Austrumu skarbie vēji

2007. gada 7. decembris 11:04

1399

Pasaulē valda zināms apmulsums. Politologi, ekonomisti, juristi, ekologi un pat gaišreģi vairs nespēj prognozēt finanšu un saimnieciskās struktūras tuvāko gadu perspektīvas. Vieni gaida naudas sistēmas sabrukumu, aicinot pievērsties uzkrājumiem zeltā, citi ar nervu galiņiem jūt ekonomisko krīzi pavisam tuvu, vēl citi satraucas par etniskajiem konfliktiem un kariem, par milzu apmēru dabas katastrofām. Visi jūt draudošas izmaiņas, bet neviens neņemas prognozēt to, kā reāli viss notiks.

Pagaidām optimistiski izskatās tikai lielvaru politiķi, kuri pieraduši visu kārtot ar pavēlēm, rīkojumiem, ar policiju vai lielgabaliem. Visam pa vidu aktivitātes palielina noziedznieku grupējumi, sākot no narkotiku tirgoņiem līdz visparastākajiem laupītājiem. Ja kādreiz pienāktu brīdis, kad pilnīgi visi kriminālnoziedznieki sēdētu cietumos, tad visai godīgajai sabiedrības daļai vajadzētu kļūt par cietumsargiem.

Divvaldības galsKrievijā domes vēlēšanu rezultāti bija zināmi jau pirms pašām vēlēšanām. Formāli vērtējot, Krievija pārgājusi uz vienpartijas sistēmu. Atcerēsimies, arī sociālisma iekārtā dažās valstīs bija atļautas marginālās partijas, kuru piekoptais kurss gan nedrīkstēja atšķirties no valdošās partijas. Un, ja ir vienpartijas struktūra, tad vajadzīgs vai nu politbirojs, vai vismaz ģenerālsekretārs. Nosaukumu iespējams izdomāt daiļskanīgāku, bet būtībai jābūt tādai.Bet tas viss ir tikai "demokrātiskā" izkārtne, jo valdības iestādes vajadzīgas vismaz tālab, lai turpinātos starptautiskie kontakti. Būtība paliek neredzama.Grāmatu veikalos iespējams iegādāties Aleksandra Jakovļeva grāmatu "Krēsla", kas pārtulkota arī latviski. Perestroikas galvenā ideologa memuāri ilustrēti ar ļoti bagātīgiem arhīvu materiāliem, kas palīdz atsegt PSRS totalitārisma būtību. Viena no grāmatas nodaļām saucas "Divvaldība", kurā Jakovļevs pamato domu, ka ne jau kompartijas politbirojs bija vienīgais varas centrs valstī, jebšu pastāvēja arī pusmiljonā čekistu armija, kas darīja savu darbu neatkarīgi no parlamentārās vai partijas uzraudzības. Jo VDK vadība zināja visu par visiem, ieskaitot ģenerālsekretārus, bet politbirojs par VDK zināja tikai to, ko paši čekisti uzskatīja par vajadzīgu ziņot. Zīmīgi, ka nesen mira čekas ģenerālis Krjučkovs, kurš uzskatāms par galveno 1991. gada augusta puča organizētāju.Jeļcina valdīšanas sākumā čekisti izskatījās dezorganizēti, daudzi pulkveži aizgāja no dienesta, metoties biznesā, pareizāk sakot, prihvatizācijā. Šajā sacensībā pēc miljoniem veiksmīgāki izrādījās Berezovska un Hodorkovska tipa cilvēki, viens no viņiem publiski atzinies, ka "būtu kauns šajā valstī kaut ko nezagt". Jeļcina komanda balstījās uz oligarhiem, vairoties no čekistu saimes iznireļiem.Viss mainījās Putina laikā, un, sākot ar 2004. gadu, jebkādas divvaldības iezīmes Krievijā zudušas. Visa finanšu un administratīvā vara nonākusi specdienestu ķetnās, un taisnība akadēmiķim Afanasjevam, ka vara Krievijā pilnībā kriminalizējusies. Grūti pat aptvert, ka 21. gadsimtā vienu no ietekmīgākajām lielvalstīm pārvalda krimināla brālība. Ja kāds mēģina spēlēt pēc citiem principiem, to vai nu nošauj tumšā vārtu ailē, vai apcietina ar sadomātu apsūdzību, kas krieviski skan "pokušeņije na prestupļeņije", proti, tiek inkriminētas noziedzīgas domas jeb ieceres. Gluži Višinska garā.Manis teikto apstiprina vēlēšanu priekšvakarā avīzē "Kommersant" publicētā vaļsirdīgā intervija, ko sniedzis miljardieris Švarcbergs, kura pārraudzībā atrodas putinistu dibinātā "Finanšu grupa", kas ir galvenais specdienestu korporācijas "dispečerdienests" un kas uztur kontaktus ar Kremļa ietekmīgo vīru Sečinu. Tā ir satriecoša atklāsme, bet sīkāk par to citreiz.

