Jau bērnībā interesējās par tēva medību gaitām

2007. gada 28. novembris 14:57

3574

Jau bērnībā interesējās par tēva medību gaitām

Kamēr daļa jauniešu naudu iztērē, apmeklējot krogus un citas izklaides vietas, smiltenietis Toms Bērziņš to iegulda medību piederumos, jo jau trešo sezonu viņš ir pilntiesīgs mednieks ar saviem pienākumiem un atbildību.

Jau no bērnības Toms bija ieinteresēts par to, kā tēvam ir gājis kārtējā medību dienā, un sestdienu vakaros izjautājis viņu līdz pašiem sīkumiem. "Medības ģimenē ir iedzimta lieta, jo tēvs ir aizrautīgs mednieks un man pašam arī patīk uzturēties dabā, vērot to un sajust," stāsta T. Bērziņš.Sākumā viņš kopā ar tēvu brauca uz individuālajām jeb medībām uz gaidi, kur sēdēja pašu gatavotā medību tornī. "Pēc tam sāku iet arī uz kolektīvajām medībām, kur stāvēju tēvam blakus un aizrautīgi vēroju medību procesu un tiku izdzīt pirmos mastus savā dzīvē," atceras smiltenietis.Tad arī Tomam prātā ienāca doma, ka uz medībām varētu doties ar savu "ieroci" - videokameru, kurā tiktu iemūžināts medībās notiekošais. Nofilmētas ir vairākas medību sezonas, uz kurām tagad, kad pagājuši gandrīz 10 gadi, ir interesanti atskatīties.Tomēr visvairāk Toms gaidīja pilngadības sasniegšanu, jo tikai no 18 gadu vecuma var kļūt par oficiālu mednieku, kad beidzot varēja sākt kārtot lietas, kas saistītas ar mednieku apliecības un ieroču atļaujas iegūšanu. Tagad viņš ir mednieku kolektīva "Plāņi" biedrs. Kolektīva medību platības atrodas Plāņu pagastā, kur tiem ir mednieku māja. "Tajā mēs pulcējamies gan pirms, gan pēc medībām. Mājā ir virtuve un labiekārtota istaba ar kamīnu, kur, medību dienu noslēdzot, galdā tiek celtas turpat pagatavotas ceptas akniņas. Tad arī tiek apspriesti aizvadītās dienas notikumi," stāsta jaunais mednieks.Medības Tomam ir sirdslieta un galvenais tajās - izstaigāšanās svaigā gaisā pēc lielpilsētā (Jelgavā) pavadītas nedēļas, kur studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē Ekonomikas fakultātē. Viņš piebilst, ka medības nav vienīgais veids, kā jaunietis atpūšas, jo arī ar draugiem ir jāsatiekas."Uz kolektīvajām medībām sanāk doties reizi nedēļā - sestdienā. Bet vasarā, kad var iet uz individuālajām jeb medībām uz gaidi, tad medību gaitās dodos biežāk, jo Plāņu pagastā atrodas pašu zemes īpašumi, kurus ļoti mīl postīt mežacūkas," saka jaunietis.Kaut arī sezona nesen kā sākusies, Toms paspējis nomedīt divas lapsas, divas stirnas un mežakuili. Smiltenietis ar nepacietību gaida, kad uzsnigs, tad varēs pievērsties mežacūku medībām.Medības ir nopietna nodarbošanās, bet arī šeit neiztikt bez kurioziem, kas atmiņā paliek vēl ilgi. "Pēdējais kuriozais gadījums, ko atceros, bija pagājušajā vasarā, kad ar tēvu bijām devušies individuālajās medībās. Nonākuši pie mežacūku izpostītā kukurūzas lauka, devāmies katrs uz savu medību torni. Tad kāpu savā trīs metrus augstajā tornītī, ko izmantoju jau otro gadu. Kad biju bisi nolicis malā un gribēju apsēsties, te pēkšņi sajutu, ka tornis sāk svērties uz vienu pusi. Nokritu no torņa zemē garšļaukus, bet par lielu izbrīnu, mans tornis līdz galam nenogāzās, bet, gan ieņēma atpakaļ savu sākotnējo stāvokli, arī bise palika sveika un vesela torņa augšā," smaidot stāsta Toms Bērziņš.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jau bērnībā interesējās par tēva medību gaitām

Kategorijas