Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Anita Anitīna: Pateikt vienu labu vārdu vairāk!

Inga Karpova

2007. gada 28. decembris 12:31

4371
Anita Anitīna: Pateikt vienu labu vārdu vairāk!

Laikraksta "Ziemeļlatvija" lasītāji visa gada garumā būs ievērojuši un jādomā, kaut vienreiz izlasījuši valcēnietes Anitas Anitīnas dzeju. Gada nogalē dzejnieci aicinājām uz sarunu, lai pajautāju, kāds ir bijis aizvadītais gads un kādas cerības un domas saistās ar jauno gadu.

Caur pelēku ikdienuBasām kājāmIet laimeBalta kā sniegs.Pasniedz tai pretī Siltu plaukstu,Pasniedz!Tā savu sniegs.

Anita apgalvo, ka šis gads, kā jau lielam vairumam, viņai bijis sarežģīts - ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, dzejniece ir pelta un arī celta. Viņa piekrīt tam, ja dzīvē kāds periods ir smags, tam seko labais. Pavisam negaidīti pašai Anitai viņa bijusi nominēta Valkas jauniešu domes rīkotajā akcijā "Cilvēks mums blakus". "Kāds bija vēlējies man pateikt paldies par to, ka esmu," priecīgi stāsta Anita. Viņai šī pateicība bijusi svarīga, jo tā pacēlusi Anitu no smaga dzīves brīža. Dzejniece gan atgādina, jo grūtāk viņai klājoties, jo labāk rakstoties dzejoļi. Šogad viņai esot labi rakstījies!"To, ka daudzi dzejoļi nav tautās aizgājuši, ir cita lieta. Nevar jau katru gadu izdot jaunu dzejas krājumu," domā dzejniece (pirms diviem gadiem Anitai iznāca dzejas krājums "Ar aizlauztiem spārniem" - I.K.). Viņa ir gandarīta, ka ir iespēja regulāri publicēties "Ziemeļlatvijā". Lasītāji dzejniecei jautājuši, kad beidzot būs jauns izdevums, citādi viņiem esot no avīzes jāizgriežot dzejoļi. Anita stāsta, ka viņa dzejas krājumā nekad nepublicējot jau kaut kur citur publicētu dzeju. Vairums mūsdienu cilvēku šodien dzīvi uztver kā nebeidzamu cīņu. Anita domā, ka bieži vien mēs paši sīkumus pārvēršam par globālām lietām. Bieži nemaz tā neesot, tāpēc paši sev šo cīņu arī radām. Vispirms jau jāsakārto pašam sevi. Anita to dara, rakstot dzeju vai arī lasot grāmatu. Šogad viņa sev atklājusi grāmatu "Mazais princis". Sagaidot jauno gadu, Anita vēlas, lai beidzot cilvēkiem daudz kas sakārtojas darbā, ikdienā un apkārtējā pasaulē. "Lai dzīvei būtu stabilitāte, un tad jau būs arī viss pārējais!" novēl dzejniece. Sarunas beigās Anita nolasa vienu no saviem pēdējiem dzejoļiem:

Jaunajā gadā skatīties un saredzēt, klausīties un sadzirdēt, pateikt vienu labu vārdu vairāk, dāvāt vienu siltu smaidu biežāk.