Pirms tālāk ejam

2008. gada 7. janvāris 08:37

621

Gadu mija ir laiks, kad vērts nedaudz atskatīties uz svaigi iemītajām pēdām, lai vismaz nojaustu aizsākto procesu virzību tuvākajā laikposmā. Nav noliedzams, ka cenu celšanās veikalos pērkamām precēm rada zināmu nestabilitātes noskaņojumu, jo algu un pensiju vienlaicīgu pieaugumu reti kurš ņem vērā.

Šādus noskaņojumus sabiedrībā vienmēr cenšas savās interesēs izmantot dažādi politiskie spēki, kuri labi ielāgojuši jau Ļeņina doto padomu "rosināt pūļu revolucionāro degsmi". Vismaz labi, ka esam izvairījušies no tās degsmes, kas savulaik piemita Piektā gada revolucionāriem. Un arī tas labi, ka latviskajai mentalitātei neatbilst tā degsme, kas jaunu cilvēku pūlim liek demolēt veikalus un dedzināt automašīnas.Kaislības mēdz piemirsties, jo ikvienam jāpelna sava maizīte "vaiga sviedros". Kaut grūts, bet visumā mierīgs tad sāk likties arī aizvadītais gads.

Esam daļa no pasaulesGlobālā mērogā, ja neskaita terorisma draudus, dominē divas galvenās problēmas: energoresursi un klimata izmaiņas. 1,33 miljardi ķīniešu met izaicinājumu pagurušajai Vecajai pasaulei, bet straujā ekonomikas izaugsme paģēr daudz energoresursu. Ķīnā trūkst elektrības, tāpēc būvē Triju aizu spēkstaciju, visai draudīgu hidroobjektu. Tāpēc tiek būvētas ogļu spēkstacijas - katru dienu pa vienai - un oglekļa izmeši draud aizvien vairāk sagandēt dabu. Politiķi to saprot, bet, ierobežojot ekonomisko izaugsmi, draud palielināties bezdarbnieku miljonu armija.Pasaulē vēl nespēj atrast alternatīvu naftai un gāzei, tāpēc lielvaru ārpolitiku turpina noteikt šo resursu ieguves vietu izvietojums. Vieni grib kontrolēt to, kas pašiem nepieder, citi cenšas diktēt savus noteikumus pārējai pasaulei.Tāpēc varam secināt, ka arī Latvijas turpmāko attīstību lielā mērā noteiks energoresursu cenas pasaules tirgū. Tā kā Krievijas noteiktā cena par dabas gāzi jau šogad sasniedz Eiropas tirgus līmeni, tad varam cerēt ka 2009. gadā šis faktors inflāciju pie mums vairs neietekmēs. Šogad no cenu kāpuma šī iemesla dēļ neizbēgsim. Bet par tālāko nākotni jāteic, ka viss būs atkarīgs no cenām pārējā Eiropā. Un pavisam grūti paredzams faktors ir klimata untumi un dabas katastrofas.

Citi nedrošības faktoriAr bažām vērojam reliģiskā ekstrēmisma izpausmes pasaulē. Varam tikai ar šausmām vērot notikumus Pakistānā, zemē ar 167 miljoniem iedzīvotāju un ar aptuveni 60 atombumbām. Benazira Bhuto ASV projekts, lai mēģinātu demokratizēt līdz šim diktatorisko Mušarafa režīmu. Pats Mušarafs ir sekulāras varas pārstāvis, un tas nepatīk islama fundamentālistiem, kuri tieši vai netieši saistīti ar bin Ladena spridzinātājiem. Pareizāk sacīt - Pakistānas kalnos un gar Afganistānas robežu katrā aizā savs "binlādiņš", kurš gribētu dabūt savās rokās kaut vienu atombumbiņu. Situācija draudīga visai pasaulei. Pakistānā var izraisīties gan pilsoņkarš, gan valsts var sadalīties. Pagaidām armija klausa ģenerālim Mušarafam. Jebkurš notikumu scenārijs rada nervozitāti naftas tirgū. Kļūst nedroši investīciju ieguldījumi ārzemēs.Paralēli musulmaņu fundamentālismam krievu rakstnieks Viktors Jerofejevs saskata tendences izvērsties pareizticīgo fundamentālismam, ko veicina Putina piekoptā politika. Pareizticīgo fundamentālisms noliedz vispārcilvēciskās vērtības, tā vietā pats savas vērtības paceļot mesiānisma līmenī.No ekonomiskajām krīzēm nav pasargāta neviena valsts, par to liecina situācija ASV un dolāra rekordzemais kurss. Pasaulē satraucas par klimata ietekmi uz pārtikas graudu ražām. Bet tagadējam maizes un piena cenu lēcienam ir arī pozitīva ietekme. Tagad arī Latvijas zemnieks spēj kaut ko nopelnīt, un, ja ir iespēja pelnīt, tad atradīsies vairāk to, kas gribēs nopelnīt. Fermeru saimniecības pasaulē nebūt vēl nav izmantojušas visas iespējas.Un nobeidzot par dabas untumiem tepat Latvijā. Mūsu jaunākā informācija apstiprina jau manis agrāk rakstīto: šoziem laika apstākļi būs nepastāvīgi, sniega periodi mīsies ar lietavām. Barga un ilgstoša sala nebūs. Marta otrajā pusē smilšainākajās vietās varēs sēt burkānus, zirņus un cūku pupas. Vasara aizsāksies agri, pietiks gan siltuma, gan mitruma. Viss atkarīgs no pašiem saimniekotājiem, jo, piemēram, siens jāpļauj saulainā laikā, nevis jāgaida uz ūdens kustēšanos. Aizvadītajā vasarā daudzi gudrinieki pievīlās. Un vēl - klimata izmaiņas liek pārskatīt tradicionālos sējas un stādīšanas termiņus. To redzam pēc agri sētajiem ziemājiem, par kuriem tagad varen priecājas stirnu bari.Eiropai un pasaulei kopumā optimistiskas prognozes gan solīt nevaram.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pirms tālāk ejam

Kategorijas