Dramatiskā kopa “Mēris” rīt svin 10 gadu jubileju

2008. gada 15. februāris 08:12

2643

Dramatiskā kopa “Mēris” rīt svin 10 gadu jubileju

Tur, uz skatuves, prožektoru gaismā, viņi nav tie, kas ikdienā. Tiklīdz atveras priekškars, jūsu priekšā nestāv Bilskas pagasta lauku ciematiņā Mēros labi zināmie skolotāji, mežstrādnieks, bibliotekāre, degvielas uzpildes stacijas operatore un citi vietējie cilvēki.

Viņi ir tādi, kādus savus varoņus redz dramatiskās kopas "Mēris" katras spēlētās lugas autors. Viņi izdzīvo lugas varoņu kaislības un atklāsmi par cilvēku savstarpējām attiecībām, vietu un sūtību šajā pasaulē.

"Katru dienu esmu viens un tas pats. Tiklīdz uzeju uz skatuves, izdzīvoju pavisam citu dzīvi," savu aizraušanos ar teātri skaidro Laimonis Matulis, dramatiskās kopas "Mēris" aktieris. Ikdienā viņš ir pašnodarbinātais, strādā mežā.

Tad, ja tas ir nopietniPēc katras izrādes Laimonim ir sajūta, kā pēc labi padarīta darba. "Kad no zāles esmu saņēmis atbalstu - aplausus, smieklus, visu pārējo, tad, noejot no skatuves, ir patīkams nogurums. Esmu kaut ko izdarījis, citiem kaut ko sniedzis."Šovakar dramatiskās kopas "Mēris" aktieri uz skatuves Birzuļu tautas namā teātri spēlēs ar vēl jo īpašākām sajūtām. Ne tikai tāpēc, ka tā ir pirmizrāde viņu un režisores Ingrīdas Soveres iestudētajai Dzintara Brieža lugai "Svētais karš". Šodien, 16. februārī, dramatiskajai kopai "Mēris" ir apaļa jubileja - 10. dzimšanas diena. Dramatiskās kopas režisore Ingrīda Sovere joprojām nav aizmirsusi, ko teica teātri spēlēt gribošajiem Mēru cilvēkiem pirmajā kopā sanākšanas reizē 1998. gada 16. februāra vakarā: "Ja tas ir nopietni, tad es esmu ar mieru".

Šķiras darba vai mācību dēļ"Varbūt, ka šie vārdi zināmā mērā bija maģiski. Tāpēc arī mēs tagad, 2008. gada 16. februārī, svinēsim 10 gadu jubileju," režisore ir gandarīta. Ja amatieru teātris tik ilgi spēj darboties laukos, turklāt ar panākumiem, tas ir ievērības cienīgs notikums. Kaut vai tāpēc, ka pagastos paliek arvien mazāk cilvēku, potenciālo teātra spēlētāju. Laucinieki pārceļas uz pilsētām vai aizbrauc uz ārzemēm. "Šeit ir tik daudz tukšu māju, kuru saimnieki ierodas tikai dažas reizes gadā," situāciju trāpīgi raksturo kāds mērēnietis. Arī dramatiskajai kopai "Mēris" ir aktieri, par kuriem tagad jāsaka - bijušie. Kaut gan šo kolektīvu cilvēki pametot tikai svarīgu iemeslu dēļ: ja aizbrauc strādāt uz ārzemēm, dodas uz pilsētām mācīties vai maina dzīves vietu. Mācību dēļ projām devās arī Vismants Treisners. Taču šovakar viņš būs kopā ar bijušajiem kolēģiem, - vadīs "Mēra" jubilejas vakaru.Palicējiem teātris ir būtiska viņu dzīves daļa. Kas ir tas dzinulis, lai divas reizes nedēļā pēc darba dotos uz teātra mēģinājumiem tautas namā un strādātu līdz vēlam vakaram? Turklāt jārēķinās, ka dramatiskās kopas "Mēris" mēģinājumi vienmēr sākas precīzi, noteiktajā laikā. "Relaksācija. Mēs šeit atpūšamies no ikdienas," teātra vilinājumu atklāj pirms kārtējā mēģinājuma sastaptā Birzuļu pamatskolas direktore Aija Skrastiņa.

