Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ja maksu palielinās, cilvēki pie ārstiem neiešot

Aivars Zilbers

2007. gada 18. decembris 14:44

5093
Ja maksu palielinās, cilvēki pie ārstiem neiešot

Ja ģimenes ārsti uzreiz būtu parakstījuši Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) piedāvāto līgumu par sadarbību un finansējumu prakses vietām nākamajā gadā, pacientiem būtu ievērojami vairāk jāmaksā par ārsta apmeklējumu.

Šī ziņa ar vēja spārniem apskrēja visu Valku. Pilsētā praktizējošā ģimenes ārsta Māra Nātras prakses vietā to zināja jau visi pacienti un sprieda, vai nākamgad, apmeklējot dakteri, būs jāizdod astoņi vai 10 lati."Tas ir nenormāli. Es nupat vaicāju dakterīša māsiņai, kas notiks, ja pensionāram vajadzēs maksāt 15 latu. Man katru mēnesi jāpērk zāles asinspiedienam un sirdij. Ja nebūs atvieglojumu, būs traki," saka pensionāre Vija Kurmejeva."Ja tā notiks, es vairs pie ārsta neiešu. Labāk nomiršu mājās. Man dažreiz vajag tikai vienu recepti. Vai par atnākšanu pēc tās man jāizdod astoņi lati. Tas nav iespējams," apliecina pensionāre Astrīda Batalauska."Ja jau valsts šādi sāk rīkoties, tad nav ko čammāties. Tad vajag uzlikt pamatīgu samaksu, lai viena daļa veco cilvēku ir beigti, un miers. Jautājums atrisināts. Vēl varētu arī pensijas piešķirt tikai pēc 80 gadu vecuma sasniegšanas. Bet tad gan tām jābūt vismaz 10 000 latu lielām, lai ir motivācija tik ilgi nodzīvot," ironiju neslēpj trešais atnācējs Rolands Vītus. Šomēnes Latvijas Ģimenes ārstu asociācija iepazinās ar piedāvātā līguma variantu un aicināja ārstus to neparakstīt, jo uzskata, ka mediķu prakses vietu darbību ar līgumā piedāvāto finansējumu 2008. gadā nav iespējams nodrošināt.Līgumu joprojām nav parakstījuši arī Valkā praktizējošie ģimenes ārsti. Ģimenes ārsts Valdis Ķiris uzskata, ka pašreizējais līguma variants nevieš optimismu. "Līgumā nav pielikuma, kurā vajadzētu būt detalizēti aplēstām izmaksām un finansējumam. Kā esam dzirdējuši, tas būšot apmēram tikpat liels kā pērn. Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūra galīgi nav ievērojusi inflāciju. Ja nenotiks vienošanās un naudas vairāk nebūs, mēs nevarēsim izrakstīt speciālās receptes, kuras uzrādot, zāles pārdod ar atvieglojumiem. Arī pacientu nodeva kļūs lielāka, jo, ja ģimenes ārsta prakses vietai draudēs bankrots, būsim spiesti kļūt par privātārstiem, un tad viss maksās tik, cik maksās," saka V. Ķiris. Viņš piebilst, ka arī šogad ar prakses vietai piešķirto finansējumu nekādus lielos ienākumus nav izdevies iegūt un gada beigās izdevumi un ieņēmumi būs uz nulles. Ja ar tādu pašu summu vajadzēšot strādāt daudz lielākas inflācijas apstākļos, tad atliek vai nu bankrotēt, vai arī pacientiem būs jāmaksā vairāk. Ģimenes ārsts Māris Nātra stāsta, ka ģimenes ārsti Veselības ministriju par šādas situācijas iespējamību bija brīdinājuši jau vasarā, bet toreiz ministrija mediķu iebildumos nav klausījusies."