Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Aivars Ikšelis: Neesam lielais Dabas kronis

Aldis Dubļāns
Kultūra un Izklaide

2008. gada 24. februāris 10:39

1994
Aivars Ikšelis: Neesam lielais Dabas kronis

Maskavā norisinājās starptautisks seminārs - mācības "No mistērijas līdz avangardam", ko organizēja Maskavas teātris "Dramatiskās mākslas skola" un Krievijas Valsts Tretjakova galerija. Seminārā bija uzaicināti piedalīties 100 dalībnieki no dažādām valstīm, tai skaitā arī Valkas teātra režisors Aivars Ikšelis no Latvijas.

Biju tādā transā, ka aizgāju līdz garderobei un

nespēju izņemt no somas numuriņu

Semināra mācībspēki un lektori bija pasaulslaveni teātra, mākslas un kultūras darbinieki. Tā būtība bija saasināt sabiedrības uzmanību uz to, ka apkārtējo vidi piesārņo ne tikai rūpnieki ar saviem atkritumiem, bet to piedrazo arī kultūras un mākslas cilvēki. Brīnāmies, kāpēc cilvēki tik strauji mainās uz slikto pusi, kļūst pliekani un truli. Šī doma vijās caur daudzām lekcijām un diskusijām. "Kliedzam, ka ir pārtrūkušas cilvēku sabiedrības attīstības loģiskās saites, bet mēs taču necenšamies tās atjaunot. Uzskatām sevi par lielo dabas kroni, uz visu vīzdegunīgi skatāmies no augšas," uzskata Aivars. Ir viegli visā vainot ģenētiski modificēto pārtiku un daudzas citas lietas. Visi ir vainīgi, tikai ne mēs paši.

 

 

Nedrīkst rīkot koncertiņus aptuvenā laikāA. Ikšelis nebrīnās par vērienīgi organizēto pasākumu, jo tur, kur grozās milzu naudas, viss ir iespējams. Nevar noliegt, ka Maskava ir viena no pasaules metropolēm, līdz ar to daudz lektoru turp dodas kaut vai tāpēc, lai savā CV ierakstītu, ka uzstājies tieši tur. Režisors atzīst, ka neviena no lekcijām nebija pavirša vai slikti sagatavota. Lekcijas reti izdevās nobeigt paredzētajā laikā, jo allaž izvērtās plašas un interesantas diskusijas. Šajā saietā nevienu nedalīja pēc tautības vai mītnes zemes. Aivaru iekšēji uzrunāja daudzas tēmas, piemēram, ikonu glezniecības pirmsākumi senajā Bizantijā. Viņš nekad nebija domājis par to, cik milzīga nozīme ir sakrālajai telpai. Ar to parasti saprotam baznīcu vai, piemēram, ar svecēm greznotu izstāžu telpu, kas rada īpaši pacilājošu garastāvokli. Pasaulē to saprot citādi. "Sakrālā telpa darbojas tik ilgi, kamēr kalpo sākotnējam mērķim - noteiktu rituālu veikšanai. Tur nedrīkst būt neviens skatītājs vai kāds ziņkārīgais. Pilnīgi visiem ir jābūt iesaistītiem noteiktajā darbībā. Ja tā nav, telpa deformējas," skaidro Aivars. Otrs aspekts saistās ar ornamentiku. Tos nekādā gadījumā nedrīkst apcakot un citādi mainīt. Tas ir bīstami, jo katra no senatnes nākusī zīme sevī ietver noteiktu informāciju un enerģiju. Tiklīdz to izrauj no šā enerģētiskā bloka, tā vēršas pret cilvēku negatīvi. Darbā ar ornamentu jābūt ļoti uzmanīgam.Daudz lektoru izteica pārmetumus folkloristiem, kaut gan viņi it kā dara svētīgu darbu. Nereti folkloristi pārkāpj ļoti būtisku principu - neveic rituālus tad, kad tiem patiešām ir jānotiek, bet demonstrē tos pirms vai pēc noteiktā laika. Baltu tradīcijas stingri balstās uz norisēm dabā. Nevar rīkot koncertiņus aptuvenā laikā, lai cilvēkus iepazīstinātu ar to vai citu rituālu. Tas ir noziegums pret šo rituālu, pret sabiedrības attīstību, tādējādi tiek veicināta enerģētisko procesu nestabilitāte.

