Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pie Gaujas pavadīts bagāts mūžs

Aivars Zilbers

2008. gada 4. janvāris 16:45

2498
Pie Gaujas pavadīts bagāts mūžs

"Rupjmaize, tīrs lauku piens, cūkgaļa, ķiploki un sīpoli - šīs lietas man ir devušas spēku līdz pat šodienai," tā savā 90 gadu jubilejā apliecina Valkas pagasta "Marsu" māju saimniece Velta Mertena.

Otrajā jaungada dienā jubilāri sveikt bija ieradies pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Bašķis un pašvaldības sociālā darbiniece Rūta Reinsone. Lēmējvara jau vairākus gadus pagasta vecos cilvēkus sveic 80, 85 un 90 gadu jubilejā, bet pēc 90 gadu sasniegšanas pašvaldības vadība jubilārus apciemo un apsveic ik gadu. "Marsu" māju pagalmā iebraucam gandrīz reizē ar pasta automašīnu. Pastniece ir atvedusi no tuviem paziņām apsveikuma telegrammu. "Nāciet vien visi iekšā! Pastniecīte arī man ir laba draudzene, tāpat kā draugi ir visu apkārtējo māju iedzīvotāji. Mēs te pie Gaujas visi saticīgi dzīvojam," apliecina deviņdesmitgadniece. V. Mertena visu mūžu nodzīvojusi Gaujmalā. "Dzīves gaitās iepazīta visa upmala - no Gaujienas līdz šejienei. Te dzīvoju kopš 1942. gada. Agrāk te bija meteoroloģiskā stacija. Laika apstākļus un ūdens līmeni Gaujā, arī ūdens un gaisa temperatūru te esmu novērojusi un reģistrējusi apmēram 30 gadus.Par šī pienākuma veikšanu esmu saņēmusi teicamnieces medaļu," stāsta V. Mertena.Garajā mūžā V. Mertena ir ieguvusi veselu bagātību - trīs mazbērnus un sešus mazmazbērnus. Pēdējo reizi te visi viesojās Ziemassvētkos un palīdzēja saimniecei mājas darbos. Pagasta priekšsēdētājs gan apliecina, ka arī pati Velta savos gados ir pietiekami stipra, lai sakoptu dārzu un uzturētu kārtību kūtī. Par visgrūtāko laiku savā dzīvē gaviļniece uzskata pirmos pēckara gadus. "Viss bija izpostīts, nekā nebija. No kolhoza ņēmām cukurbietes, vārījām sīrupu. To ēdām ar maizi un piedzērām cigoriņu kafiju," atceras V. Mertena.Dzīvē nav trūcis arī kutelīgu mirkļu. Savulaik netālu atradusies saviesīga pirts, uz kuru braukuši atpūtnieki no malu malām. "Visi puspliki skraidīja gar upmalu, bet man zvanīja vīru sievas un lūdza pierakstīt automašīnu numurus un ievērot, kādas tur ir sievietes. Atbildēju, ka man ir kauns iet, jo tur visi pliki," atminas V. Mertena.Jubilāre ir priecīga, ka pašvaldība viņu atcerējusies, un stāsta, ka dzīvē priecīgu dienu bijis vairāk par bēdām.