Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Trikātā vienpersoniski pieņemts lēmums aizskar pagasta iedzīvotājus

Sandra Pētersone

2007. gada 20. novembris 10:47

18106
Trikātā vienpersoniski pieņemts lēmums aizskar pagasta iedzīvotājus

Ja būtu iepriekš izrunāts un izskaidrots skolas kolektīvam, tad izpaliktu negatīvas emocijas un pārdzīvojumi.

Tā laikrakstam "Ziemeļlatvija" saka apvaicātās Trikātas pamatskolas skolotājas pēc notikuma, kurš satraucis pagasta iedzīvotājus un kuru izraisījis pagasta padomes priekšsēdētājas Cildas Purgales lēmums.

"Noej lejā, dabūsi šoku!" Trikātas skolas aktu zālē jau ilgāku laiku notiek vērienīgs remonts jeb renovācija, kurai piešķirtas valsts investīcijas aptuveni 25 tūkstošu latu apmērā un vēl papildu 10 tūkstoši latu valsts budžeta grozījumos.

Aizvadītās nedēļas sākumā darbi zālē tuvojās noslēgumam. Celtnieki bija ielikuši jaunu grīdu no gaišiem egles koka dēļiem, nokrāsojuši sienas gaiši zaļā tonī ar piesitienu uz dzeltenās krāsas pusi, paplašinājuši skatuvi un nomainījuši elektroinstalāciju. Tumši brūnie, dekoratīvie koka paneļi 12. novembrī vēl atradās savā vietā pie zāles sienām, tāpat kā 1938. gadā, kad Trikātā uzcēla skolas ēku. Vēstures liecībās saglabājušās ziņas, ka tolaik tie darināti no ozolkoka.

"Noej lejā līdz zālei, dabūsi šoku!" pēc pāris dienām kolēģes teica ilggadējai Trikātas pamatskolas pedagoģei un bijušajai direktorei Zeltītei Čakārnei. "Pasmējos, līdz ieraudzīju: paneļi no sienām ir noplēsti un, kā man šķita, nomesti zemē kā nevērtīgas drazas. Bija satraukušies visi, arī skolēni. Pat puikas nāca klāt un prasīja, kas notiek," atceras Z. Čakārne.

Trikātas pamatskolas direktore Ligita Šaicāne stāsta, ka celtniekiem rīkojumu noplēst paneļus devusi Trikātas pagasta padomes priekšsēdētāja Cilda Purgale.

Deputāti nebija lietas kursāTas noticis pēc tam, kad pašvaldības vadītāja ieraudzīja aktu zāli renovācijas darbu noslēguma posmā. "Tā atstāt zāli nevarot, jo paneļi ne pēc kā neizskatoties. Es neesmu vietējā, trikātiete. Manis pēc paneļi var būt un tikpat labi var arī nebūt. Šinī situācijā esmu neitrāla. Kā tauta gribēs, tā būs," saka L. Šaicāne, taču piebilst, ka spēj iedomāties to cilvēku emocijas, kuri Trikātas skolā strādā ilgus gadus.

"Pie baltas grīdas nevarēja atstāt vecus, sporta stundās 20 gadus apdauzītus paneļus. Tā ir skolas aktu zāle, un tai jābūt skaistai. Tāpēc paneļi bija jārestaurē, vai jāliek jauni," savu lēmumu pamato C. Purgale. Pašvaldības vadītāja neslēpj aizvainojumu un sarūgtinājumu par skolas kolektīva rīcību, kāda sekoja pēc paneļu demontāžas."Par to, ka skolā kaut kas notiek, uzzināju no Saeimas deputāta Venta Kraukļa, jo kāds viņam bija zvanījis. Kāpēc man neviens nepajautāja, kas tālāk notiks ar paneļiem, un kāpēc neviens skolā agrāk neuztraucās, redzot, kāda izskatās aktu zāle?" brīnās pašvaldības vadītāja.

Pēc pagasta deputātu iesaistīšanās ir atrasts risinājums. Aktu zālē būs jauni un atjaunoti paneļi, kuri atbildīs zāles jaunajai grīdai un sienām. "Nebijām lietas kursā," par C. Purgales lēmumu noņemt paneļus, saka Trikātas pagasta deputāts Ando Krūze.

"Sanācām kopā un nolēmām, ka 2008. gada vasarā, kad absolventi ieradīsies uz skolas 70 gadu salidojumu, paneļiem ir jābūt atpakaļ. Pagastā sabiedrības lielākā daļa uzskata, ka skolas zālē ir jāsaglabā vēstures aura," piebilst A. Krūze.Pieļāva komunikācijas kļūduJau šobrīd ir skaidrs, ka restaurēt varēs tikai daļu no noņemtajiem paneļiem, kuri tiek uzglabāti skolas šķūnīti. "Tiem vairs nav tādas vērtības, lai ieguldītu lielu naudu atjaunošanā. Restaurācijas izmaksas ir līdz 200 latiem par kvadrātmetru. Mums vajag padomāt, vai varam atļauties tādu naudu," piebilst Trikātas pagasta padomes priekšsēdētāja.

C. Purgale uzsver, ka nevar dzīvot vēsturē visu mūžu. "Trikātas skola nav ne vēstures, ne arhitektūras piemineklis. Nevaram sabiedrisku ēku atjaunot, tikai kavējoties atmiņās. Tas ir labi, taču ēkas remontam jāsasaucas ar mūsdienām. Ir svarīgi, lai, skolas zālē ienākot, ikviens redzētu, ka tur ir skaista, estētiska vide. Es kā pašvaldības vadītāja atbildu, lai valsts investīcijas tiktu izlietotas šādam mērķim," viņa skaidro.

Trikātas skolā "Ziemeļlatvija" uzklausīja viedokli, ka konflikta būtība nav tikai paneļos, bet faktā, kādā veidā, proti, vienpersoniski, pieņemts lēmums par to demontāžu.

"Trikātiešiem ir nostāja, - ja tas ir mūsu, tad tas ir mūsu, un viss," to, kāpēc paneļu noņemšana aizskārusi daudzus pagasta iedzīvotājus, saka Z. Čakārne. "Ja mēs būtu sagatavoti tam, ka tā notiks, tad tagadējās emocijas vēl varbūt izpaliktu. Tagad ir sajūta, ka ir izjaukts kaut kas svarīgs, skolai ļoti zīmīgs. Kāds pasteidzās, varbūt kļūdījās, un tagad jādomā, kā to var labot."

Tā uzskata ne tikai pieaugušie. "Daudziem skolas zāle patika labāk ar paneļiem," skolēnu viedokli atklāj 7. un 9. klases meitenes.

"Pašvaldības vadītāja pieļāva komunikācijas kļūdu, iepriekš neizskaidrojot savu lēmumu," secina A. Krūze. "Viņa nav mācījusies Trikātas pamatskolā, tāpēc varbūt nav uztvērusi šo viņai negaidīto jūtīgumu un to, ka daļai sabiedrības tas varētu būt sāpīgi. Taču Cilda ir personība, kura nebaidās pieņemt lēmumus. Par viņas atbalstu skolai un izglītībai liecina tur paveiktie darbi. Tagad viņai tiek uzbrukts, taču neuzskatu, ka priekšsēdētāja gribēja ko ļaunu. Šoreiz tā iznācis, ka vajadzēja pakonsultēties ar skolotājiem."