 

 

Minimālisms iedarbojas uz zemapziņuJo īpašu iespaidu uz A. Ikšeli atstāja pazīstamā filosofa un komponista Vladimira Martinova personība, viņa opusi minimālismā. Viņa jaunākais darbs ir "Deja". "Nekad no mūzikas klausīšanās neesmu bijis transā. Aizgāju līdz garderobei un nespēju izņemt no somas numuriņu, lai dabūtu savas drēbes. Garderobiste redzēja manus pārdzīvojumus un, lai nomierinātu, piedāvāja man konfekti," smaida Aivars. Viņš pieļauj, ja nebūtu noklausījies, kā šis darbs tapa, lūkojoties uz grieķu amforu, varbūt emociju būtu mazāk.Aivaram bija iespēja noskatīties arī kādu minimālisma teātra izrādi par mīlestību, kur vienīgā dekorācija bija liels balts ekrāns un vienīgā aktrise bija profesionāla balerīna, kura dejoja pilnīgā klusumā. Skatuves priekšā sēdēja mākslinieks un viņa zīmējuma projekcija pamazām aizklāja visu lielo ekrānu, atstājot aizvien mazāk vietas balerīnai un sašaurinot mīlestību, līdz viss ekrāns bija aizkrāsots. "Nekad nedomāju, ka šādas lietas tik spēcīgi iedarbojas uz zemapziņu," pārsteigts Valkas teātra režisors.

 

 

Sens sapnis ir īstenots"Ziemeļlatvija" ir rakstījusi, ka A. Ikšelis ir sagatavojis iespiešanai mākslas vēstures grāmatu skolēniem, bet līdzekļu trūkuma dēļ tā vēl nav iznākusi. Kursantiem Tretjakova galerijā bija viena nodarbība, kur katrs stāstīja par sevi. Aivars ieminējies par šo sagatavoto, taču neiznākušo grāmatu un šis stāsts atrada dzirdīgas ausis. Viņu iepazīstināja ar medicīnas zinātņu doktoru Vladimiru Stukovu. Pēc neilgas sarunas kafejnīcā trīs miesassargu klātbūtnē, gluži kā krievu bojevikos, viņš izteica vēlēšanos kļūt par izdevuma galveno sponsoru. Aivars uztraukuma dēļ neesot spējis pat iemalkot kafiju. Nepieciešamā nauda jau pārskaitīta uz izdevniecību. Kad grāmata iznāks Latvijā, to paredzēts tulkot un nodrukāt arī Maskavā. Iespējams, V. Stukova sievas brālis, kurš Maskavā ir pieprasīts dizainers, kļūs par starptautiskā teātru festivāla "Tālvils" galveno mākslinieku. A. Ikšelim joprojām grūti noticēt, ka šis sapnis ir īstenojies, turklāt tik negaidītā veidā.

 

-FAKTI-FAKTI-FAKTI-FAKTI-FAKTI- 

Aivars Ikšelis * Dzimis 1961. gada 7. februārī. * Ekonomisko zinātņu doktors, sociālo zinātņu maģistrs sabiedrības vadībā, bakalaurs teātra režijā. * Zinātniskās intereses: kultūras menedžments, filozofija, ētika, estētika, publiskās pārvaldes reformas, publiskā pārvalde ārzemēs, projektu vadība, vietējās ekonomikas attīstība. * Daudzu starptautisku zinātnisko konferenču un semināru dalībnieks un zinātnisko publikāciju autors. * Teātrī iestudējis 25 lugas. * Izstrādājis un īstenojis septiņus starptautiskā teātru festivāla "Tālvils" projektus. * Piedalījies daudzos starptautiskos teātru festivālos un meistardarbnīcās.

 

Kategorijas

Kategorijas