Valkā: Austot gaismai, aizdzen ļaunumu

2008. gada 19. marts 08:57

1228

Otrdien neierasti agri kopā pulcējās Valkas bērnudārza "Pasaciņa" audzēkņi un dažas audzinātājas, lai sagaidītu pirmos saules starus, iedomātos viskvēlāko vēlēšanos, aizdzītu ļaunumu un no zemes paņemtu spēku un enerģiju.

Latviešiem ir dienas ar īpašu nozīmi,

kad vajag uzsākt un nobeigt darbus

laukā un mājā. Pie šādām dienām

pieder Lieldienas.

"Ziemeļlatvijas" žurnāliste novēroja, ka mazie kopā ar muzikālo audzinātāju Ritmu Pedeci labprāt un ar interesi piedalījās Lieldienu ieskaņas pasākumā. Vispirms agros "cīrulēnus" nopēra ar egļu zariņiem, lai veselība paliek iekšā, bet slimība bēg projām.

Lai piepildās vēlēšanās Dodoties uz Putnu kalnu, kas atrodas netālu no bērnudārza, bērni aizmeta žagarus, izrotātus ar krāsainiem dzīpariem, tā no mājām un prāta aizdzenot ļaunas domas un darbus. Par vissvarīgāko nodarbi cilvēkbērniem izrādījās trīs krūmu zaru sasiešana, jo tad piepildīsies iedomātā vēlēšanās. Toties mutes un acu mazgāšana avotiņā pie brīvdabas estrādes dažam izvērtās par īstu pārbaudījumu. Lieldienās ūdenim ir īpašs dziedinātāja spēks. Pēc tam visi ar kāru muti ēda dzērveņogas, lai būtu sarkani un veselīgi vaigi.

Mostas zeme, un ir laiks zemes darbiemGadu no gada latvieši svin gadskārtējos svētkus - Lieldienas. Kopš seniem laikiem, dzīvodams ar dabu un pats būdams dabas sastāvdaļa, latvietis ir saistīts ar dabā un dvēselē notiekošajiem procesiem, īpaši ar sauli. Saule nosaka gadalaiku maiņas un līdz ar to arī gadskārtu ieražu ciklu. Šai ciklā ir dienas un ar īpašu nozīmi, kad vajag uzsākt vai nobeigt darbus laukā un mājā. Pie šādām dienām pieder arī Lieldienas. Laiks kļūst arvien gaišāks un saulaināks, dienas garākas, bet naktis - īsākas. Mostas zeme un ir laiks lauku darbu uzsākšanai.

Svin par godu pavasarimLieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Svētkos ar rituālām darbībām - šūpošanos, olu krāsošanu, to ripināšanu, sišanu, dziedāšanu un citām izdarībām - latvieši cenšas palīdzēt zemes atmodai, veicināt zemes auglību un tās svētību. Mūsdienās kristīgo Lieldienu tradīcijas ir savijušās ar seno latviešu tradīcijām. Tomēr, kā izrādās, latviskajās Lieldienu tradīcijās kristietības elementu nav daudz. Kristiešiem Lieldienas ir Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņas laiks. Mūsdienās latviešu tradīcijās no kristietības ir pārņemta klusā nedēļa pirms Lieldienām, gavēnis, Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkā: Austot gaismai, aizdzen ļaunumu

Kategorijas