Skaitļu vēstījums

2008. gada 11. janvāris 07:58

991

Jaungada brīvdienās, kad jaunas avīzes neiznāca, pamatīgāk ielūkojos dažos statistikas skaitļos, kādus regulāri publicē pasaulē atzītais žurnāls "Economist". Kaut skaitļi nespēj uzrādīt tautu un atsevišķu cilvēku emocionālo stāvokli, kas ne vienmēr atbilst iedzīvotāju labklājības līmenim, zināms prāta vingrinājums arī ir noderīgs, lai varētu izsecināt galvenās attīstības tendences.

Šoreiz nebūs runa par klimata izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un cilvēku pašsajūtu, jo šos parametrus visgrūtāk prognozēt pat trīs dienas uz priekšu. Pašlaik zināms tikai tas, ka Klusajā okeānā El Niņo parādību izraisošo straumju temperatūra janvārī tuvojas savam maksimumam, un tas nozīmē plūdiem un viesuļvētrām "elles vārti" būs plaši vaļā. Un dažas pazīmes liecina, ka dabas negantību sezona jau sākusies.

Latvijas vieta pasaulēVisbiežāk dažādu valstu sasniegumus ekonomikā salīdzina pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju (IKP), un šie cipari Latvijai pēdējos gados pieaug ļoti strauji, tuvojoties ES vidējam līmenim. Bet, lai noteiktu iedzīvotāju labklājības līmeni, tiek izmantots pirktspējas paritātes rādītājs (PP), kas nozīmē algu un cenu salīdzinājumu. Šis rādītājs gan nav universāls, jo grūti salīdzināt ziemeļvalstu iedzīvotāju vajadzības ar siltzemju apstākļiem, kur nav jāraizējas ne par apkuri, ne siltu apģērbu.Tālāk minētie skaitļi atbilst 2006. gadam. Ja salīdzina IKP, tad Latvija ar 13,27 dolāriem ir jau apsteigusi Poliju (11,88) un Lietuvu (12,24), nemaz nerunājot par Bulgāriju (5,64) un Rumāniju ar līdzīgu rādītāju. Varam salīdzināt ar Krieviju - tur IKP, neskatoties uz naftas un gāzes ieguves apjomiem, sasniedz tikai 10,01 dolāru uz cilvēku.Nedaudz atšķirīgu ainu uzrāda pirktspējas paritāte. Latvijai PP ir 18,99, Polijai 16,81, Lietuvai 19,73, Bulgārijai 12,14 dolāri, bet Krievijai 14,65. Lietuvas labākais rādītājs liecina, ka mūsu kaimiņi var lētāk iepirkties. Igaunijai rādītāji ir atbilstoši 17,27 un 23,5. Jāpiebilst, ka abi cipari pilnīgi vienādi ir tikai ASV, bet citur pasaulē tie atšķiras. Mums labi zināmajā Īrijā IKP ir ļoti augsts - 62,45, bet PP zemāks - 45,11, kas liecina par preču dārdzību. Visaugstākais IKP ir Norvēģijai - 90,18, savukārt PP - 58,85, kas tāpat liecina par nosacītu dārdzību, kaut faktiski norvēģi par saviem ienākumiem tik un tā var nopirkt trīs reizes vairāk nekā latvietis savā "lētajā zemē". Krievijā PP ir 14,65, bet tas ir vidējais rādītājs valstī, turklāt tas neatspoguļo korupcijas augsto līmeni. Viszemākie dzīves līmeņa rādītāji ir Zimbabvei, kur IKP sasniedz tikai 0,133, bet PP - 1,64, un tas nozīmē, ka šajā valstī ļaudis pārtiek no humānās palīdzības un no tā, kas noplūcams laukā un mežā.Vēl jāpiemin Ķīnas sasniegtais līmenis - IKP 2,96 un PP 9,7, savukārt Indijā šie rādītāji ir divreiz zemāki.

Perspektīvas vērtējotAugsti attīstītajās valstīs ļoti zems IKP ikgadējais pieaugums, kas reti pārsniedz trīs procentus. Latvijai pēdējos gados pieauguma tempi bijuši visaugstākie ES valstu vidū - aptuveni 11 procenti gadā. Tikpat strauja attīstība vērojama Ķīnā. Ka Ķīna nedomā šos tempus piebremzēt, liecina iecere tuvāko desmit gadu laikā uzbūvēt 16 atomelektrostacijas.Kopumā 2008. gadam eksperti prognozē attīstības tempu samazināšanos. Šīs perspektīvas dēļ varētu nedaudz samazināties naftas cenas, tiek minēti 69 dolāri par barelu, jebšu pašreizējie simts dolāri ir tirgus atbilde uz notikumiem Pakistānā un citos "karstajos" punktos. Arī dolāra kursa straujais pazeminājums maina ierasto balansu pasaulē.Cenas mūsu veikalos regulēs arī tāds rādītājs kā graudaugu raža pasaulē. Ja Austrālijā un Argentīnā aizvadītās divas sezonas bija pārāk sausas, tad turpmāk draudus rada vētras un plūdi. Rezerve graudu ražošanai ir Ukraina, kur saimniekošana pussabrukuma stāvoklī. Arī Krievija velti lepojas, ka varot eksportēt labību, jo tiek noklusēts fakts, ka PSRS laikos deficītu radīja lielais graudu patēriņš lopkopībā.Zīmīgs fakts ir tas, ka labklājības līmenis ne vienmēr nodrošina cilvēku laimes sajūtu. Kamēr afrikāņi, dzīvodami puspliki, jūtas ar dzīvi apmierināti, tikmēr angļi nepārtraukti kurn un žēlojas: te viņiem valdība maz palīdz, te klimats galīgi nekur neder. Ne velti no 60 miljoniem Lielbritānijas pamatiedzīvotāju apmēram pieci miljoni dzīvo ārzemēs. Gan pensionāri mēdz apmesties kaut kur Spānijas saulainajos krastos, gan augsti kvalificētiem speciālistiem bagātīgu samaksu sola šeihi un ķīniešu jaunie uzņēmēji. Ķīna šeit jāmin tāpēc, ka savulaik "kultūras revolūcijas" desmitgadē izauga vesela paaudze, kam nebija pieejama kvalitatīva izglītība, un šis faktors tagad nopietni bremzē ražošanas modernizāciju.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Skaitļu vēstījums

Kategorijas