Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Viņa nav balts, pūkains zaķītis

Sandra Pētersone

2018. gada 16. aprīlis 09:02

5555
Viņa nav balts, pūkains zaķītis

Šo jaunieti nevajag uztvert kā baltu, pūkainu zaķīti, jo viņa ir mazā, melnā Kate. Vismaz tā Katrīna Smirnova (18 gadu) nesen sevi pieteica interneta portālā www.draugiem.lv. Šonedēļ paraksts zem viņas profila fotogrāfijas nomainīts. Nu viņa ir "smaidīgā meitene Kate".

Katrīna Smirnova savos 18 gados

piedzīvojusi daudz, bet notikušo nenožēlo

 

 

Kaut arī "Ziemeļlatvija" uzklausījusi par smaidīgo meiteni pretrunīgas atsauksmes, Katei ir, ko teikt citiem. Savos gados viņa piedzīvojusi gana daudz.

 

Puiši nāk un ietKate mācās Smiltenes 29. arodvidusskolā komerczinību otrajā kursā. Pati par apgūstamo profesiju spriež: "Galīgi neiet pie sirds. Jūtu, ka tas nav mans lauciņš". Viņa grib studēt psiholoģiju vai tieslietas, jo patīk aizstāvēt citus.Katrīna ir gulbeniete, bet teju četrus gadus dzīvo Smiltenē. Kad meitene vēl mācījās dzimtās pilsētas ģimnāzijā, uzradās kāds cilvēks, krietni vecāks par viņu - gandrīz astoņus gadus. "Kad iepazināmies, man bija 14. Tagad varbūt varu teikt, ka biju nepieredzējusi muļķe. Taču nenožēloju to, ka aizgāju projām no mājām. Tam tā vienkārši bija jānotiek."Vilinājumam tikt ātrāk projām no vecākiem un dzīvot savā vaļā ir grūti pretoties. Tomēr citām meitenēm Kate iesaka kārtīgi padomāt, pirms pieņemt lēmumu drauga dēļ aiziet no mājām un pamest mācības. Daudz esot atkarīgs no pārliecības, vai tas otrs ir cilvēks, ar kuru palikt kopā pavisam. Tagad Katrīna ar savu toreizējo draugu nav pāris. "Puiši nāk un iet, un arī puišiem meitenes nāk un iet. Nav vērts visu dzīvi upurēt otra cilvēka dēļ. Ir jārēķinās, ka varbūt vienā dienā viņš ir, bet otrā - vairs ne," iesaka jauniete.

 

Mamma palikt nespiedaKate atceras, ka toreiz, attiecību dēļ atnākusi uz Smilteni, pati sameklēja, kur dzīvot. Kāds paziņa vēlāk ieteicis iestāties 29. arodvidusskolā, un viņa padomu pieņēmusi. Pirmajā kursā pēc mācībām meitene strādāja - pieskatīja bērnus smilteniešu ģimenēs. Tas nenozīmē, ka Kati neatbalsta viņas ģimene. "Mamma toreiz pat nespieda mani palikt Gulbenē, bet teica, - man pašai esot jāizvēlas, ko darīt." Kaut arī Kate ātrāk pieaugusi un nemācās kopā ar bijušajiem klasesbiedriem kādā no Gulbenes vidusskolām, viņa vismaz vārdos nenožēlo lēmumu pārcelties uz Smilteni. Šajā pilsētā viņai patīk, un tur viņa atradusi savu vietu. Piemēram, Gulbenē neesot jauniešu domes, kā Smiltenē, kurā darbojoties, var sevi vairāk parādīt pilsētā.

