Pasaule sāk piezemēšanos

2008. gada 1. februāris 10:46

685

Pirms gadiem desmit mūsu laikrakstā publicēju dažas Andra Špata prognozes tuvākai un tālākai nākotnei, un tagad varam vērot, kā šie paredzējumi piepildās. Pirms neilga laika garāku Špata rakstu par situāciju Latvijā varēja lasīt Kanādā iznākošajā avīzē "Latvija Amerikā", jo pirms gada tapušo apceri neviens Latvijas laikraksts neņēmās iespiest. Pārāk skarbi vārdi veltīti mūsu ekonomiskajai politikai, kas nav veicinājusi stipra ražotāja tapumu.

Vienlaikus autors runā par globālo ekonomisko un finanšu krīzi, kas aptvers pilnīgi visu pasauli 2008. - 2009. gadā un 2012. - 2013. gadā. Rādās, ka šīs krīzes pirmais iekritiens jau sācies, un katras atsevišķas valsts piezemēšanās raksturs atkarīgs no iepriekšējā periodā veiktajiem priekšdarbiem.

Pagaidām runa par recesijuKad janvāra vidū sākās panika visas pasaules fondu biržās, Maskavas televīzijā ar putām uz lūpām amerikāņus lādēja reakcionārais komentētājs Ļeontjevs. Sak, te nu ir izslavētā ASV varenība un krieviem atliek tikai atvadīties no liberālās ekonomikas un norobežoties savās robežās. Ļeontjevs tikai likās neredzam, ka pasaules biržās tobrīd akciju kursi kritās par četriem pieciem procentiem, kamēr Krievijā šis kritums bija sācies jau desmit dienas agrāk un paguvis sasniegt visus piecpadsmit procentpunktus.Amerikāņi pagaidām izvairās runāt par krīzi, tagadējo situāciju raksturojot par recesiju. Bažas pasaules mērogā būtu mazākas, ja prezidents Bušs nebūtu tik milzīgos apjomos palielinājis valsts ārējo parādu, vienlaikus veicinot dolāra maiņas kursa strauju pazemināšanos. Ka bagātnieku aprindās valda krietns pesimisms, liecina zelta cenu celšanās, ko vērojam jau kopš gadsimta sākuma. Ja agrāk unci zelta (31 gramu) tirgoja par 190 latiem, tad tagad cena uzlekusi jau līdz 420 latiem uncē (varena peļņa Sorosa tipa spekulantiem).Ekonomisti par krīzes parādībām ierunājās jau pirms pusgada, kad ASV sākās sarežģījumi ar lielajiem banku kredītiem. Karš Irākā bija veicinājis militāros pasūtījumus, bezdarbs samazinājās, nekustamo īpašumu cenas kāpa un amerikāņi ņēma kredītus, lai pagūtu nopirkt jaunus mājokļus, kamēr cenas nav uzskrējušas pavisam debesīs. Daudzi ziemeļu štatu pensionāri cerēja pārdot savas mājas, lai vietā pirktu siltajos dienvidu štatos, kur pavadīt vecumdienas. Arī bankas bija izsniegušas pārāk daudz nedrošo kredītu, un pēkšņi izrādījās, ka daudzi tūkstoši kredītņēmēju vairs nespēj naudu atmaksāt, bet ieķīlātie mājokļi kļuvuši krietni lētāki un tos grūti vispār pārdot. Burbulis plīsa, un valstij vajadzēja iejaukties, lai situāciju nedaudz nomierinātu.Amerikāņu dzīves līmenis patiešām ļoti augsts, bet lielas algas sadārdzina ražojumus, padarot amerikāņu eksportu konkurētnespējīgu pasaules tirgū. Tā ir maksa par dzīvošanu pārticībā.

Atbalsts pasaules mērogosEkonomika patiešām ir globalizēta, un velti tagad jūsmo daži Maskavas antiamerikānisti, ka nu tikai vajadzētu tos nolādētos jeņķus pagrūst vēl dziļāk bezdibenī. Panika fondu tirgos uzreiz atsaucās uz naftas cenām, kas no 100 dolāriem par mucu jau noslīdēja gandrīz līdz 80 dolāriem. Ja šis process turpināsies, tad cenas var nokristies vēl zemāk, un pati Krievija vairs negūs cerēto peļņu.Cits piemērs var būt Ķīna. Šī lielvalsts pašlaik ir uzkrājusi 1,3 triljonus dolāru, kas gūti, lētos ķīniešu ražojumus eksportējot uz ASV un Rietumeiropu. Tas nozīmē, ka arī Ķīna nav ieinteresēta pasaules krīzē. Gluži kā uztraukumus pārdzīvo japāņu autoražotāji, kuru toijotas jau kļuvušas pašas pieprasītākās ASV tirgū.Akciju tirgus radītā panika nes līdzi citu negāciju, jo starptautisko uzņēmumu investori vispirms cenšas atbrīvoties no tiem vērtspapīriem, kas ieguldīti nestabilajās ekonomikās. Jau vērojama investoru bēgšana no Krievijas (bet tie ir 400 miljardi dolāru). Un vēl - cilvēkiem daudz uzskatāmāk saprotama būs tāda parādība kā ārzemju kapitālam piederošu uzņēmumu slēgšana, atstājot bez darba tūkstošiem strādnieku.Varam tikai bažīties, ka šāda liga var piemeklēt arī Latviju. Ne zviedru vai somu, ne dāņu vai vāciešu investori krīzes situācijā necentīsies glābt Latvijā vai Igaunijā izvietotos uzņēmumus. Te pierādās mūsu politiķu (un tiklab visas sabiedrības) tuvredzība, aicinot mūsu ekonomikā ārvalstu investorus, maz rūpējoties par pašmāju mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanu. Arī mūsu tirgotāji nav veicinājuši pašmāju ražošanu, milzu apmēros gatavas preces ievedot no citurienes, un neviens nav īsti aptvēris, ka rezultātā radītais tirdzniecības deficīts krīzes apstākļos var kļūt par pašu bīstamāko Damokla zobenu.Krīze nozīmē bezdarba pieaugumu, algu un pensiju reālo samazināšanos, un tie ir faktori, kas dara nestabilas demokrātisko valstu valdības visā pasaulē. Tāpēc varam prognozēt, ka šis un nākamais gads patiešām būs ekonomikas piezemēšanās gads, un rezultāts būs atkarīgs no tā, cik kurā valstī dziļa bedre šim nolūkam izrakta.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pasaule sāk piezemēšanos

Kategorijas