Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Strenčos Goda pilsoņa titulu piešķir par ieguldījumu kultūrā

Sandra Pētersone

2007. gada 12. novembris 15:26

3087
Strenčos Goda pilsoņa titulu piešķir par  ieguldījumu kultūrā

Šo piektdien Strenču pilsētas kultūras namā pilsētas dome pasniegs savus apbalvojumus - titulu "Strenču pilsētas Goda pilsonis" un Atzinības rakstus.

Tituls "Strenču pilsētas Goda pilsonis" ar speciāli izveidotas komisijas lēmumu šogad tiks piešķirts Strenču Jāņa Ziemeļnieka Tautas teātra bijušajai režisorei strencēnietei Hildai Ņikitinai par ilggadēju Strenču kultūras dzīves vadīšanu, kultūras un mākslas tradīciju kopšanu, ieguldījumu Strenču Tautas teātra attīstībā un jauno kultūras darbinieku audzināšanā.Iepriekšējos gados titulu "Strenču pilsētas Goda pilsonis" saņēmuši: Mārtiņš Gaigals, Vilis Krištopans, Artūrs Maskats, Velga Graumane un Laima Zvejniece."Ļoti žēl, ka nevarēšu piektdien piedalīties Goda pilsoņa nosaukuma piešķiršanā Hildai Ņikitinai, kuru augsti vērtēju un cienu. Viņa visu mūžu atdevusi kultūras darbam Strenčos un izcīnījusi pilsētas teātrim Tautas teātra nosaukumu," saka Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane. Strenču pašvaldības vadītājai piektdien jābūt Rīgā, kur Valsts prezidents Valdis Zatlers viņai pasniegs valsts apbalvojumu - V šķiras Atzinības krustu.Ar Strenču pilsētas Atzinības rakstiem šogad apbalvoti: Strenču republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas darbinieki: 10. nodaļas virsmāsa Andris Ozols, 10. nodaļas sanitārs Guntis Apinis un 8. nodaļas darba terapijas instruktore Anna Krūze, Strenču pilsētas domes galvenās grāmatvedes vietniece Mudīte Gustava, Ziemeļvidzemes virsmežniecības Strenču mežniecības mežsargs Ivars Ziemulis, Strenču vidusskolas skolotājas Sarmīte Krūze un Solvita Tēberga, un Strenču mūzikas skolas kolektīvs. Šogad pilsētas mūzikas skola atzīmē 20 darba gadu jubileju. "Nekad neesmu centusies, lai mani kaut kur izvirzītu. Darbs pats parāda, kas tu esi par cilvēku," uzzinot par gaidāmo apbalvojumu, Ziemeļlatvijai" atzina Hilda Ņikitina. Pēc profesijas ekonomiste - plānotāja, viņa sev izvēlējās citu dzīves ceļu: 33 gadus no dzīves atdeva teātrim līdz pat aiziešanai pensijā. H. Ņikitinas vadībā Strenču Tautas teātris ierindojās pirmajā desmitniekā Latvijā amatierteātru vidū. "Nevarēju strādāt savā īstajā profesijā, jo mana sirdslieta bija teātris. Bez tā nevarēju dzīvot. Teātris bija manas otras mājas tūlīt pēc bērniem un ģimenes. Ja kaut kas ļoti interesē, tad cilvēkam vajag to darīt," saka H. Ņikitina, kura par režisori kļuvu pašmācības ceļā. "Visu mūžu mācīties, - tas nav kauns," atzīst strencēniete. H. Ņikitinas vēlējums, - lai Strenču Tautas teātris pastāvētu vienmēr.