Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kad var aizmirst savu vecumu

Aldis Dubļāns

2008. gada 20. februāris 10:00

1742
Kad var aizmirst savu vecumu

Valkas kultūras namā apskatāma pilsētas mākslas skolas pedagogu un audzēkņu darba izstāde par iespaidiem Slovakijā pirms pusgada. Katrs sev tīkamā veidā ir centies attēlot emocionālākos ceļojuma mirkļus.

 

 

Šajā ekspozīcijā visiecienītākais izpausmes veids ir kolāžas, izmantojot fotogrāfiju. Audzēkne Lelde Kalniņa braucienu uz Slovakiju uzskata par visnotaļ jauku un vērtīgu, jo īpaši iespēju nokļūt kalnos ar pacēlāju, turklāt arī negaisa laikā. "Īpašās sarunas un pasēdēšanas vakaros man ilgi paliks atmiņā," pārliecināta Lelde. Arī citiem grupas audzēkņiem bijusi emociju pārbagātība. Artis daudz pārdzīvojis par neērtībām autobusā, jo cilvēkam ar garām kājām tas ir liels pārbaudījums. Redzēts un piedzīvots tik daudz, arī brauciens ar plostiem pa Vahu upi.

 

 

Kad vilinājums apslāpē bailesSkolas direktore Maruta Stabulniece Slovakijā bija pirmo reizi. Izjūtas šajā valstī katram ir atšķirīgas. "Es šajā braucienā jutos lieliski, jo aizmirsu par savu vecumu, par to, ka esmu apaļīga dāmīte, un to arī centos parādīt savā akvarelī, kur attēloju sevi kā virves dejotāju," smaida Maruta un pateicas par to saviem audzēkņiem, jo īpaši Klāvam, kurš spēja panākt, lai grupa ne brīdi nedzīvotu bez humora. Viņa atzīst, ka izbaudījusi arī bailes no augstuma un to attēlojusi savā darbā.Arī keramiķe Skaidrīte Bondare jau sākotnēji baidījusies no došanās kalnos, taču vilinājums bailes apslāpējis, turklāt arī izmaksas bijušas neticami zemas. Viņa šo braucienu raksturo kā naglas saderību ar āmuru. Katrs bija savā vietā un laikā. Skaidrīte priecājas, ka visi skolēni bija gana patstāvīgi, tāpēc nebija jāveido tradicionālās skolēnu - skolotāju attiecības. Jauniešiem varēja pilnīgi uzticēties, tāpēc pilnā mērā varēja izbaudīt redzētā burvību. "Tas patiešām bija kā sapnis vasaras naktī, un pēc pamošanās palika tikai patīkamas izjūtas," lakoniski formulē skolotāja.

 

 

Reizi gadā pie auss - sveša mēleSavukārt pedagoģe Kristīne Ganiņa šo notikumu skata no cita aspekta. Ja skolā viss ir saprotams un skaidrs, tad, ar tiem pašiem cilvēkiem pavadot kopā visu diennakti, ir citādi. Viņa iemācījusies, ka dažkārt jāskaita līdz trīs, lai kaut ko nepasacītu pārsteidzīgi. Saprašanās grupā izveidojusies tik laba, ka pietika ar acu skatienu, lai viss kļūtu skaidrs. Kristīne katru gadu vismaz vienreiz izkustas ārpus Latvijas, lai pie auss skanētu kāda sveša mēle, nevis ikdienā ierastā latviešu, krievu un angļu valoda. Viņu visvairāk iespaidojis kāds neliels ciemats, kur visas mājas ir klātas melni baltos ornamentos, turklāt daudzi no tiem ir latviešiem raksturīgi. Kristīne ekspozīcijā rāda fotogrāfijas un lielu batiku.Izstādē "Slovākijas iespaidi pēc sešiem mēnešiem" piedalās M. Stabulniece, S. Bondare, K. Ganiņa un audzēkņi Līga Kārkliņa, Līva Kalniņa, Mārtiņš Briedis, Matīss Briedis, Oksana Fiļonika, L. Kalniņa, Māris Laviņš, Artis Belka un Viesturs Ēķis.