Lielās pārdzimšanas laiks

2007. gada 28. decembris 12:22

795

Avīzes bieži raksta par globalizācijas laikmetu, ko domātāji sauc arī par Lielās Transformācijas laikmetu, arī par postindustriālo vai superindustriālo ēru, kurā dominē informātikas tehnoloģijas. Un apzināti, vai varbūt neapzināti, faktiski visas valstis, kuru priekšgalā atbildīgi politiķi, meklē savu vietu modernajā globālajā sabiedrībā.

Amerikāņu žurnāls "Time" par aizvadītā gada cilvēku nosaucis Vladimiru Putinu. Šajā godā jau pabijis Gorbačovs, bet agrāk arī Hitlers un Staļins. Šāda popularitāte iemantota ar to, ka Putins vairākkārt visai draudīgā tonī uzbrucis Rietumiem, kaut praksē attiecības ar ASV un ES Krievija nav centusies maitāt, ja neskaita attieksmi pret Lielbritāniju. Speciālisti uz žurnāla "Time" vāka eksponēto Putina portretu gan vērtē par baisu, bet Kremļa varas gaiteņos to laikam uzskata par īpašu veiksmi.Aizvien nav skaidrs, cik ilgi Putins gribēs pēc vēlēšanām ieņemt premjera krēslu, tāpat paliek neskaidrs, kas Krievijā kontrolēs specdienestus. Žurnālists Venediktovs stingri pārliecināts, ka drīz notiks Krievijas un Baltkrievijas "anšluss", jo, lūk, nesen Putins Minskā septiņas stundas kaut ko pāspriedis divatā ar baķku Lukašenko. Ir tiesa, ka Baltkrievijas ekonomika nespēj darboties ar dārgiem energoresursiem, savukārt Krievijas piešķirtais kredīts 3,5 miljardu dolāru apjomā Minsku iedzen parādu verdzībā, bet nedrīkst aizmirst, ka Lukašenko reti kad pilda savus solījumus, kamēr Putins vismaz publiski dotos solījumus mēdz pildīt (jurists taču!). Pagaidām gan neviens nav atcerējies, ka baltkrievu tautai arī var gadīties savs viedoklis.

Informātikas sabiedrībaProfesors Arturs Mauriņš atgādina, ka līdz šim cilvēki pazinuši divējādas dabas jeb vides. Pirmā daba ir cilvēku darbības neskartā vide. Par otro dabu varam uzskatīt cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā pārveidoto, nereti sagandēto vidi, ko papildina arī ar kultūru saistītie papildinājumi gan laukos, gan pilsētās.Postindustriālo globalizācijas laikmetu raksturo virtuālā, ar roku neaptaustāmā daba, ko raksturo informātikas sabiedrība. Ja līdz šim bagāts skaitījās tas cilvēks, kuram piederēja ražošanas līdzekļi, tad vieta bija teorijām par ekspluatāciju, par sociālo nevienlīdzību, kad valdības ar likumiem mēģināja mazināt sociālo noslāņošanos. Tagad tuvojamies situācijai, kur Smita klasiskie brīvā tirgus likumi vairs nedarbojas. Citēju A. Mauriņu: "Informācijas sabiedrībā subjekta panākumi atkarīgi no savu personisko intelektuālo spēju un iespēju efektīvas izmantošanas."Izsakoties vienkāršoti, mūsdienās, lai kļūtu turīgs, vajadzīgs tikai dators ar interneta pieslēgumu, lai ar specifiskām zināšanām apveltīta radoši domājoša personība var sekmīgi strādāt, neizejot no dzīvokļa. Sabiedrība kopumā, protams, nevar eksistēt bez preču ražošanas, bet indivīda dzīvē tam visam vairs tikai pakārtota nozīme. Galvenais ir intelekts, bet augsti attīstīts intelekts var veidoties tikai sabiedrībā, kurā valda zināšanu gars. Tas vienlīdz attiecas gan uz ģimenēm, gan skolām, kas atbild par jaunās paaudzes intelektuālo potenciālu. Pusizglītoti narkomāni un alkoholiķi tikai vairos sabiedrības sārņus.Pie šīs tēmas gribas piebilst ar banku speciālista Tverijona secinājumu, proti, ka darba samaksas atbilstība darba ražīgumam nav jāattiecina uz skolām un medicīnas iestādēm. Šajās nozarēs gluži vienkārši ir jāpalielina algas. Bez šo divu nozaru sekmīga darba neviena grupa nespēs pilnvērtīgi iekļauties informācijas sabiedrībā.