Latvija uz lielā ceļaJa kāda apdzīvota teritorija atrodas uz nozīmīga tirdzniecības ceļa, tad tā ir gan svētība, gan nelaime reizē. Senlaikos pie šādiem ceļiem darbojās lielceļu laupītāju bandas, mūsdienās viss ir daudz sarežģītāk un ar citu vērienu. Latvijas ostas, dzelzceļš, autoceļi un dīzeļdegvielas cauruļvads mūsu valstij dod nozīmīgus ienākumus, bet vēl lielāku guvumu pievāc kontrabanda. Un ne jau Latgales kukuļņēmēju grupiņa lielākie noziedznieki, drīzāk tie ir sīkmaņi, kas maisās pa kājām īstajiem vīriem.Esmu jau rakstījis, ka situācija vairāk kā nopietna un premjera skaļajam paziņojumam bija pamats. Ja Kalvītis un Godmanis savus paziņojumus vēlāk centās mīkstināt, tad, domājams, viņiem prātus apskaidroja padomdevēji. Latvija vēl nav nokļuvusi Krievijas līmenī, bet zināmas divvaldības pazīmes saskatāmas nepārprotami. Krievijas kriminālā vara cieši saistīta ar visu, kam saistība ar tranzītu un investīcijām. Tie ir daudzi desmiti miljoni, kas ik gadu aizplūst garām valsts budžetam, un valdības varam mainīt kaut katru piektdienu, visas tās kļūs par kriminālās varas ķīlniecēm. Pēc ampelēšanās ar referendumu politiskā vara Latvijā kļuvusi daudz vājāka, bet kriminālā - daudz nekaunīgāka.Bijušajai prezidentei Vīķei-Freibergai varam ticēt, ka skaļā Edgara Gulbja lieta ir inscenēta, lai piesegtu kaut ko ļoti nopietnu. Skumji vērot, ka pat tiesībsargs Apsītis spiests mainīt sākotnējo viedokli un neveikli atkārto policijas versiju, noliedzot Gulbja spīdzināšanas faktu, ko sākotnēji apstiprināja neatkarīgi mediķi. Gulbja piederīgie bija spiesti pārdot dzīvokli, lai algotu pašus labākos advokātus, bet jau pēc pirmajiem paziņojumiem presei advokāti apklusa un lietu neturpināja.Policijas paziņojums, ka Gulbis bērnībā apzadzis septiņus dzīvokļus, bet lieta no Drošības dienesta datu bāzes esot pazudusi - man nešķiet nopietni vērtējams.Saistībā ar šo nāk prātā cits notikums. Bija mums tāds politiķis Valdis Šteins, kurš panāca, ka 5. Saeimas vēlēšanās cieta neveiksmi Tautas frontes saraksts ar Ivaru Godmani priekšgalā. Burtiski kādu nedēļu pirms vēlēšanām Šteins presei paziņoja, ka viņa rīcībā ir dokumenti, kas apliecina faktu, ka Godmanis valstij nozadzis 15 miljonus latu (tolaik valsts budžets bija 400 miljonu). Kad prokuratūra prasīja pierādījumus, Šteins paziņoja, ka viņa dzīvoklis aplaupīts un minētie dokumenti nozuduši. Tauta noticēja meliem un Godmani izbalsoja. Pēc tam no politikas pazuda arī pats Šteins.Tagadējā gadījumā Edgars Gulbis izrādījies ļoti parocīga persona, lai sabiedrībā radītu aplamu priekšstatu par patieso situāciju valstī. Ja patiešām Gulbis būtu kādu dedzinājis vai spridzinājis, tad varam galvot, ka upuri vēlāk ar nazīti no māju sienām varētu nokasīt. Jāteic gan, ka ne visi nodomi organizētājiem izdodas, jo liktenīgas sagadīšanās dēļ Edgars Gulbis palika dzīvs situācijā, kur viņam vajadzēja iet bojā. Kaut kā ataust atmiņā nostāsti par Piektā gada baronēnu piekopto praksi - "bēgot nošauts". Ir tomēr Augstākie spēki, kas spēj novērst visnelietīgākos nodomus.Esmu pārliecināts, ka nebūs ilgi jāgaida, un visa patiesība nāks gaismā. Un tad sapratīsim, cik niekkalbīga ir tagadējā ažiotāža ap Lato Lapsas "daiļliteratūru", kas galu galā ir tikai dūmu piesegums simtreiz nozīmīgākiem procesiem.Ar šeit teikto es negribu apgalvot, ka policija, prokuratūra un specdienesti ir pilnīgi korumpēti no apakšas līdz augšai. Vairumā gadījumu, un galvenokārt rajonos, šo dienestu darbinieki strādā godīgi un stingri vadās pēc likumiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Austrumu skarbie vēji

Kategorijas