Ieteikums "iekrīt" e - pastā"Ziemeļlatvijas" redzeslokā Kate nokļuva neierasti - pēc tam, kad redakcijas e - pastā "iekrita" vēstule no sievietes, kura sevi dēvē par Ivetu Sulčonoku. Viņa iesaka uzrakstīt par Katrīnu - ļoti radošu un interesantu meiteni, kura nesen uzņemta projektu seminārā". Meklējot papildu informāciju, vēstules rakstītāju jeb cilvēku ar tādu uzvārdu Valkas un tuvāko rajonu tālruņu katalogā neizdevās atrast.Informācija par projektu semināru gan apstiprinājās. Smiltenes 29. arodvidusskola nesen saņēma vēstuli no valsts iestādes Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA). Tajā teikts, - skolas audzēkne Jekaterina Smirnova ar gaišām domām un cieņu pret savu skolu piedalījusies JSPA konkursā "Par dzīvi tur, ko saucam par otrajām mājām" un ieguvusi pirmo vietu. Kate rakstīja projekta pieteikumu par bērnu namiem, izklāstot, kā, viņasprāt, bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem padarīt dzīvi gaišāku. Bērnu namā uzaugusi Kates labākā draudzene, tāpēc šī tēma nebija gluži sveša.Drīz Katei jādodas uz Rīgu, JSPA piedāvātajiem kursiem projektu rakstīšanā. Ir arī iespēja braukt uz kontaktu veidošanas semināru Horvātijā. Taču viņa vēl nezina, vai piedāvājumu pieņems.Kaut arī bijusi Vācijā, Krievijā un Anglijā, esot bail braukt projām. Kates daudzi draugi gan ir ārzemēs - strādā, pelna naudu. Toties viņa dzīvot ārzemēs negrib.

 

Nežēlīgi smags rakstursKate vēlas iegūt labu izglītību un sasniegt to, ko vēlas, Latvijā. Arodskolā viņai jāmācās vēl divus gadus."Pirmajā kursā gan man bija doma, - iešu prom, un viss," atceras jauniete. Atrunājuši skolotāji, draugi un vecāki. Lai paliekot un pabeidzot iesākto. Tagad Kate domā, ka neviens un nekas nav tā vērts, lai pamestu skolu. Tādu padomu viņa nesen devusi arī kursa biedrenei. Vai nu tā, vai cita iemesla dēļ, bet kursa biedrene skolā palikusi.Kate teic, ka patīkot palīdzēt citiem, taču vienlaikus atzīst, ka ir cilvēks ar "nežēlīgi smagu raksturu". Reti kurš ar viņu varot sadzīvot. Astroloģiskās zīmes Katrīnai ir ne pa jokam - Čūskas gadā dzimis Skorpions.

 

Īsto seju zina patiArodskolā par Kati saka, - pretrunīgs cilvēks, kurš pret citiem var izturēties dažādi. Viņa esot domājoša, gudra, izveicīga jauniete ar tendenci būt uzmanības centrā. Ja kaut kas nepatīk, varot sakašķēties ar skolasbiedriem. To, kura ir Kates īstā seja, vislabāk zina viņa pati."Par mani runā daudz - gan labu, gan sliktu," viņa raksta savā profilā draugiem.lv. "Mani nemīl daudzi, es nemīlu daudzus. Man ir draugi, kuriem esmu vajadzīga un kuri man ir vajadzīgi. Es augu katru dienu pa centimetram - garīgi. Es sāpinu daudzus un ļoti, bet man vienalga, jo nesāpinu savus tuvākos. Un sāpinu kāda iemesla dēļ. Nekad nedaru tāpat vien." (publicēts saīsināti - redakcijas piezīme).Kates moto ir nedzīvot vienai dienai. Un vēl viņa domā, - viss, kas notiek, ir uz labu. Uz visu dzīvē vajag skatīties no pozitīvās puses. "Galvenais - tiekties uz to, ko grib sasniegt," vienaudžiem iesaka jauniete.

 

"Pamats..."(saīsināti no Katrīnas Smirnovas dienasgrāmatas www.draugiem.lv)."Mīlestība? Tā nav tas, kas visu vieno. Tā ir pati par sevi. Tā ir visur. Un, vienalga, vienmēr ir pilnīgi neatkarīga. Un viss turas kopā ne jau tāpēc, ka kā stīga cauri vijas tam mīlestība. Bet gan tāpēc, ka mīlestība spēj būt pati par sevi, neatkarīga tajā visā. Katrā sīkumā. Katrā lielumā.Man nevajag daudz. Tikai brītiņu. Sekundi. Izjust, ka mani mīl. Mīl tādu, kāda esmu. Vienkārši mīl. Ar to neatkarības pilno mīlestību, kas vienkārši ir. Pati par sevi. Ir... Tikai to pašu roku, kas pieceļ. Kas dod atelpas mirkli. Mātes klēpi, kurā vairs tikai galvu varu ielikt. Manu pamatu. Mazu gabaliņu no mana sākuma. Klusu izjūtu līmeni. Mazliet citas dimensijas. Vai tiešām tas ir tik daudz?! Vai tiešām mēs visi, kas esam viens otram apkārt, esam tik ļoti lielā sirds siltuma badā, ka nespējam to sniegt reizēm tāpat vien..."