Sapratnes paradoksiPie tikko teiktā gribas piebilst, ka nevajadzētu nekritiski jūsmot par postindustriālā laikmeta iespējām. Zināšanas un radoša spēja domāt labumu sabiedrībai kopumā var nest tikai augstas tikumības gaisotnē. Šeit sava loma ne tikai baznīcai un vispārējai kultūrai, cilvēku morāli stiprina vai grauj arī politiķu radītā vispārējā atmosfēra. Cilvēce nav spējusi radīt tādas tehnoloģijas, ko nevēlētos izmantot arī morāli pagrimuši indivīdi. Cilvēkam, kurš gadiem ilgi sēž pie sava datora, kurš apguvis visus kodēšanas un atkodēšanas knifiņus, var viegli rasties kārdinājums ko nozagt kādam citam. Citi iemanījušies ar interneta starpniecību apmierināt savas seksuālās perversitātes, piemēram, tas attiecināms uz pedofīliem. Turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka mūsdienās nav tādu valstsvīru kabinetu, kuru sienās notiekošo nespētu noklausīties nevēlami dienesti. Savukārt visvisādi hakeri, kuri iemantojuši naidu pret visu cilvēci, spējīgi izraisīt patiešām globāla rakstura katastrofu.Tikmēr savā ikdienas dzīvē vairums sabiedrības dzīvo pavisam piezemētās dimensijās, jo ikvienam ir tiesības sevi uzskatīt par nemaldīgu un pašu gudrāko pasaulē. To jau mēs esam gana pieredzējuši tepat Latvijā, jo, cik vien iespējams atcerēties, mūždien gudrai tautai gadās nekam nederīgas valdības. Gudrākais un godkārīgākais no Gorbačova laika politiķiem Aleksandrs Jakovļevs ar rūgtumu konstatē: "Tikai pēcteči tic domātājiem, laikabiedri sajūsminās par demagogu runām."Valstīs ar senām demokrātijas un sociālā taisnīguma tradīcijām nekrietni demagogi reti gūst dominējošu pārsvaru pār pragmatismu. Savukārt mūsu Latvijā tauta masveidā uzgavilē tieši demagoģiskiem muldoņām, tiem, kas skaļāk bļaustās.Krievu pareizticīgā tradīcija dod lielāku iespēju atvairīt demagogu pārmetumus, ko gan reti kurš politiķis pratis izmantot. Šī tradīcija paredz piedošanu tam, kurš to lūdz. Tā darīja Jeļcins, kad atstāja amatu. Latvijā tas laikam nav iespējams. Ja Kalvītis kaut ko tādu atļautos, viņu uzņemtu ar ņirgām. Kaut faktiski Kalvīša valdības rīcība bija pareiza pēc satura, tikai nepārdomāta pēc formas, savukārt sabiedrības izpratnei tika uztiepts viedoklis, ka valdība piekopusi apzināti kaitīgu kursu pēc satura.Tas nenozīmē, ka ekspremjeram Kalvītim un viņa domubiedriem nepienāktos atbrīvoties no savas līdzšinējās dižmanības, lai pēc kāda laika nebūtu jāsecina, ka "Burboni nav neko mācījušies".

Postscriptum

Lielbritānijā, kā zināms, katrai valdībai pretstatā opozīcija veido savu ēnu kabinetu, un ēnu ministriem tāpat tiek maksātas algas pilnā apmērā. Interesanti, kā uzvestos mūsu jaunlaicēni, ja arī viņi saņemtu tādu algu kā valdības locekļi?

***Daži naivi cilvēki vaimanā par to, ka nekādi neizdodas panākt visu latviešu vienprātību vismaz Saeimā. It kā Saeima būtu dzīvžogs, kas cērpjams pēc viena mēra. Kādreiz jau Ulmaņkārlis iedibināja nosacītu tautas vienotību, bet pietika nākt zināmajiem pārbaudījumiem, lai sāktos savstarpēja apslaktēšanās.

***Runājam, ka cenas Latvijā vēl nav sasniegušas Eiropas līmeni. Bet cilvēks, kurš ar prāmi aizbrauc uz Stokholmu, nopērk tur uzvalku, mājās rēķina, ka brauciens sanācis par brīvu. Citi latvieši lido uz Berlīni, sapērkas tur apģērbu sev un bērniem, un ceļš sanācis par brīvu. Ja salīdzina ar to pašu preču cenām Rīgā. Un tirgotāji kautri klusē par sadārdzinājuma iemesliem. Jo kurš gan atzīsies, ka bijis spiests maksāt kukuļus...

***Cilvēki, kuri piedalās niknos piketos, izbauda sava spēka apziņu. Tā rīkojās arī kāda amerikāņu reliģiska sekta, kura karavīru nāvē Irākā vainoja valdības labvēlību pret homoseksuālistiem. Savas protesta demonstrācijas viņi rīkoja kritušo karavīru bēru laikā. Par iejaukšanos ģimeņu privātajās bēru ceremonijās piederīgie sektu iesūdzēja tiesā, un tagad nelielās sektas dalībniekiem jāmaksā sāpju nauda divu miljonu dolāru apmērā. Viela pārdomām.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lielās pārdzimšanas laiks

Kategorijas