Ar skatu no Strazdu kalna

2008. gada 15. februāris 14:03

818

Mums, latviešiem, pats svarīgākais notikums var šķist partiju dalīšanās - līdzīgi tam, kā dalās amēbas. Mums, kā zināms, ir ļoti daudz līderu, un katram līderim vajag savu partiju. Ja notiek šķelšanās "Jaunajā laikā", tad viens no ieganstiem ir pašreizējo līderu dīvainības.

Bet cerētajā jaunajā partijā tāpat notiks cīniņš starp Kalnieti un Kristovski. Ja vien abi ES parlamenta vēlēšanās neiegūs kāroto mandātu uz Briseli. Savukārt par Annu Seili lielākais brīnums tas, ka viņa tik ilgi spējusi sev partneros paciest Juri Dobeli.

Melno Strazdu lauksNav pašlaik Eiropas kontinentā nopietnāka pretrunu mezgla (ja neskaita Aizkaukāzu) par Kosovu. Serbi mīl pieminēt vēsturisko kauju pret turku okupantiem Melno Strazdu laukā (Kosovo poļe), šo kauju serbi zaudēja, bet vienlaikus apturēja pretinieku tālāku virzīšanos. Sākumā islamticīgo albāņu bija mazākumā, bet raženās dzimstības dēļ ar laiku kļuva par pamatnāciju šajā Serbijas provincē. Pēc kara Josips Brozs Tito apsolīja albāņu blīvi apdzīvotās zemes pievienot draudzīgajai Albānijai, bet vēlāk radās ideoloģiskas nesaskaņas ar Enveru Hodžu, tāpēc par solījumu tika aizmirsts. Kad Kosovas albāņi sāka dumpoties pret Belgradas diktātu, Tito Kosovai piešķīra vislielāko autonomiju, un viss nomierinājās.Kad sabruka sociālisma nometne, sāka dalīties arī Dienvidslāvijas federācija, valsts, ko Rietumi izveidoja mākslīgi pēc Pirmā pasaules kara. Belgradā pie varas nāca Miloševičs, kurš bija apsēsts ar Lielserbijas ideju. Kaut Kosovā serbu vairs bija tikai desmit procentu, Miloševičs nolēma albāņu separātismu apspiest ar karaspēku. Kad asinsizliešana jau sāka apdraudēt starpvalstu attiecības, 1999. gadā NATO sāka bombardēt Belgradu, bet Kosovā tika ievesti miera uzturēšanas spēki.Pateicoties Miloševičam, radusies jauna situācija, un nav vairs iespējams neko glābt. Kosovas albāņi nolēmuši pasludināt neatkarību. Serbijā nav tāda politiķa, kurš uzdrošinātos Kosovas atdalīšanos akceptēt, bet arī novērst to nav iespējams. Nesenās prezidenta vēlēšanas gan liecina, ka jaunatne Serbijā pārsvarā atbalstīja mērenāku un līdzsvarotāku politiku.

Penslāvisma atraugasVienīgā valsts, kura aktīvi iestājas pret Kosovas neatkarību, ir Krievija. Tiesa, pasaulē pieņemts, ka šādi konflikti tiek risināti sarunu ceļā, turklāt Krievija atgādina par Helsinku deklarāciju, kas nosaka valstu robežu negrozāmību. Bet sabruka PSRS, sadalījās Čehoslovākija, atdalījās Dienvidslāvijas savienotās republikas, bet ar pašas Krievijas piepalīdzību separātisma ceļu gāja Piedņestra, Abhāzija, Dienvidosetija un Kalnu Karabaha.Lai stiprinātu garā brāļus serbus, Putins steidza slēgt vairākus ekonomiskos līgumus. Vispirms ar Bulgāriju parakstīja vienošanos par gāzes vada "Dienvidu straume" izbūvi. Steiga gan bija tik liela, ka Maskava piekāpās bulgāru pusei, īsto kontroli pār "trubu" atdodot partneriem. Pēc tam Krievija Belgradā nopirka Serbijas gāzes sadales un transporta kompāniju, bet kautrīgi tika noklusēts, ka Serbija patērē mazāk gāzes nekā iespējams uzkrāt, piemēram, Inčukalna krātuvē. Skaļā propaganda Maskavai vairāk bija vajadzīga, lai dzītu ķīli Eiropas tieksmē uz vienotu politiku attiecībās ar Krieviju. Starp citu, naftas un gāzes vadu būve Melnajā jūrā visai riskanta, jo jūras gultni klāj agresīva sērūdeņraža nogulumu kārta.Minētos līgumus pavada Maskavas draudi Serbijā izvietot savu militāro bāzi ar raķešu kompleksiem. Te nu gan jāteic, ka visas šādas bāzes mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir visīstākās pupu mizas, jo nopietna konflikta gadījumā visas raķetes var likvidēt vēl pirms pacelšanās gaisā.Lai lasītāji saprastu manis sacīto, nedaudz vārdos jāpaskaidro par militārajām tehnoloģijām. ANO gan ir aizliegusi tā saukto plazmas lielgabalu radīšanu, bet eksperimenti turpinās lielā slepenībā. Tiek uzskatīts, ka šādas iekārtas 1942. gadā radīja jau slavenais Tesla, piemēram, izraisot mākslīgu zibeni 27 kilometru attālumā. Mūsdienās tiek runāts par ģeofizikālajiem ieročiem un par aizhorizonta lokatoriem. ASV jau pilnā sparā darbojas šādas stacijas Norvēģijā un Aļaskā. No Aļaskas, kur vairāk nekā 170 jaudīgu antenu izvietots apakš zemes magnētiskā pola kupola, iespējams novērot visu ziemeļu puslodi. Ar enerģiju plūsmu jonosfērā tiek izveidota struktūra, kas darbojas līdzīgi spoguļlēcai, tādējādi iespējams fiksēt jebkuras raķetes starta brīdi. Un jonu jeb plazmas lielgabalu raidītie stari spēj izsist no ierindas jebkuru elektroniku. Tas nozīmē, ka vienā brīdī pārstāj darboties ne tikai datori un mobilie telefoni, bet nojūk arī izšauto raķešu automātika (raķetes var lidot pat atpakaļ). Pašas lielākās briesmas tad draud atomelektrostacijām, jo var izraisīt jaunas černobiļas.Pašlaik amerikāņu militāristus nodarbina viens jautājums: kā savus izgudrojumus padarīt maksimāli drošus un kontrolējamus. Neviens taču nevēlas uzspert gaisā visu planētu kopā ar sevi pašu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ar skatu no Strazdu kalna

Kategorijas