Ģimenes ārstu asociācija vasarā lūdza Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes profesorus aprēķināt, cik liels finansējums nepieciešams, lai normāli varētu darboties ģimenes ārsta prakse. Pašlaik mums ir piešķirti 60 procenti no ekonomikas profesoru aprēķinātās summas. Es ceru, ka tiks panākts kompromiss un ārsti līgumus parakstīs, citādi būs tā, ka par visu maksās pacients. Tam var būt katastrofālas sekas, jo vairāki slimnieki vienkārši vajadzīgās zāles nevarēs nopirkt. Manā praksē bijuši gadījumi, kad vienam pacientam mēnesī vajag medikamentus par 150 latiem. Ja nevarēsim rakstīt receptes zāļu iegādei uz atvieglotiem noteikumiem, cilvēks par tādu summu zāles nevarēs nopirkt. Turklāt būs arī lielāka pacienta nodeva. Domāju, ka Rīgā tā varētu būt lielāka par 10 latiem, bet rajonos - septiņi astoņi lati. Pagājušajā nedēļā piedalījos sanāksmē Veselības ministrijā, kur apsprieda šos jautājumus. Domāju, ka risinājums tomēr tiks atrasts. Esmu reālists un saprotu, ka valsts budžets ir pieņemts un to diezin vai būtiski mainīs. Mums ir piedāvāts kompromisa variants - ministrija sākusi domāt par 160 latu algas piešķiršanu reģistratora darba apmaksai. Sākumā solīja 40 latu piemaksu, ko varētu saņemt medicīnas māsa. Tas tomēr nav risinājums. Māsai var piemaksāt kaut 200 latu, viņa nevar pagūt vienlaikus atrasties gan procedūru kabinetā, gan reģistratūrā pie tālruņa. Šo jautājumu ārstu starpā esam pārrunājuši. Ja Veselības ministrija piekritīs atvēlēt mēnesī 160 latus reģistratora algošanai, domāju, ar to mēs pagaidām varētu samierināties. Šoreiz neesam iestājušies par mediķu algu palielināšanu, bet tieši par pacientu interešu aizstāvēšanu," saka M. Nātra.Ieminos, ka masu medijos izskanējusi ziņa - dažs ģimenes ārsts mēnesī saņemot pat 3000 latu. "Es būtu laimīgs, ja man būtu tāda alga. Arī es šo ziņu dzirdēju, bet lieta tā, ka šie 3000 lati ir domāti visai ārsta praksei. Runa ir par līdzekļiem, kas nodrošina prakses vietas pastāvēšanu un darbību. Protams, šajā summā ir gan ārstu, gan medicīnas māsu alga, kā arī nauda samaksai par elektrību, apkuri, īri un medikamentiem. Ārstu prakse ir kā mazs uzņēmums, kur līdzekļi jāsadala vairākām jomām. Man, piemēram, algā vidēji mēnesī iznāk kādi 500 lati. Tūkstošus nepelnām. Vispār jau šo protesta akciju sāka Rīgas ģimenes ārsti, jo viņiem situācija ir vēl saspringtāka. Piemēram, zinu kolēģi, kuram prakses vieta iekārtota denacionalizētā namā Rīgas centrā. Telpas viņam aizņem 70 kvadrātmetrus. Saimnieks ārstam pateicis, ka nākamgad īres maksa par kvadrātmetru būs 10 latu. Tātad viņš 700 latus maksās tikai par īri. Kolēģis aizgāja uz Rīgas domes Veselības departamentu un lūdza, vai valsts nevar palīdzēt. Tur atbildēts, ka tagad ir tirgus cenas. Tas tiesa. Taču valsts pienākums ir nodrošināt ar finansējumu ģimenes ārstu prakses vietas. Mūsu pakalpojumu pērk valsts, bet mēs to izpildām," skaidro M. Nātra.Veselības ministrijas Komunikāciju departamenta speciālists Oskars Šneiders laikrakstu "Ziemeļlatvija" informēja, ka ministrija izskata ģimenes ārstu priekšlikumus un daļu no tiem iekļaus jaunajos līgumos. Esot domāts arī par piemaksas noteikšanu reģistratoriem. Tā kā priekšlikumu apkopošana notiek šodien, "Ziemeļlatvija" nepaguva uzzināt, ko no jauna ārstiem piedāvā ministrija.