Vienprātība valda tikai lēģerī

2008. gada 25. janvāris 10:12

977

Šoreiz esmu spiests sev atvēlēto vietu avīzē izmantot, lai atbildētu uz lasītāju uzdotajiem jautājumiem, kas ar parakstu Šīfers publicēti "Ziemeļlatvijas" 8. janvāra numurā. Ne visai ticu, ka jautājumu autoram īpaši interesē mans viedoklis, jo viņam pašam savs kategorisks viedoklis liekas vienīgais pareizais.

Nekur pasaulē nav tādas valsts, kur visa sabiedrība paustu kaut kādu vienotu kolektīvu viedokli. Visi domā vienādi tikai ieslodzīto lēģeros vai tādās sabiedrībās, kas pielīdzināmas lēģeriem. Ja kādā valstī vēlēšanās par vienu politisko spēku nobalso vismaz 70 procenti vēlētāju, tad tas liecina vai nu par diktatūru, vai arī par nopietniem ārējiem draudiem, kas apdraud attiecīgās valsts neatkarību.Latvijā ikvienam tiesības un iespējas izteikt savu personisko viedokli, un šajā nolūkā nemaz nav jāslēpjas aiz segvārdiem. Tā ir visai nožēlojama prakse, kad, teiksim, interneta lietotāji tenku lapās anonīmi gvelž nejēdzības vai rupjības, kādas manā jaunībā ļaudis ar zemām pierēm mālēja uz ķemertiņu sienām. Saistībā ar šo publicists Viktors Avotiņš ironizē par cilvēkiem, kuru "publiskās aktivitātes" aprobežojas ar smirdēšanu. Šāds vērtējums nav mans izdomājums, tas nesen bija lasāms avīzē "Neatkarīgā".

Nekad neesmu centies izpatikt visiemKad PSRS laikos publicēju savas esejas dabas aizsardzības jautājumos, uzreiz iemantoju virkni nelabvēļu, tiesa, toreiz tie bija kompartijas nomenklatūras varasvīri. Tautas frontes aktivitāšu laikā bija saprotama pretēju viedokļu sadursme, tolaik atradās ļaudis, kuri savus uzbrukumus rīkoja paslepus vai anonīmi. Tajā laikā sāku saņemt arī atklātus draudus, un vienu šādu uzskatāmu "eksponātu" esmu nodevis Valkas muzejam ar piebildi, ka atļauju eksponēt pēc manas nāves.Arī pēc neatkarības atgūšanas par savām publikācijām esmu saņēmis vairākus draudus. Tā sacīt, ja nepārstāšu rakstīt, tad tikšu novākts. Parasti nav grūti uzminēt, no kuras puses pūš vējš, tāpēc varu pavisam noteikti apgalvot, ka nevienam draudētājam tāda rīcība svētību nav nesusi.Ir bijuši pavisam absurdi piedraudējumi, jo kādam tipam nav paticis pats fakts, ka rakstu un publicējos. Zemteksts apmēram tāds, kādu pazīstam no "Zaļās zemes", kur Brīviņu saimnieks par savu tēvu saka: "Būtu nu reiz kraukājies un sprādzis nost!"Ir pieredzētas traģikomiskas situācijas, kad cilvēks, ieraudzījis tuvumā mani, sāk skaļi lādēt valdību un kārtību valstī. Piemēram, Māra Gaiļa valdības laikā kāds autobusa šoferis, būdams neapmierināts ar zemo algu, gandrīz pusstundu lādējās, varasvīrus dēvēdams par nagu maucējiem. Līdz šim brīdim nesaprotu, kāpēc šādi protestētāji mani uzskata par līdzvainīgu visos pāridarījumos, jo algotus amatus neieņemu trīsdesmit pēdējos gadus, arī nevienā partijā neesmu iestājies.

Tauta un tautas viedoklisJau ievadā teicu, ka visai tautai vienota viedokļa nav. Šāda vienota viedokļa nebija arī tiem ļaudīm, kas rudenī pulcējās Doma laukumā. Bija ar dzīvi neapmierinātie, un bija tie, kas sabiedrībā uzkurbulēto neapmierinātību centās izmantot sava politiskā kapitāla vairošanai. Piemēram, varu minēt vienu dāmu, kura teica kaismīgu runu. Šī sieviete ir visai turīga īres namu īpašniece, kura nebūt nesaudzē tos, kuri nespēj samaksāt augsto īres maksu. Bet viņas vārdiem uzgavilēja zem lietussargiem stāvošie pensionāri, kuri namu īpašniecei spiesti samaksāt līdz 80 procentiem savas pensijas.Var saprast, ka "tautai" sirds pilna, ja nākas izjust dzīves netaisnības. Bet es zinu arī to, kādi bija tie spēki, kas "tautu" aicināja uz protestiem, kas visu organizēja un finansēja. Un ticiet man, šo cilvēku nolūki nebija sevišķi cildeni.Es nevaru pieņemt pārmetumus, ka it kā esmu saslavējis Šķēli un Lembergu. Par šiem politiķiem esmu rakstījis jau pirms gadiem desmit, tāpēc nedomāju, ka ikreiz, kad viņus pieminu, no jauna vajadzētu atkārtot visu agrāk rakstīto. Neviens cilvēks nav tikai balts vai tikai melns. Par Lemberga arestētajiem ārzemju kontiem gan nākas piebilst, ka prokuratūra arestējusi nevis paša Lemberga kontus, bet... Lemberga pretinieku kontus, tajā skaitā arī starptautiskajam avantūristam Meroni pederošos.Pavisam aplam Dienvidu tilta dārdzībā vainot Šleseru, jo tiltu finansē Rīgas dome. Tāpēc atbildību labāk prasīt no citiem kungiem - secīgi no Bojāra, Aksenoka, Birka. Par iespējamām blēdībām pašlaik skaidrojas valsts kontroliere Sudraba.Politiķa Šlesera gaitām esmu sekojis īpaši, jo savulaik pazinu gan viņa tēvu, gan vecotēvu. Nedomāju, ka būtu ētiski šos jautājumus tirzāt sīkāk.Un pēdējā piebilde. Tā kā publicējos ar savu īsto uzvārdu, tad man nav iespējams izplatīt pļerzas, par kuru patiesumu nespētu atbildēt. Zināt varu arī krietni vairāk, uz Mēness jau nedzīvoju, bet ir jāatceras par iespējām apgalvoto pierādīt ar dokumentiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vienprātība valda tikai lēģerī

Kategorijas