Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Rihards Circenis: Cenas ceļ pārstrāde

Aivars Zilbers

2008. gada 21. februāris 08:10

2448
Rihards Circenis: Cenas ceļ pārstrāde

Valstsvīri, taisnojoties par inflācijas straujo tempu, bieži skaidro, ka Latvijai jātuvojas Eiropas cenu līmenim. Nesen televīzijā un presē parādījās ziņa, ka Vācijā pārtika ir lētāka nekā mūsu valstī.

To, ka produktus ārvalstīs var iegādāties lētāk, apliecinājuši arī tie latvieši, kuri aizbraukuši peļņā uz Angliju. Šādu

atklājumu grūti izskaidrot pat premjeram Ivaram Godmanim, kurš nolēmis darba grupai uzdot noskaidrot, kādēļ piena produkti te ir dārgāki."Ziemeļlatvija" šajos jautājumos vēlējās uzzināt Trikātas pagasta zemnieka Riharda Circeņa domas. Viņš labi pārzina lauksaimniecības ekonomiku, bieži ir apmeklējis ārzemes, lai gūtu jaunu pieredzi ražošanas attīstībā.

 

 

Daudz mazu uzņēmumuR. Circenis uzskata, ka galvenais iemesls piena produktu sadārdzinājumam meklējams pārstrādes jomā, kas ievērojami atpaliek no pārstrādes līmeņa attīstītajās Eiropas Savienības valstīs. "Šobrīd piena un graudu cenas ir izlīdzinātas. Tā ir pamatbāze, no kuras var sākt cenu politikas vērtēšanu. Izmaiņas cenās rodas tad, kad produkcija nokļūst pie pārstrādātājiem. Mums nav tik modernu un jaudīgu ražotņu kā Dānijā un Vācijā. Dānijā, piemēram, ir viena rūpnīca, kas gadā pārstrādā 1,2 miljonus tonnu piena. Latvijā pārstrādei neiepērk pat pusmiljonu tonnu, bet mums dažādās vietās ir apmēram 50 pārstrādes uzņēmumi. Nav ražošanas koncentrācijas, un tas sadārdzina ražošanu. Mūsu valstī Eiropas līmenim atbilst divi trīs lieluzņēmumi, kā "Valmieras piens", "Rīgas piensaimnieks" un Rīgas piena kombināts. Trikātas vai Blomes pārstrādes firmas un tām līdzīgus rūpalus nevar uzskatīt par nopietniem uzņēmumiem, tie tādi būcenīši vien ir. Saprotams, ka maziem ražotājiem izlaides cenas ir lielākas," skaidro R. Circenis.

 

 

Koncentrācija jāsāk ražošanāViņš atzīst, ka ražošanas koncentrācija un modernizācija jāsāk jau no zemnieku saimniecībām. "Anglijā piena ražošanas saimniecībās vidēji ir 80 govju, bet Latvijā - četras piecas. Skaidrs, ka saimniecības ar lielāku ganāmpulku var ātrāk modernizēt, tā palielinot ražošanas apjomu," saka R. Circenis.