Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Portrets: Vientulība palīdz attīrīt dvēseli

Aldis Dubļāns

2008. gada 16. marts 16:28

2275
Portrets: Vientulība palīdz attīrīt dvēseli

Pasaules apceļotājs Petrs Majers atkal ziemu pavada Valkas pusē Ēvalda un Veltas Platnieku ģimenes paspārnē kādā dzīvoklī Sēļos. Tur sev tik nepieciešamajā vientulībā viņš raksta un raksta savas izjūtas par iepriekšējā gadā piedzīvoto un noskaņojas nākamajiem priekiem un likstām.

Šādus cilvēkus sauc par neglābjamiem

dīvaiņiem, bet, kā zināms, arī uz

tādiem balstās pasaule.

 

 

P. Majers ir savrups cilvēks, pilnīgs vientuļnieks un, iespējams, viņu var salīdzināt ar svētceļnieku, kurš visu mūžu kalpo kādai iekšējai augstai idejai. Sēļu dzīvoklī uz palodzes redzamas grāmatas ar Junga un Freida darbiem. Uz galda rūpīgi sakrautas vienāda lieluma pierakstu klades cietos vākos, bet centrā ļoti iespaidīgs pasaules atlants, lielāka klade īpašu izjūtu fiksēšanai un paša rakstītajai dzejai. Petrs visu laiku nodarbojas ar pašanalīzi, tāpēc arī viņu interesē ezotēriskā literatūra un traktāti par psiholoģiju. Ceļotājam ir neparasti glīts kaligrāfisks rokraksts. Protams, šādus cilvēkus sauc par neglābjamiem dīvaiņiem, bet, kā zināms, arī uz tādiem balstās pasaule. Tiesa, ģimene dzimtajā Čehijā viņu nesaprot, un ar tuviniekiem ceļotājam nav nekādu attiecību un visticamāk arī nebūšot. Arī dzimto valodu puisis lieto tikai pierakstiem. Čehus ceļojumā viņš sastop gaužām reti.

 

 

Turpinās no zemē iedzītā mietiņaJautāts, ar ko puisim patīk Valka, viņš atbild, ka te ir jauki un sirsnīgi cilvēki, turklāt rakstīšanai piemērots klusums. Pērn Petrs auksto laiku pārlaida Vijciema pagasta "Ielīcās". Viņš priecājas, ka nu šī skaistā sēta ir sakārtota. Ēvalds piebilst, ka Petrs ir ļoti interesants, taču vienkāršs ceļotājs, kuram nevajag daudz ērtību un pārtikas. Krāsni ceļotājs kurina pats. Viņam patīk siltums, jo tad arī rakstīšana veicas labāk. Jaunietis savu ceļojumu uzsāka savā dzimšanas dienā 2000. gada 23. jūlijā Krievijas pilsētā Kazaņā. Viņš arī šogad negrasās kaut kā īpaši atzīmēt nedz dzimšanas dienu, nedz to, ka ceļā ir jau gandrīz astoņus gadus. Ja viss notiks kā iecerēts, P. Majers būs pirmais cilvēks pasaulē, kurš izgājis kājām visas Eiropas valstis.Iepriekšējo reizi ar Petru tikāmies pirms gada. Pērn pavasarī no Ventspils ar kuģi viņš devās uz Dāniju un no turienes arī turpināja savu Eiropas apceļošanas maršrutu caur Zviedriju, Islandi un nokļuva pie eskimosiem Grenlandē. Pēc tam puisis devās uz Kanāriju salām un apskatīja Gibraltāru. No turienes turpmāko ceļu viņš veica gar piekrasti un tikai kājām caur Spāniju, Andoru, šķērsoja Pirenejus, caur Francijas dienvidiem un līdz Romai Itālijā. No turienes ar lidmašīnu Petrs atgriezās Rīgā. 19. martā viņš izlidos uz Romu un tur no vietas, kur zemē ir iedzīts mietiņš, turpinās ceļu. Šogad Eiropas apceļošanu plānots pabeigt. Tiesa, no visām 44 valstīm viņš nebūs tikai Maltā, taču to redzēšot Āfrikas tūres laikā. Tiesa, pirms tam ir jāšķērso Krievija, lai kājām pa aizsalušo jūru nokļūtu Aļaskā. Krievijai viņam esot jāvelta vismaz trīs mēneši, bet tas jau nākamgad. Petrs domā, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai dabūtu vīzu uz tik ilgu laiku.

