Ērģemē ir grūti, bet uz priekšu var tikt

2007. gada 28. novembris 11:27

1406

Ērģemē ir grūti, bet uz priekšu var tikt

Ērģemes pagasta zemnieku saimniecībā "Lejiņas" pie Veras un Māra Bettēm viesojos pirms pāris gadiem. Kopš tā laika zemnieki saimniecības attīstībai ir īstenojuši vairākus projektus, palielinājuši govju ganāmpulku, īsi sakot - neraugoties uz inflāciju, saimnieciskajā izaugsmē virzījušies uz priekšu.

Ar savu darbu Bettu ģimene ir apliecinājusi, ka uz priekšu var tikt un normāli iztikt arī ekonomiski vidējās lauku saimniecības, ja vien visu dara pārdomāti un racionāli. Pašlaik saimniecībā ir 20 slaucamas govis un 13 teles. Saimnieki kopj arī divas sivēnmātes un vairākus sivēnus. Kopumā Vera un Māris apsaimnieko 38 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 17 hektārus meža. "Divos gados daudz kas mainījies, ir cēlušās cenas, radušās jaunas problēmas, bet esam pieraduši arī pie jaunām grūtībām un, kad visu laiku darbojies, tad beigu beigās nemaz tik traki nav. Ar žēlošanos vien nekas labāks nebūs," saka V. Bette.Viņa ar lepnumu piebilst, ka abi ar Māri jau ir izstrādājuši dažus projektus, kurus īstenojuši ar Eiropas Savienības līdzekļu palīdzību, pašlaik vēl viena projekta ieviešanai tiek kārtoti vajadzīgie dokumenti. "Fermā esam ievilkuši piena vadu, uzcēluši piena māju, bet teļiem iegādājāmies jaunus sprostus. Šobrīd esam sākuši plānot artēziskās akas izveidošanu," stāsta V. Bette. Tagad pie kūts var redzēt arī piebūvi, kurā saimnieki ierīkojuši dušas, lai pēc darba mājlopu mītnē var nomazgāties. Visu projektu īstenošanā apmēram pusi no izmaksām saimnieki seguši ar Eiropas Savienības naudu.Vera atzīst, ka salīdzinājumā ar agrākajiem gadiem tagad ar daudz ko vairāk jārēķinās, jo pieaugušas prasības. "Tāpat vien vairs nevar kaut ko darīt. Visu laiku jādomā, kā attiecīgo darbu paveikt efektīvāk, lai celtos darba ražīgums. Lasu speciālo literatūru, par vairākiem jautājumiem interesējos arī pie lauksaimniecības konsultantiem," skaidro zemniece. Vaicāju, vai tagad, kad nav ne īsti rudens, ne ziema, laika nav vairāk. "Tas ir tāds mānīgs iespaids. Laika nav nekad. Jāstrādā mežā, jāiztīra grāvji, darāmā netrūkst," atzīst V. Bette.Valsts lauksaimniecisko politiku V. Bette vērtē visai atturīgi. "Atbalsts tomēr varēja būt labāks. Subsīdijas gan piešķir, bet neko daudz lielākas tās nav kļuvušas. Neko lielāku, piemēram, jaunu lauksaimniecības tehniku nevaram iegādāties. Kur iespējams, cenšamies iegūt Eiropas Savienības finansējumu. Pienu pārdodam "Valmieras pienam". Mums ar uzņēmumu ir izveidojusies laba sadarbība. Tā kā mēnesī pārdodam apmēram piecas tonnas piena, mums par litru produkcijas "Valmieras piens" maksā 23 santīmu, ieskaitot PVN. Man gan nepatīk, ka par mazāku produkcijas apjomu pārstrādātāji maksā arī mazāk par litru. Piemēram, tie, kas mēnesī nodod divas tonnas, par litru saņem 15 santīmu. Tā ir liela starpība. Zinot, cik dārgi piena produkti ir veikalos, man liekas - tas nav gluži godīgi," spriež V. Bette.Abi saimnieki apliecina, ka šodien nav viegli saimniekot, tomēr nav arī bezizejas, jo ar uzņēmību un gribu uz priekšu var tikt.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ērģemē ir grūti, bet uz priekšu var tikt

Kategorijas