Veids, kā aizmirst ikdienuAija un viņas teātra kolēģes Vineta Ozola (ikdienā - degvielas uzpildes stacijas operatore) un Vija Meistere (bibliotekāre) ir vienisprātis: teātris ir pavisam cita pasaule, cita dzīve, kas ļauj aizmirst ikdienu. Tas arī dod spēku. Lai mēģinājumā strādātu ar atdevi, problēmas darbā vai ģimenē ir jānoliek malā. "Uz skatuves ir spēkā tikai tas, kas notiek šeit. Vairs nav nekā no tā, kas ārpusē, - ne mājas, ne darba, ne bērnu," skaidro dramatiskās kopas "Mēris" aktrises. Teātra spēlēšanai piemītot pat maģisks spēks. Ja piemetusies kāda kaite, mēģinājuma laikā to aizmirst."Tikai pēc tam atceros, - man taču sāpēja kāja," izsaucas Vija Meistere. "Mērī" viņa ir kopš kolektīva dibināšanas, tāpat arī - Līga Jundze un Ivars Strazdiņš. "Vienu gadu gan aizgāju projām citā mākslā. Sāku zīmēt, gleznot, bet atkal pietrūka teātra. Atnācu atpakaļ," atzīst Vija.Ja patīk spēlēt teātri, tad nekas nav grūti, - ne pašiem tērpus šūt, ne dekorācijas gatavot. "Ar tērpiem mums ir vesela epopeja, kamēr nonākam līdz labam vizuālajam rezultātam," saka aktrise Ina Broma. Izrādē "Krustmāte no Brazīlijas" fantāziju nācās atraisīt pamatīgi, lai tērpi un aksesuāri atbilstu lugas videi - 19. gadsimtam.

Pirmizrāde - ciets riekstsZinātāji teic, ka Mēru dramatiskā kolektīva magnēts un akumulators ir režisore. Savukārt viņa pati kopā saturošo spēku saskata aktieros, kuri izveidojuši saliedētu komandu un ir personības. I. Sovere savulaik lasījusi leģendārās latviešu aktrises Antas Klints atziņu par to, ka teātris, - tas ir kopums, zināmā mērā pat brālība, un pārliecinājusies, ka tie nav tikai vārdi. Režisore ciena savus aktierus un teic, ka viņi pelnījuši tikt apbērtiem ar zeltu. "Viņi ir atdevīgi, precīzi, ar labu humora izjūtu. Tiesa, pagāja laiks, kamēr sapratām, ko katrs vēlamies. Tagad tilts starp mums ir uzcelts."Dramatiskā kopa "Mēris" līdz šim pavisam iestudējusi 10 lielus un 10 mazus dramaturģiskus darbus. Tos redzējuši skatītāji pašu rajonā un arī Alūksnes un Gulbenes pusē. Kolektīvs smej, ka esot teātris uz čemodāniem. Taču tā vajag, jo aktieris bez skatītāja nav nekas. Visvairāk ir spēlētas divas izrādes - "Bildinājums"(17 reižu) un "Krustmāte no Brazīlijas" (16 reižu).Sestdien pulksten 18.00 kolektīvs publikas vērtējumam vietējā tautas namā nodos izrādi "Svētais karš". Režisore to raksturo kā savdabīgu nopietnā žanra lugu ar fantastikas elementiem. "Mums šis darbs bija ļoti ciets rieksts, taču tieši tāpēc to nepametām. Īsi raksturojot, manā izpratnē luga ir par to, ka katrs esam atbildīgi par labo vai ļauno, kas ir mūsos pašos. Nedrīkstam meklēt to apkārt. Ir jāsāk ar sevi," saka I. Sovere.

Apraksta baltu lapuKas ir viens no skaistākajiem mirkļiem režisores darbā? "Atraisīt cilvēkā aktiera spējas. Visu savu līdzšinējo mūžu cilvēks tās nav apzinājies, jo iepriekš nav sastapies ar skatuves mākslu. Un tad viņu paņem kā baltu papīra lapu un apraksta. Režisoram tas ir interesanti. Viņš zina, ka darbs nav veltīgs." I. Soverei diezgan bieži jautā, kā iespējams tik bieži nākt uz mēģinājumiem, lai spēlētu teātri. "Acīmredzot cilvēkiem ir interese to darīt. Viņi var izspēlēt citas dzīves, to, kas ar pašiem reālajā ikdienā nav noticis. Un vēl teātrim līdzi nāk radīšanas process. Aktieriem ir jādomā līdzi. Es domāju, tas ir pašapziņas celšanas moments," viņa atteic.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dramatiskā kopa “Mēris” rīt svin 10 gadu jubileju

Kategorijas