Informācijas trūkuma dēļ neizmanto sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

2007. gada 23. novembris 09:59

2353

Informācijas trūkuma dēļ neizmanto sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

Aizvien vairāk tiek ieviestas jaunas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo Latvijā ir aptuveni 70 tūkstoši iedzīvotāju ar invaliditāti darbspējas vecumā.

Reģionālā laikraksta žurnālistiem bija iespēja uzzināt vairāk par šīm iespējām un apmeklēt vienu no centriem, kur tiek praktizēta profesionālās piemērotības noteikšana, sniegti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un plašas izglītības iespējas.

Tā kā 90 procentu no visiem rehabilitācijas centriem Latvijā atrodas tieši Jūrmalā, reģionālie žurnālisti viesojās valsts aģentūrā "Sociālās integrācijas centrs" (turpmāk tekstā - centrs) Dubultos. Šī iestāde jau pastāv no 1991. gada, kad Latvijā vēl netika piedāvāta atbilstoša izglītība invalīdiem un daudzi no viņiem strādāja palīgdarbos. Pa šo laiku centrs praktiski ne no kā ir izveidojies par lielu iestādi, kas sadarbojas ar vietējiem uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām, izglītības, valsts un pašvaldību iestādēm un ārvalstu partneriem, tā rezultātā īstenojis daudzus svarīgus projektus, kas cilvēkiem ar invaliditāti palīdz atgriezties sabiedrībā.

"Sadarbojoties ar lieliem uzņēmumiem, mēs cilvēkam nodrošinām veselības stāvokļa nostabilizēšanu. Mācību process notiek astoņas stundas dienā, protams, šeit tas ir ar savādākām metodēm. Mācību laikā šajā centrā nav zvana tāpēc, lai cilvēks jebkurā brīdī varētu iziet uz istabu vai labierīcībām. Tomēr viņam ir jābūt darbspējīgam, lai vēlāk varētu atgriezties darba tirgū. Un, lai zinātu, kā efektīvāk to panāktu, iesaistījāmies daudzos projektos. Viens no būtiskākajiem 2004. gadā bija EQUAL projekts, kurā bija minētas visdažādākās aktivitātes, jo zinājām, kas Latvijā pietrūkst, ko vajadzētu uzlabot un ieviest no jauna. Aktivitāšu bija tik daudz, ka ārvalstu kolēģi brīnījās, kā latvieši spēj risināt tik daudz problēmu un tās zinātniski izpētīt," stāsta Sociālā integrācijas centra direktore Regīna Simsone.

Viņa uzsvēra, ka svarīgi, lai ikviens būtu informēts par iespējām, kādas Latvijā tiek piedāvātas. Diemžēl veiktie pētījumi liecina par pretējo. "Tomēr pastāv neinformētība, tāpēc turpinās darbs pie sabiedrības informēšanas un izglītošanas. Tiek stāstīts un rādīts, kā var palīdzēt invalīdiem, jo vēl aizvien pastāv stereotips, ka šie cilvēki ir savādāki," stāsta centra direktore R. Simsone.

Kā viens no darbiem iestādē ir profesionālās piemērotības noteikšanas metodika, kas ļauj novērtēt invalīda piemērotību apgūt profesionālās izglītības programmu atbilstoši viņa spējām, vēlmēm un īpašajām vajadzībām. Kopumā ir izstrādāti 500 profesiju apraksti, kas pārstāv 27 profesionālās darbības jomas. Šie apraksti ietver trīs sadaļas: būtiskās slodzes darba izpildes laikā, profesionālās piemērotības riski un rekomendācijas darba vietas un aprīkojuma pielāgošanai. Vēl ļoti būtiski, ka šeit ir izstrādāta agrīnās diagnostikas un draudošas invaliditātes novērtēšanas sistēma, kurā paredzēta savlaicīga kontrole apdrošināto personu saslimstības laikā un ir iespēja piemērot efektīvus atveseļošanās un rehabilitācijas pasākumus slimošanas periodā.

Visnozīmīgākais cilvēka veselībai un pilnvērtīgākai dzīvei ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmantošana. Daudzi nemaz neapzinās, nav informēti vai mazliet baidās šo iespēju izmantot, kaut gan ir cilvēki, kuriem ir tiesības uz valsts atmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kursu, kas ilgst 21 dienu. Tās ir personas ar funkcionāliem traucējumiem, politiski represētās, Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un ČAES rezultātā cietušajām personām. Lai varētu pieteikties uz šo pakalpojumu saņemšanu, pašvaldības sociālajā dienestā ir jāiesniedz rakstisks iesniegums un ģimenes ārsta izziņa. Personas ar funkcionāliem traucējumiem šo pakalpojumu var saņemt atkārtoti, bet ne biežāk kā reizi divos gados, politiski represētie - reizi trijos gados, bet ČAES avārijas rezultātā cietušie - reizi gadā.

"No sākuma tiek sastādīts individuālais sociālās rehabilitācijas plāns, kurš tiek vērsts uz klientu integrāciju sabiedrībā. Pēc tam šie cilvēki tiek izglītoti vides pielāgotības un palīglīdzekļu jomā, veicinot patstāvīgas dzīves iemaņas," stāsta ergoterapeite Liene Saukuma.

Sociālās rehabilitācijas laikā klients saņem ārsta konsultāciju, medicīnas māsas atbalstu, masāžu, ergoterapiju un, ja veselības stāvoklis ļauj, tad peldes baseinā un zemūdens masāžas.Iedzīvotāji, kuri vēlas uzzināt par piedāvātajām iespējām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, var vērsties valsts aģentūras "Sociālās integrācijas centrs" atbalsta punktos, kas izveidoti astoņās Latvijas vietās. Atbalsta punktu galvenās funkcijas ir apzināt reģionos dzīvojošos cilvēkus ar invaliditāti, sniegt informāciju un konsultācijas par SIC sniegtajiem pakalpojumiem un organizēt cilvēku ar invaliditāti profesionālo apmācību un iesaistīšanos darba tirgū. Valkas rajona iedzīvotājiem tuvākais atbalsta punkts atrodas Cēsīs.Pēc v/a "Sociālais integrācijas centrs" datiem, 2006. gadā audzēkņu un studentu skaits no Valkas rajona bija pieci, bet šogad jau 13.

Plānotās izmaiņas 2008. gadā labklājības nozarē:

• No 50 līdz 150 latiem mēnesī trīskāršosies pabalsts par bērna invalīda ar smagiem funkciju traucējumiem kopšanu. Saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) aprēķiniem, bērna invalīda kopšanas pabalstu nākamajā gadā saņems 750 cilvēki, šim mērķim paredzēti 0,9 miljoni latu.

• Ieviests jauns ikmēneša pabalsts 100 latu apmērā invalīdiem ar smagiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem nepieciešama īpaša kopšana. Īpašas kopšanas nepieciešamību pamato Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdziens. Līdztekus šī invalīdu grupa saņems gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai pensiju, gan jauno pabalstu. Tādējādi valsts sociālo pabalstu veidā cilvēki saņems vismaz 150 latu mēnesī. Saskaņā ar LM aprēķiniem, jauno pabalstu vidēji mēnesī saņems 7400 invalīdi, šim mērķim 2008. gadā paredzēti 8,8 miljonu latu.Atsaucoties uz Labklājības ministrijas sniegto informāciju

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Informācijas trūkuma dēļ neizmanto sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

Kategorijas