Ērģemiete gandarīta, ka iepazinusi izcilu valstsvīru

2007. gada 21. novembris 08:07

2974

Ērģemiete gandarīta, ka iepazinusi izcilu valstsvīru

Zināms, ka pirmās brīvvalsts prezidentu Kārli Ulmani ar labiem vārdiem atceras sirmi vīri un sievas. Tomēr arī daļa mūsdienu jaunatnes pēdējos gados izrāda arvien lielāku interesi par pirmajiem brīvās Latvijas vadītājiem.

Nozīmīgu zinātniski pētniecisko darbu par K. Ulmani kā lauksaimnieku un valstsvīru ir izstrādājusi ērģemiete, Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmijas neklātienes 2. kursa studente Guna Poga. Šogad studente ir paņēmusi akadēmisko gadu, jo audzina bērniņu. Pirms 18. Novembra svētkiem tikos ar Gunu, lai painteresētos, kas pamudināja viņu ķerties pie šī darba."Es vairs neatceros tā cilvēka vārdu, kurš izsludināja šo konkursu. Viņš dzīvo Kanādā un organizēja studentiem zinātnisko darbu konkursu par Latvijas ievērojamākiem valstsvīriem. Uzvarētājam bija paredzēta 100 latu stipendija vienu mācību gadu. Man stipendiju neizdevās iegūt, saņēmu tikai pateicību. Vēl viens iemesls bija tāds, ka par Ulmani kā ievērojamu Valsts prezidentu daudz biju dzirdējusi no tuviniekiem. Īpaši daudz man par viņu stāstīja vectēva brālis Vilis Poga. Nolēmu pati sīkāk izpētīt šī cilvēka dzīvi," stāsta G. Poga.Studente pētījumā vēlējusies noskaidrot, cik patiess ir uzskats, ka Ulmanim bijis autoritārs valdīšanas stils, par ko viņš izpelnījies vairāku vēsturnieku kritiku. "Es tā arī īstu pamatojumu šai kritikai neatradu, jo patiesībā Ulmanis valstij ir izdarījis daudz laba. Viņam bija stiprs raksturs - visus darbus, ko iesāka, arī pabeidza. Viņa valdīšanas laikā Latvijā strauji attīstījās lauksaimniecība. Protams, daudz lēmumu Ulmanis pieņēma patstāvīgi, bet tie bija pamatīgi pārdomāti. Rakstot šo darbu un pētot materiālus, es vismaz neatradu neko tādu, par ko Kārlim Ulmanim varētu pārmest," saka G. Poga.Jauniete ir nolēmusi pēc studiju beigšanas strādāt par sporta skolotāju un uzskata, ka viņai kā pedagoģei papildus iegūtās zināšanas par Latvijas vēsturi vienmēr lieti noderēs. Iepazīstoties ar materiāliem par K. Ulmaņa dzīvi un viņa paveikto valsts labā, G. Poga secinājusi, ka mūsu valstij labāk būtu, ja prezidentu vēlētu tauta. Salīdzinot tā saucamo Ulmaņlaiku ar tagadējo situāciju valstī, Guna domā, ka šobrīd varas struktūrās ir pārlieku daudz visatļautības un draugu būšanas.Viņai par K. Ulmani radušies savi secinājumi. Darbā G. Poga raksta: "Tas (K. Ulmanis - A.Z.) ir cilvēks, kas nekad par sevi nav runājis, bet vienmēr paslēpies aiz saviem darbiem. Ulmanis tik ļoti stāvēja pāri visiem, ka tādos brīžos, kad viņš dažādu iemeslu dēļ bija atrāvies no darbiem, neviens nezināja, ko iesākt. K. Ulmanis ir gājis grūtu un pārbaudījumiem pilnu ceļu no lauksaimniecības instruktora līdz tautas instruktoram. Tas bija Ulmaņa gars, kas nozīmē atteikšanos no privātās dzīves un uzupurēšanos tautas labā."G. Poga ir izpētījusi, ar kādu pašatdevi K. Ulmanis Pirmā pasaules kara laikā ir palīdzējis bēgļiem, kā viņš pārdzīvojis daudzu latviešu aizbraukšanu uz Krieviju. Viņam nav trūcis šķēršļu vienotas un brīvas Latvijas izveidē, bet savus mērķus K. Ulmanis ir īstenojis ar milzīgu neatlaidību."Salīdzinot Kārli Ulmani ar mūsdienu politiķiem, domāju, ka viņam līdzināties varbūt var vienīgi iepriekšējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga," saka G. Poga.Viņa pozitīvi vērtē pašreizējās valsts aktivitātes jauniešu ieinteresēšanā par vēsturi. "Tas noteikti ir labi. Redzēju, cik daudz jauniešu apmeklē mākslas filmas "Rīgas sargi" pirmizrādi. Daudzi pēc tās neslēpa savu prieku," saka G. Poga. Viņai pašai rast interesi par pirmās brīvvalsts prezidentu palīdzējis vectēva brālis V. Poga, kas apliecina vien to, ka dzimtenes un tās vēstures mīlestība sākas tuvinieku vidū, ģimenē. Pensionārs V. Poga uzskata, ka K. Ulmaņa piemiņas saglabāšanai jāveltī daudz lielāka vērība, lai nākamās paaudzes zinātu šo prezidentu. Pēc viņa domām, to varētu izdarīt, izdodot kādu naudas zīmi ar K. Ulmaņa attēlu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ērģemiete gandarīta, ka iepazinusi izcilu valstsvīru

Kategorijas