Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Strenčos ar budžetu būs kā ar paša maku

Aivars Zilbers

2008. gada 6. janvāris 09:09

782
Strenčos ar budžetu būs kā ar paša maku

"Visiem visu vajag, bet skaidrs, ka pilnīgi visas vajadzības nekad nevar apmierināt. Tad nu jātiek skaidrībā, kas katrā vietā ir visnepieciešamākais," ar tādiem vārdiem jaunā gada pirmajā nedēļā mani sagaida Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane, lasot iestāžu budžeta pieprasījumus.

Jaunais gads pilsētas pašvaldības vadībai iesācies ar domām par šāgada budžetu. "Skaitļi ir zināmi, bet līdz budžeta apspriešanai tos negribu nosaukt. Piešķirtais finansējums šim gadam ir lielāks nekā pērn, bet būs tāpat kā mūsu maciņiem. Algas kļuvušas lielākas, taču, ja paskatās, kas notiek veikalu plauktos, tad pazūd cerības kaut ko ietaupīt," tā finansiālās iespējas tēlaini raksturo V. Graumane.Tēriņi šogad būs lielāki, jo palielinājušās minimālās algas, turklāt jau tagad var prognozēt sadārdzinājumu vairāku iesāktu darbu turpināšanā. "Problēmas paredzu arī iesāktā Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta par interneta punkta ierīkošanu vidusskolā turpināšanā. To sākām īstenot pērn, ir iekārtotas un izremontētas telpas, bet lieta tā, ka plānoto uzdevumu izpildē vispirms jāiegulda pašiem sava nauda un tikai pēc tam var saņemt fonda finansējumu. Līdzekļi būs jāatrod budžetā un tā nav nieka nauda - vēl vismaz 17 tūkstoši latu būs vajadzīgi. Tādas pozīcijas ir vairākas. Pērn mēs izplānojām darbus, lai bērnudārzā un domē beidzot būtu centrālapkure, tas ir dārgs darbs un pagaidām šķiet, ka to visu vajadzēs veikt par mūsu naudu. Šogad jāturpina arī ūdenssaimniecības sakārtošana, jo mēs no sava mērķa apgādāt visu pilsētu ar ūdeni neatteiksimies, tā ka izdevumu netrūks," atzīst V. Graumane.Viņa paredz, ka vismazāk no budžeta līdzekļu tiks sociālajai jomai, bet visvairāk naudu pašvaldība domā atvēlēt izglītībai un pilsētas attīstībai.V. Graumane piekrīt, ka līdzekļu apjomu var palielināt, izstrādājot projektus, bet diemžēl mūsdienās jārēķinās ar politisko situāciju. "Daudz projektu izstrādājām arī pērn, tomēr nācās iegaumēt, ka naudu varas koalīcija dala pēc partijiskās piederības. Piemēram, projektu investīciju programmai par mūzikas skolas ēkas iekšējo apdares darbu veikšanu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija apstiprināja, bet Saeima finansējumu šogad veicamajam nostrīpoja. Šogad Strenčiem ir 80 gadu jubileja. Tās cienīgai sagaidīšanai arī gatavojamies rakstīt projektu, bet vai to apstiprinās, nezinām. Mēs, protams, negaidām, ka kāds no augšas mums metīs naudas maisus, bet darām visu iespējamo arī paši. Mums ir sadraudzības pilsētas Vācijā, Itālijā un Čehijā. Vācieši mūs uzaicināja uz savas pilsētas astoņsimtgadi un tagad grib ierasties uz Strenču apaļo jubileju. Gribam ārzemju draugus sagaidīt labā līmenī, bet to ar 300 latiem nevar izdarīt," saka V. Graumane.Pēc viņas domām, vienīgā ministrija, kas domā par Latvijas izaugsmi, ir Vides ministrija. "Tur tiešām domā par Latvijas sakārtošanu. Tomēr valdībā diemžēl ir politiķi, kuri rūpējas vien par savu labumu, bet no tā cieš visa valsts," secina V. Graumane.