 

 

Baltais lācis garšīgāks par brūnoJautāts par interesantākajiem piedzīvojumiem pērn, Petrs vispirms min Grenlandi. Pie eskimosiem nelielajā Kulusuk salā, kur atrodas tikai viens pavisam neliels ciematiņš, viņš nokļuva ar lidmašīnu no Islandes ar kādas luterāņu draudzes palīdzību. Tas bija parasts čarterreiss tūristiem vienas dienas garumā, kur vietējā eskimosu kopa izrāda nelielu teātri ar dejām un dziesmām. Petrs no grupas tūdaļ nošķīrās un salā palika uz ilgāku laiku, lai eskimosu dzīvi iepazītu pamatīgāk.Jau pirmajā vakarā ceļotājs nobaudīja vārītu baltā lāča ķepu. Viņš atzīst, ka tā bija itin tīkama, katrā ziņā garšīgāka par žāvētu brūnā lāča ķepu, kura nobaudīta Sibīrijas taigā. Vēl Petrs nobaudīja roņa gaļu, kuru nošāva salas vīrieši. Tur ir tradīcija, ka medījumu atdod pēc kārtas katrai ģimenei, un laimīgas sagadīšanās dēļ dzīvnieks pienācās tieši Petra saimniekiem. Viņš sekoja, kā eskimosi ar līkiem nažiem dzīvniekam novelk ādu un sadala medījumu. Jo īpaši vērtīga ronim ir āda. Eskimosi dzīvojot ļoti trūcīgi. Vispārējais alkoholisms ir iemesls iezemiešu īsajam mūžam. Dzērienus viņiem piegādā dāņi, pretī saņemot dažādas medību un zvejas trofejas un amatnieku izstrādājumus.

 

 

Pludmalē kā slaloma trasēNo Kulusukas ceļotājs devās atpakaļ uz Islandi un pēc tam ar lidmašīnu uz Spāniju. Patīkamākais notikums tur Petram bija kāda Portugāles futbola kluba menedžera sastapšana, kurš izcēlās ar neparastu dāsnumu - puisim uzdāvināja digitālo fotoaparātu, mobilo tālruni un tik daudz naudas, ka ceļotājs dažkārt varēja atļauties nakšņot viesnīcā un baudīt krodziņu ēdienus. Tiesa, jau Spānijā nauda izkusa un nācās nostāties uz ierastajām sliedēm. Arī digitālās tehnoloģijas viņam ir svešas.P. Majers Pirineju kalnu grēdu šķērsoja septembrī. Vietējā ciemata iedzīvotāji sacīja, ka tas nebūšot sarežģīti, jo sniegs tik agri nemēdz būt. Patiesība bija nepatīkamāka. Petram tobrīd vienīgie apavi bija sandales, jo zābaki noslīka, peldus šķērsojot kādu upi. Uzkāpjot kalnu virsotnē, sākās sniegputenis. Tas ceļotājam pērn bija visskarbākais brīdis. Viņš kājas aptina ar polietilēna maisiņiem un knapi izglābās no nosalšanas. Tikai nedaudz vieglāk pavasarī bijis kalnos Islandē.Savukārt vasaras mēnešos Spānijā bijis neciešami karsts. Vispatīkamākā nodarbe bija atvēsināšanās jūras ūdenī. "Gar visu piekrasti tur izpletušies atpūtas iestādījumi un cilvēku pludmalē tik biezs, ka starp tiem lavierēju gluži kā slaloma trasē," salīdzina ceļotājs.Pavisam citādi bija Francijā, Provansas apgabalā - tāds klusums un tukšums, ka daždien neizdevās sastapt nevienu cilvēku. Pilnīgs pretstats Spānijā redzētajam.

 

 

Vitamīni izglābj dzīvībuPetrs no pirmajiem vārdiem un žestiem ikvienam iedveš uzticēšanos. Viņam tas palīdz atrast naktsmājas un sarūpēt dienišķo maizīti. Cilvēciski ir saprotami, ka ikviens naktsmāju devējs vēlas ar ceļotāju parunāties, taču vispatīkamākie brīži viņam ir tad, kad saimnieks uz sarunām ar televizora bildi fonā nevedina. "Man ir ļoti maz laika, tāpēc katru minūti cenšos izlietot lietderīgi, tas ir, iedziļināties sevī un izlikt uz papīra visu, kas pa dienu ir uzslāņojies. Viņš ļoti cer, ka pēc šā gada ceļojuma izdosies uzrakstīt un izdot pirmo grāmatu. Tiesa, tas būs ne tik daudz fiziskā ceļojuma apraksts, bet darbs par ceļojumu savas dvēseles dzīlēs.Petram ir daudz dažādu piedzīvojumu. Dažkārt kalnos nācies arī badoties. Viņš ar pateicību atceras Veltas dāvātos vitamīnus "Vitaks". Pēc to iedzeršanas viņš juties gluži kā noēdis savu ēdienreizes devu. Šie vitamīni viņu izglābuši. Ne viens vien sastaptais cilvēks sacījis, ka Petru apskaužot un vēlētos darīt tāpat, taču tūdaļ min daudz iemeslu, lai attaisnotu savu kūtrumu. Protams, tas nav iespējams ģimenes cilvēkam vai arī, ja vāja veselība. Par galveno priekšrocību iešanai kājām puisis min iespēju būt ciešā kontaktā gan ar dabu, gan vietējiem cilvēkiem. Un tā visu laiku, iespējams visu mūžu, jo jāredz vēl tik daudz.