Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Viedokļi: Vai eksporta prece top būcenī?

Sarmīte Ozola
Bizness

2008. gada 28. februāris 12:34

1116
Viedokļi: Vai eksporta prece top būcenī?

Valkas rajona piensaimnieki sašutuši par Trikātas pagasta graudu audzētāja apgalvojumu, ka viņu ražotnes ir būceņi, salīdzinot ar Eiropas lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem.

Lai slēgtu kādu uzņēmumu,

jābūt nopietnai motivācijai

 

"Mūsu valstī Eiropas līmenim atbilst divi trīs lieluzņēmumi, kā "Valmieras piens", "Rīgas piensaimnieks" un Rīgas piena kombināts. Trikātas vai Blomes pārstrādes firmas un tām līdzīgus rūpalus nevar uzskatīt par nopietniem uzņēmumiem, tie tādi būcenīši vien ir. Saprotams, ka maziem ražotājiem izlaides cenas ir augstākas," intervijā laikrakstam "Ziemeļlatvija" pauž viens no Valkas rajona lielākajiem graudu audzētājiem, zinātņu doktors Rihards Circenis.

 

 

Spiesti pirkt par dubultu cenuŠis apgalvojums, kas teikts kontekstā par piena produktu cenu palielināšanos, sarūgtinājis abu minēto Valkas rajona pārstrādes uzņēmumu vadītājus. "Ja cienījamais profesors šādi skaidro cenu paaugstinājumu, tad jāvaicā, par kādu tēmu viņš ieguvis zinātnisko grādu? Kāpēc, runājot par piena produktiem, situāciju skaidro graudu audzētājs?" vaicā akciju sabiedrības "Trikātas siers" valdes priekšsēdētājs Juris Kļaviņš. Viņam ir gluži cita versija piena produktu cenu lēcienam. Proti - patiesība ir tāda, ka visu laiku valsts palīdz graudu audzētājiem. 2006. gadā graudus iepirka par 60 vai 70 latiem par tonnu, bet 2007. gadā - jau par 150 latiem. Maizes graudus aizveda uz Eiropu, jo tur bija slikta ražība, tāpēc paaugstinājās cena. Piena ražotāji, kuri paši neaudzē graudus, bija spiesti tos pirkt par dubultu cenu. Rezultātā arī piena iepircēji bija spiesti maksāt dārgāk par pienu. Tā veidojas ķēdīte, kas ikdienas patērētājam izņem no kabatas lielāku naudas summu.

 

 

Uzņēmumā augsta ražošanas efektivitāteAkciju sabiedrības "Smiltenes piens" padomes priekšsēdētājs Ģirts Strads vērš uzmanību, ka nav tādas "Blomes pārstrādes firmas". Tas ir "Smiltenes piena" siera cehs. Blomes cehā ražo 1000 tonnas siera gadā. Ražošanas platība tur ir 600 kvadrātmetru. Tātad var aprēķināt, ka reti kurā Latvijas piensaimniecības uzņēmumā ir tik augsta ražošanas efektivitāte. Blomē ražo Krievijas sieru, no kura aptuveni 40 procenti tiek eksportēti. Ražošanas rādītāji un efektivitāte Blomes cehā ir ļoti laba, arī samaksāto nodokļu ziņā "Smiltenes piens" pagājušajā gadā Vidzemes reģionā bija pirmajā desmitniekā. "Protams, uzņēmumiem Latvijā ir jāapvienojas, un valstij tas ir jāsekmē, bet jaunajā attīstības programmā šis atbalsts ir neliels," uzskata Ģ. Strads. Viņš secina, ka varbūt Latvijā ir par daudz pārstādes uzņēmumu, bet neviens labprātīgi neslēgs tos ciet tikai tā iemesla dēļ, ka tas ir valstiski slikti. Jābūt kaut kādai motivācijai. "Tajā pašā laikā Eiropā, piemēram, Šveicē un Austrijā, ir ļoti daudz mazo uzņēmumu, kas veiksmīgi strādā," piebilst padomes priekšsēdētājs.

 

 

Var rast rezervi, lai pamazinātu cenasVēlreiz sazinājāmies ar Trikātas pagasta graudu audzētāju, lai precizētu viņa viedokli. "Uz modernā piensaimniecības fona Eiropā, tie ir tikai būcenīši," pārliecināts R. Circenis. Viņš uzsver, ka neviens nestrīdas par Eiropas un Pasaules tirgus cenām, bet jādomā, kur Latvijā var rast rezervi, lai pamazinātu cenas. Tas iespējams pārstrādes procesā. "Vai tas ir normāli, ka viņi no Lubānas ved pienu uz šejieni un no Preiļiem brauc 100 kilometrus, lai iegūtu izejvielu? Par ko tad viņi apvainojas?" vaicā graudu audzētājs. Ja iespējams kaut ko mainīt pārstrādē un ietaupīt kaut vienu santīmu, tā kopumā būs liela nauda. "Man tur vairāk nav ko piebilst," - tā R. Circenis.Lai arī cenas palielinās, iedzīvotāji joprojām ir spiesti piena produktus pirkt, jo bez tiem iztiek reti kurā mājsaimniecībā. "Galvenais ir kvalitāte un garša. Man nav būtiski, cik lielā vai mazā uzņēmumā tas ražots," atklāj smilteniete Agrita Kauškale. Viņa piebilst, ka ģimenē neesot kāda īpaši iecienīta uzņēmuma, kura produktus izvēloties veikalu plauktos. Pagaršojot vienu, otru un tas, kas iepatīkas, to pērk. Viņai labāk garšo Trikātas Krievijas siers. Pienu dzerot Valmierā, Limbažos vai Rīgā ražoto. Reiz gadījies, ka Limbažu piens garšojis pēc siera, tāpēc kādu laiku pirkuši citviet ražoto. Agrita secina, ka viņas ģimenei patīk izmēģināt visu jauno, tāpēc ir labi, ka produktu sortiments ir plašs un pastāv izvēles iespējas.

Kategorijas

Kategorijas