Nebeidzamie strīdi

2008. gada 29. februāris 08:34

1127

Paklausījos TV Dombura pļāpātuves raidījumu par Kosovas neatkarības atzīšanu vai neatzīšanu, un man radās dažas pārdomas.

Tie, kas ierosina neatzīt Kosovas albāņu pašnoteikšanos, laikam uzskata, ka runa nav par tautu, bet mērkaķu baru. Starptautiskā prakse, ka daudzām tautām un nācijām tiek liegtas tiesības uz savu valsti, ir fantastiska netaisnība, ko rada impēriskā domāšana.Lai uzturētu mieru Balkānos un lai pabarotu miljoniem bēgļu, Rietumi desmit gadu laikā iztērējuši divpadsmit miljardus dolāru. Kosovā puse iedzīvotāju ir bezdarbnieki, bet pārējie piekopj noziedzīgo biznesu. Lai investori ieguldītu naudu saimniecības attīstībā, ir vajadzīgs neatkarīgas valsts statuss. Krievija brāļus serbus atbalsta tāpēc, ka pieradusi duļķot ūdeni. Kad kļuva zināms, ka Kosovas neatkarība kļūst nenovēršama, Maskava uz Vidusjūru sūtīja savus karakuģus - lai stiprinātu serbu dūšību. Arī 1999. gadā, kad NATO bombardēja Belgradu, Maskava uz Vidusjūru nosūtīja atomzemūdeni, kura uzpeldēja visu apskatei. Kad zemūdene atgriezās dzimtenē, tā avarēja un nogrima kopā ar 109 jūrniekiem. Tā zemūdene saucās "Kursk".Vai Krievija tagad var atzīt Piedņestras un Abhāzijas neatkarību. Nevar, jo tad vispirms tai būtu jāatzīst Kosova.

Cerības uz referendumiemJa patiešām notiktu, ka Latvijas iedzīvotāji nobalsotu, cik lielas pensijas (un algas) tiem pienākas, tad tas būtu unikāls gadījums pasaules vēsturē. Es arī gribu saņemt daudz lielāku pensiju, bet ar prātu šādai iespējai neticu. Nav noliedzams, ka daudziem tūkstošiem pensionāru jādzīvo galējā nabadzībā, bet ne jau pensija ir vienīgais iespējamais ienākumu avots. Katrā valstī darbojas daudzas sociālās programmas un pabalstu sistēmas (bezmaksas medicīna, transports, pabalsti apkures vajadzībām utt.).Iztēlosimies fantastisku gadījumu, kad Štokenberga un arodbiedrību pūles vainagojas ar pensiju apmēra dubultošanu. Un tad pašu Štokenbergu uz pāris nedēļām iecelt par premjeru, lai sameklē vajadzīgo naudu. Vienīgā iespēja tad būtu nodokļu krasa palielināšana gan uzņēmējiem, gan strādājošajiem. Miljonāri, protams, nemaksātu neko, jo savu naudu nobēdzinātu kaut kur Lihtenšteinā - kā to izdarījuši likumpaklausīgie vācieši, apkrāpjot valsti par vismaz trim miljardiem eiro.Pēc tam sekotu cenu lēciens par simts procentiem un varbūt pat lata devalvācija. Jo cilvēki trūcīgāki, jo dedzīgāk tic utopijām, un šo faktu mēdz izmantot politiskie muldoņas.Ja runājam par valsts budžeta tēriņiem, tad jāpatur prātā svarīgs ekonomikas likums, ko ar balsošanu nevar atcelt. Lai mazinātu inflāciju, ir jānodala divas budžeta pozīcijas: izdevumi un ieguldījumi. Jo lielāki izdevumi apēšanai, jo lielāka inflācija. Savukārt ieguldījumi (arī Gaismas pils celtniecībā) inflāciju ietekmē minimāli.

Uzticības krīzeCilvēki ar pedagoģisko izglītību nevēlas strādāt skolās, jo pedagoga darbam esot zems prestižs sabiedrībā. To pašu par sevi var sacīt mediķi, kuri tiktāl vazāti pa avīzēm un pat pa tiesām, ka rezultāts ir medicīnas darbinieku trūkums. To pašu par savu situāciju apgalvo policisti, tiesneši, muitnieki.Protams, lielā mērā bēdīgā situācija saistās ar nosacīti zemo atalgojumu. Ja cilvēks saņem kārtīgu algu, uzreiz pieaug viņa pašapziņa. Bet sabiedrības necieņā pret inteliģenci vai uzņēmējiem ir arī psiholoģisks pamats, un tas ir cilvēku neapvaldīts ļaunums vienam pret otru. Krievijā neārstējami slimo JUKOS juristu Aleksanjanu, kura "noziegumi" vēl nav pierādīti, tur važās piekaltu pie gultas, un interneta komentāros 70 procentu tīmekļa lietotāju par to izsaka ļaunu prieku. Līdzīga situācija ir arī Latvijā, un šai tendencei pielāgojas pat tiesu instances.Bija mums slavens ķirurgs, kurš tika notiesāts par papildu samaksas pieprasīšanu, attiecīgi maksājot nodokļus. Protams, tas bija pārkāpums, bet rezultāts ir tas, ka šis ķirurgs tagad nodarbojas ar daiļdārzniecību, bet sirdzējiem, kuri pārvietojas ar ķeģīšiem un cieš milzu sāpēs, uz operāciju jāgaida trīs gadi. Un paši šausmināmies, ka mediķi brauc uz ārzemēm.Ne mazāk kliedzošs gadījums, kad tiek notiesāts skolas direktors par to, ka ņēmis aiz čupra pīpmaņus un disciplīnas pārkāpējus, vēl vairāk, šis pedagogs spiests topošajiem noziedzniekiem maksāt sāpju naudu.Sabiedrībā valdošais ļaunums pārsviežas arī uz valdību un Saeimu. Kamēr cilvēks nav amatos, tikmēr skaitās puslīdz labs. Kad ieceļ par ministru, uzreiz skaitās nelietis un nekam nederīgs. Izcilais tautsaimnieks profesors Gundars Ķeniņš-Kings raksta, ka inflāciju var ierobežot tikai tā valdība, kas bauda sabiedrības uzticību. Latvijas vēsturē šāda valdība nav pieredzēta.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nebeidzamie strīdi

Kategorijas