Skaitļos kā džungļos

2008. gada 29. marts 08:27

848

Vairums cilvēku maz vērības velta dažādiem globālās ekonomikas skaitļiem, par svarīgiem atzīstot vienīgi tos ciparus, kas veikalu cenu zīmēs un algu sarakstos. Tā kā Latvija nav izolēta no procesiem pārējā pasaulē, tad lietderīgi tomēr zināt galvenās tendences aiz mūsu robežām.

Ja pagaidām vēl pāragri runāt par saimniecisko krīzi, tad finanšu krīze pasaulē jau iezīmējas visai noteikti. Par to liecina ļoti zemā dolāra vērtība. Gribas atgādināt laiku, kad ieviesa vienoto ES valūtu eiro. Oficiāli noteiktais kurss bija viens eiro pret 1,17 dolāriem. Bet sākumā pasaulē valdīja neuzticība pret jauno valūtu, tāpēc praktiski par vienu eiro deva tikai 90 centus, dažubrīd vēl mazāk. Tagad pienācis brīdis, kad par vienu eiro jāšķiras no 1,60 dolāriem.

Amerikāņi par to neuztraucas, jo pieaug ASV ražojumu konkurētspēja, savukārt Eiropas valstīm gandrīz nav cerību kaut ko pārdot ASV tirgū. Šajā situācijā krievu melnsimtnieks Ļeontjevs zākā amerikāņus kā vien mācēdams, piedāvādams "spļaut uz sūdiem", aizmirsdams, ka Krievija savu naftu un gāzi tirgo galvenokārt par mazvērtīgajiem dolāriem.

Kas zaudē un kas iegūstFinanšu sistēmas krīzes apstākļos iegūst vienīgi valūtas spekulanti. Var jau priecāties, ka, lūk, par mucu naftas var saņemt simts dolāru, bet faktiski jāsaprot, ka tagadējie simts dolāri vērtībā līdzinās 70 dolāriem pirms pāris gadiem. Sevišķi liela šī starpība, ja rēķina eiro un latos, Krievija zaudē nedaudz mazāk, jo rublis piesaistīts valūtu grozam. Un vienalga Krievijā uzkrātie 135 miljardi naftas dolāru krietni sarukuši - gluži kā Balzaka aprakstītā šagrenāda. Vēl straujāks vērtības zaudējums ir citu valstu uzkrājumiem, piemēram, Norvēģijai rezervē glabājas 220 miljardi dolāru, kas strauji zaudē vērtību.

Tas pats notiek ar Ķīnas, Japānas, Honkongas, Taivanas un arābu zemju dolāru uzkrājumiem. Ja visas šīs valstis pēkšņi sadomātu no mazvērtīgajiem dolāriem atbrīvoties, tad vienas dienas laikā "zaļie" papīrīši derētu tikai makulatūrā. Bet tad sāktos vispārēja ekonomiskā krīze tādos apmēros, ka Ļeontjevs varētu spļaut arī uz rubļiem, jā, arī uz Krievijas naftas un gāzes trubām. Tāpēc pasaules lielākās bankas ieinteresētas glābt dolāru no pilnīga sabrukuma.Eiropiešiem pagaidām ļoti izdevīgi savus eiro samainīt pret dolāriem, aizbraukt uz ASV un kārtīgi sapirkties.

Minētie fakti nenozīmē, ka Amerikas ekonomika var sabrukt vienā dienā. Ja atskaita naftu un dažas izejvielas, tad ASV spēj pilnībā apgādāt pati sevi ar visu nepieciešamo. Amerikāņi pagaidām sāpīgi izjūt vienīgi kreditēšanas krīzi, sevišķi tas attiecas uz mājokļu tirgu.

Gudreļu padomiLatvijas lielā sāpe ir inflācija. Ja mēs nesaņemtu tā saukto Briseles naudu, tad inflācijas procenti varbūt būtu zemāki, bet arī ražošana atrastos gadsimtu mijas līmenī. Cita lieta, ka mēs ne vienmēr protam piešķirtos līdzekļus izmantot jaunās tehnoloģijās, vispār modernizācijā.

Kas attiecas uz grūtībām piena lopkopībā, tad galvenā problēma ir tā, ka gatavās produkcijas cena jau sasniegusi tā saukto Eiropas līmeni, tāpēc rodas grūtības kaut ko pārdot ārzemēs. Un te nu parādās iepriekšējo valdību nolaidība, kad Latvija neprata Briselē izkaulēt lielākas subsīdijas. Ja Francijas vai Beļģijas zemnieks subsīdijās saņem trīs vai pat piecas reizes vairāk nekā Latvijas fermeris, tad gluži vienkārši nav iespējams konkurēt, neciešot zaudējumus. Der atcerēties, cik nolaidīgi praktiskai iestājai ES gatavojās Repšes valdība - pēc tam Emsis bija spiests lietot savu slaveno teicienu, ka "Latvija deg zilās ugunīs". Lielajā steigā esam daudz ko zaudējuši.

Tagad nu esam situācijā, kad vienīgā iespēja stāties pretī inflācijai šķiet algu un pensiju palielināšana. Tuvojas aprīlis, kad sāksim saņemt izkarotās paugstinātās pensijas, bet jūnijā saņemsim arī solītās piemaksas no valsts pamatbudžeta. Tā kā arī apkures sezona iet uz beigām, tad varēsim iet uz veikaliem un pirkties. Veltas cerības, jo inflācijas spirāle ir iešūpota, jo vairāk pirksim, jo straujāk kāps cenas.

Gudreļi aizvien ražo ieteikumus, kā pabarot tautu. Minēšu vienu populistisku priekšlikumu. Proti, vajagot samazināt valsts pārvaldes ierēdņu skaitu, tad ietaupītos budžeta līdzekļi. Labi, parēķināsim. Ministrijās, pārvaldēs un aģentūrās strādā seši tūkstoši ierēdņu. Būtu svētīgi, ja šo skaitli varētu samazināt par tūkstoti, jo pašlaik daudziem činavniekiem nav īsti ko darīt, tāpēc ar savām kontrolēm neļauj strādāt ne mazajiem uzņēmējiem, ne zemniekiem. Ja divu mēnešu laikā viena zemnieku saimniecība piedzīvo divdesmit "siseņu uzlidojumus", tad tas liecina tikai to, ka ierēdņi īpaši meklē, lai pierādītu savu noderīgumu.

Ja patiešām atbrīvotu tūkstoti labi atalgotu ierēdņu, dažs varētu domāt, ka ietaupīto naudiņu, kādus divus trīs latus mēnesī, varētu piesviest katram pensionāram. Nekas gan prātīgs nesanāktu, jo vispirms ierēdnim vajadzētu izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu. Vismaz puse no atbrīvotajiem pieteiktos uz bezdarbnieka pabalstu, otra puse aizbrauktu strādāt ārzemēs, un rezultātā valsts nesaņemtu nodokļus.Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Skaitļos kā džungļos

Kategorijas