Lielākais Latvijas kaķis

2007. gada 26. novembris 12:47

2229

No 1. decembra Latvijā atļautas lūšu medības. Šajā medību sezonā atļauts nomedīt 86 lūšus.

Daudzviet decembra sākumā jau būs sasnidzis. Atļautais medījamo lūšu skaits nav liels, tāpēc vērts padomāt, medīt mežacūkas vai plēsējus. Zinātnieki noskaidrojuši, ka pieaudzis lūsis gadā nomedī 50 stirnu. Lūsis ir tipisks gaļēdājs. Pamatbarība - stirnas, zaķi, vistveidīgie putni. Ja sniegs biezs, uzbrūk arī briežu un aļņu teļiem, mežacūku sivēniem. Lūša ēdienkartē ir arī citi sīkie plēsēji, bebri, vāveres un peļveidīgie grauzēji. Badā ēd arī nobeigušos dzīvniekus. Dienā apēd līdz diviem kilogramiem gaļas.

Lūsis ir lielākais Latvijā dzīvojošais kaķu dzimtas plēsējs. Ķermeņa garums no 80 līdz 107 centimetriem. Svars - 8 līdz 30 kilogramu. Lūsis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks ar teicamu redzi un dzirdi. Labi rāpjas kokos un peld. Cilvēkam bīstams tikai izņēmuma gadījumos - ievainots, slims ar trakumsērgu vai mātīte ar mazuli, ja nevar aizbēgt.

Lūša klātbūtni nodod pēdu nospiedumi - 5,5 līdz 12 centimetru diametrā, ar rozetveidā sakārtotiem spilventiņiem. Viņa pēdas ir līdzīgas mājas kaķa pēdām, tikai ievērojami lielākas. Lēciena garums var sasniegt pat sešus metrus. Atgriežoties no medībām, lūsis slēpj pēdas, izmantojot meža ceļus un iestaigātas takas, kuras pamet ar tāliem sānlēcieniem.

Lūsis spēj lieliski pārvietoties pa irdenu un dziļu sniegu, tāpēc ir īpaši bīstams stirnām, kurām šajā laikā klājas visgrūtāk.

Lūsis apdzīvo vecāku skujukoku un jaukto tipu mežu, retāk sastopams priežu un lapukoku tīraudzēs. Izvēlas klusākos un tumšākos meža nostūrus, ar biezu pamežu, kritalām vai vējlauzēm, aizaugušus izcirtumus. Dienā atpūtai izmanto dažādas pagaidu slēptuves. Arī midzenim izvēlas līdzīgu vietu - parasti iedobes zem izgāztiem kokiem, celmiem, neapdzīvotas āpšu un lapsu alas, lielu koku dobumus, ko izklāj ar sūnām. Klejojumos dodas vienīgi tad, ja trūkst barības. Medību iecirkni iezīmē un apsargā, tā platība - 10 līdz 25 kvadrātkilometri. Nelabprāt uzturas vilka medību iecirknī, jo vilks ir lūša dabiskais ienaidnieks.

Lūsis ir aktīvs visu gadu, medī krēslas un nakts stundās. Neveiksmīgu medību gadījumā diennaktī mēdz pārvietoties aptuveni 10 kilometru. Medī piezogoties līdz lēciena attālumam vai uzglūnot no slēpņa. No koka upurim neuzbrūk.

Lūsis ir monogāms. Riesto no janvāra beigām līdz marta sākumam. Starp tēviņiem bieži vien notiek cīņas. Kaķenei lūsēni dzimst maija beigās - jūnija sākumā, metienā - 2 - 3 mazuļi, par kuriem rūpējas abi vecāki. Ģimene dzīvo kopā līdz nākamajam vairošanās periodam.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lielākais Latvijas kaķis

Kategorijas