Paralēlās sistēmas

2007. gada 21. decembris 15:16

934

Katras valsts politisko sistēmu varam salīdzināt ar kādu citu valsti. Visērtāk to darīt, kad notikumi risinās it kā vienlaikus pa vairākām paralēlām trajektorijām. Arī pašlaik varam atrast šādus atskaites punktus, piemēram, jaunās valdības sastādīšanas līkloči Ukrainā, drīzumā gaidāmās prezidenta vēlēšanas Gruzijā.

Arī Latvijā notiekošo ampelēšanos ar jaunas valdības sastādīšanu kaut vai formāli varam salīdzināt ar nesen notikušajām Valsts domes vēlēšanām Krievijā un gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, kam vajadzētu ievirzīt izmaiņas Kremļa varas koridoros.Ja salīdzina Krieviju un Latviju, bet uz brīdi piemirstam par demokrātijas atšķirīgo izpratni, tad, gribot negribot, nākas salīdzināt valstu fiziskos apjomus. Savulaik populārais Kanādas premjers Trudo esot mīlējis savas zemes un ASV attiecības salīdzināt ar ziloni un peli, kam lemts gulēt līdzās: nekad taču nevar zināt, uz kuriem sāniem velsies zilonis. Un tomēr - salīdzinājums mums interesē kaut vai tāpēc, ka esam mazās Latvijas iedzīvotāji, kuriem vairāk par visu rūp pašmāju problēmas. Sociālisma impērijas gados padomju cilvēks bieži vien mierināja sevi ar domu: "Lai ir nezin cik grūti, ka tik nav kara." Kaut gan jāteic, ka divdesmitajā gadsimtā ir bijuši tikai pāris gadu, kad Krievija nekur nav karojusi. Un līdz ar Krieviju bija spiesti karot arī latvieši.

Prezidents vai mantinieks?Notikumi Krievijā var tieši ietekmēt visu Eiropu, jo mūsu austrumu kaimiņš no laika gala bijusi valsts, kam ir tikai ienaidnieki, bet nav draugu, ja par tādiem nesauc īslaicīgus vasaļus. Līdz ar to veidojusies īpaša krievu nācijas mentalitāte, ko iezīmē neuzticība pret kaimiņiem. Tiesa, vienmēr ir pastāvējis arī krievu inteliģences slānis, kam dārgas Rietumu apgaismības un humānisma idejas. Bet mēs zinām arī to, cik neapskaužams liktenis piemeklējis izcilākos krievu reformatorus Aleksandru II un Stolipinu, kurus nogalināja teroristi. Par Staļina mežonībām vispār lieki atgādināt.Reformatori noteikti bija arī Gorbačovs un Jakovļevs. Un reformators bija Jeļcins, kurš savā valdīšanas periodā nevienu reizi neuzbrēca pārāk brīvdomīgiem žurnālistiem.Par Putina prezidentūras gadiem daudz jau pateikts. Specdienestu un tā sauktā pīteriešu korporācija valstī ir gan likumdevēja, gan izpildvara, tā ir tiesu vara un plašsaziņas līdzekļu totāla kontrole. Specdienestu varu visā valstī nodrošina ierēdņu armija, galīgi korumpēta administrācija visos līmeņos. Valstī, teiksim, pieņemti daudzi vajadzīgi likumi, piemēram, par zemes privātīpašuma nodrošināšanu, bet likums faktiski netiek pildīts, jo ierēdņu mašinērija strādā tikai pēc bagātīgas ieeļļošanas.Varam pieminēt zinātnes attīstību. Sen zināms, ka valsts nākotni nodrošina izglītības veicināšana un rūpes par zinātniekiem. Bet vairums jaunās paaudzes zinātnieku Krieviju pametuši, emigrējuši uz ASV veseliem augstskolu kursiem. Arī nedaudzie atlikušie talanti spējīgi radīt brīnumu, ik pa brīdim televīzijā tiek rādīti teicami veikumi, tostarp jaunu tehnisko iekārtu radīšanā krievus var apskaust bagātās valstis. Dažreiz unikālas iekārtas tiek radītas garāžās vai komunālajos dzīvokļos. Ja latviešu uzņēmēji būtu aktīvi, viņi varētu radīt ražotnes un krievu izgudrojumus ražot sērijveidā.Un tagad pasauli nodarbina jautājums: vai turpmāk Krieviju pārvaldīs īsts prezidents, varbūt tikai kāda klana vai paša Putina ieliktenis.

