Robeža krīt: No vēstures hronikas

2007. gada 15. decembris 14:04

1389

1236. gadā nodibinoties Livonijas ordenim, Romas pāvesta ārkārtējais pilnvarotais bīskaps Vilhelms apstiprina Ukumull (Varžupīti) par robežlīniju starp divām varām - Livonijas ordeni un Tērbatas bīskapiju. Bīskapa simbols - krusts ir Jāņa baznīcai Valgā, bet Ordeņa laikmeta simbols gailis - Lugažu draudzes baznīcai.

1560. gadā Valka divas reizes kļūst par robežu: notiek Livonijas ordeņa pēdējā cīņa netālu no Valkas pie Ērģemes ar krieviem, kurā ordenis cieta sakāvi. Līdz ar to Valka atradās starp divām naidīgām varām - Krieviju un Poliju.Trešo reizi vajadzība pēc robežas, nu jau starp latviešu un igauņu apgabaliem, radās 20. gadsimtā - 1917. gadā, kad Krievijas pagaidu valdība (kņaza Ļvova laikā) izdeva likumu par pašvaldībām Baltijas provincēs. Tāpēc iecēla 10 vīru (pieci no katras puses) robežas komisiju. 1917. gadā Valkā komisija noturēja vairākas sēdes. Komisijas darbību 1918. gadā izbeidza lielinieku Iskolats.Apspriedes par galīgo robežu starp jaunajām Latvijas un Igaunijas valstīm uzsāka Tallinā 1920. gada 13. janvārī. Igauņi prasīja Valku, Ainažus un citus Latvijas apgabalus. Latvijas delegācija gribēja dalīt Valku un nodot strīdu angļu šķīrējtiesnesim, paredzot pēc vajadzības arī tautas nobalsošanu. Radās vairāki Valkas dalīšanas projekti. Beidzot 1920. gada 1. jūlijā šķīrējtiesa pieņēma lēmumu par Valkas sadalīšanu starp jaunajām Latvijas un Igaunijas neatkarīgajām valstīm.Šķīrējtiesneša lēmums Valkas lietā nebija Latvijai labvēlīgs: Latvijas pusei palika smilšainais Lugažu laukums (vecās Valkas Lugažu priekšpilsēta) un aptuveni 80 (pārsvarā koka) ēkas, bet nevienas latviešu skolas. Latvijas - Igaunijas robežu likvidēja pēc 2. pasaules kara, kad abās valstīs notika varas maiņa.Sagatavots pēc Valkas novadpētniecības muzeja speciālistes Ligitas Drubiņas materiāliem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Robeža krīt: No vēstures hronikas

Kategorijas