No pārsteiguma gandrīz nogāju pa burbuli ar visu glābšanas vesti. Upē ieraudzīju Strenču padomes priekšsēdētāju Velgu Graumani. Pat ja mēs būtu skrupulozi plānojuši, šādu tikšanos nebūtu iespējams noorganizēt, jo straume peldētājus nes neprognozējamā ātrumā, turklāt mēs braucām dažādās grupās un pa dažādiem maršrutiem.

Transvestītu un vīriešu paradīzeEkskursijas saldais ēdiens, protams, bija kūrorts Pataija. Viesnīca dažus simtus metru no jūras, uz izklaidi vedinoša nakts dzīve, plašs piedāvājums un iespējas piepildīt visslēptākās vēlmes. Pa dienu kūrortā visi ļaujas jūrai un saulei, bet vakaros dodas ielās. Jā, Taizeme ir vīriešu paradīze, un nav noslēpums, ka te izbaudīt tajiešu sieviešu piedāvātos mīlas priekus brauc tūkstošiem balto vīriešu. Stāsta, ka daudziem Taizemē esot pat sievas, kuras viņi uztur un apciemo vairākas reizes gadā.

Gājēju iela vakara stundās mudž no tūristiem un vietējiem sekss šovu un citu pakalpojumu piedāvātājiem. Labā ziņa, ka Taizemē neviens nekur nerauj aiz rokas. Sieviete pat viena te var pastaigāties droši pat divos trijos naktī, neviens viņai neuzbāzīsies. Uz gājēju ielas izsaka piedāvājumu laipni, paklanoties un, ja pasaki nē, tad to respektē. Protams, ja cilvēks nav ļoti puritānisks, vismaz reizi dzīvē var arī palūkoties, kas ir sekss šovs. Jārēķinās gan, ka ar erotiku tam maz saistības. Meitenes dara darbu bezkaislīgi demonstējot pat prātam grūti iedomājamas iespējas, nevis iekvēlinot. Ir arī šovi, kas domāti sievietēm, gejiem, sadomazohistiem utt.

Un nobeigumā par to, kas paliks atmiņā visspilgtāk. Tas nenoliedzami ir siltums, daba un smaidīgie cilvēki, kuri ir tik neviltoti laipni, ka negribot smaidi viņiem līdzi. Tās ir masāžas, kuras neizbaudīt esot šai zemē ir vienkārši apgrēcība. Jāpiebilst, ja kādreiz nokļūšu Taizemē vēlreiz, nebaidīšos apmeklēt viesnīcai tuvāko masāžas salonu par krietni vien lētāku cenu nekā piedāvā vietējie gidi.

Tie ir varenie tempļi un budisma klātbūtne ik uz soļa, garšīgie ananasi un jūras veltes, nakts tirgi, kur vari nesteidzīgi klīst un priecāties par cenām, tie ir transvestītu šovi, kad tam, ko tev saka, acis netic. Un vēl tā ir sajūta, ka pasaules steiga un problēmas uz tevi neattiecas, tu vari ļauties baudīt dzīvi, kaut vismaz šīs divas nedēļas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ceļojums nākotnē uz valsti ar smaidu sejā

Kategorijas