Medvedeva mīklaJā, Putins it kā nosaucis vēlamo prezidenta kandidatūru, kuram vajadzētu kļūt par līdzšinējā kursa mantinieku. Faktiski gan vēl nekas nav skaidrs, jo izmaiņas var notikt negaidītas jebkurā brīdī.Medvedevs televīzijā rādīts katru dienu, un tautā nostiprinājies viedoklis, ka bijušais svaru cilātājs ir inteliģents liberālis, kurš nav stingrās rokas piekritējs. Zinātāji gan apgalvo, ka reizēs, kad netiek filmēts un žurnālisti nav lieciniekos, Medvedevs varot būt visai skarbs un kategorisks savās prasībās. Vadot nacionālo projektu īstenošanu, ko baro naftas dolāru straumes, Medvedevs personīgi apbraukājis vairāk nekā 60 reģionus, ir pabijis pat nomaļās sādžās, skolās, slimnīcās, uzņēmumos.Medvedevs ir izsmējis Kremļa ideologa Surkova prātojumu par suverēno demokrātiju, jo demokrātija vai nu ir vai tās nav. Šo domu uztvēruši daži publicisti, kuri ironizē, ka suverēnā demokrātija ir tad, ja suverēns ar ķeizara tiesībām noteic un tauta steidz izpildīt.Kāpēc Putins mazliet negaidīti nosauca Medvedevu, nevis bijušo aizsardzības ministru Ivanovu vai kādu citu īstenu čekistu? Izvēli laikam noteica saasinātā "buldogu cīņa zem tepiķa" pašā Kremļa administrācijā, un Putins allaž rūpējies par to, lai neviens no klaniem negūtu virsroku. Par to liecina arī Kremļa pelēkā kardināla Sečina pozīciju ļodzīšana.Tas, ka Medvedevs apsola Putinam nākotnē premjera krēslu, ir domāts putinistu prātu nomierināšanai. Doma, ka varētu mainīt konstitūciju, ierobežojot prezidenta pilnvaras, nekādi neiet kopā ar viedokli, ka pēc četriem gadiem Putins varētu atgriezties Kremlī. Skaidrs tikai tas, ka Putins gatavojas pildīt pelēkā kardināla funkcijas, bet kā tas notiks, pagaidām nezina neviens. Salīdzinājums ar Mahatmu Gandiju, kas tīkams krieviem, Putinam nav piemērojams, jo Putins ir tikai veikls administrators un intrigu vērpējs, bet nav domātājs un teorētiķis.

Latvijas izvēleEpopeja ar nākamā premjera kandidāta nosaukšanu ir liela spēle. Negribas ticēt, ka prezidents Zatlers nopietni domā par koalīcijas paplašināšanu ar "Jauno laiku". Senie latvieši zināja, ka bērnu nelon auklēt daudziem aukļiem. Jo vairāk partiju veido valdību, jo grūtāk veidojama komanda. Un jaunlaicēni, iesaistoties valdībā, automātiski būtu spiesti atteikties no prasībām atlaist Saeimu, un tad jau īstā opozīcija vairs darbotos tikai ārpus parlamenta sienām tā saukto sorosiešu un dažu Ventspils uzņēmēju (Lemberga pretinieku) veidolā.Protams, Tautas partijas kandidāts Zalāns pats sev aizlika kāju priekšā. Dažkārt politiķi nesaprot, cik smalki spēj atspēlēties aizvainoti žurnālisti. Jebkuru interviju iespējams rediģēt tā, lai katru neapdomīgu frāzi izceltu, noklusējot īsto kontekstu. Mīļam politiķim savukārt žurnālists palīdzēs, piegludinās teikumus, izņems no teksta katru žargonvārdu. Šī iemesla dēļ no preses ļoti baidās pat ASV prezidents.Saprotams, latvieši nav mierā arī ar Godmani. Bet ar kuru būtu mierā visi? Ja premjeru izrakstītu no Maldivu salām, arī tad tauta brēktu protestos.Un atzīsim īstenību, ka pašlaik nemaz nav pārāk liela kandidātu izvēle. Ekonomiskā spriedze ir tik liela, ka reti kurš gribēs bāzt galvu krāsnī. Un vēl. Ja premjera alga uz rokas ir 1400 latu, tad jebkura bankas vadītāja alga ir divas un trīs reizes lielāka. Bet kuru tauta aprej vairāk?Redzam arī to, ka jau pāris stundu pēc Godmaņa nominēšanas tiek palaista ziņa par it kā nelikumībām Iekšlietu ministrijas sistēmā, kaut notikumi attiecas uz citu ministru laiku. Bet vēl jau priekšā skandāla atrisinājums, kas savērpts ap muitas galveno "detektīvu" Vaškeviču un Edgaru Gulbi. Negribas ticēt, ka KNAB savus atklājumus turēs mūžīgā noslēpumā. Secinājumi tad var nesaskanēt ne ar Godmaņa, ne Lieljukša paziņojumu. Viss atkarīgs no oponentu demagoģijas prasmes.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Paralēlās sistēmas

Kategorijas