Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Rakstnieks nevienu dienu nav juties kā bezdarbnieks

Aivars Zilbers

2007. gada 9. novembris 14:52

3251
Rakstnieks nevienu dienu nav juties kā bezdarbnieks

"Kad mēs tirgojām grāmatas Kurzemes pusē, kāds pircējs, ieraugot Artura Gobas grāmatu, tūlīt to nopirka, piebilstot, ka viņam pietiek vien ar to, ja darbu sarakstījis Goba," tā ceturtdien mūsu novadnieka, rakstnieka, publicista un dzejnieka Artura Gobas popularitāti autora 75. dzimšanas dienai veltītajā pasākumā Valkas bibliotēkā apliecināja apgāda "Daugava" direktors Viesturs Vecgrāvis.

Pasākumu vadīja bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Ruta Garsele. "Arturs Goba 2002. gadā ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ceturtās šķiras ordeni. Viņš ir arī mūsu pilsētas Goda pilsonis," ar rakstnieka nopelniem iepazīstina R. Garsele.Jubilāru sveikt bija ieradusies Valkas domes vadība, vairāku iestāžu vadītāji un Vijciema bibliotēka. "Mēs tiešām varam lepoties, ka mums ir tāds Goda pilsonis kā Arturs Goba. Man ļoti patīk autora rakstītās publikācijas par politiskajām norisēm. Es domāju, ka tās ir ļoti trāpīgas un pārdomātas," saka Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa.Jubilāru ar vairākiem skaņdarbiem sveica Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolas akordeonisti Māris Rozenfelds un Kristaps Krastiņš, bet viņa dzejoļus un mazos prozas darbus lasīja ģimnāziste Rūta Ieviņa.Daudzi valcēnieši A. Gobam veltīja atzinīgus vārdus. "Mani vienmēr pārsteidz Artura Gobas ļoti precīzā laikmeta izjūta. Izlasot viņa darbus, man nekad nav atradies kāds iebilstams vārds," atzīst Valkas kultūras nama direktores Aija Sallu.Pēc apsveicēju runām notika A. Gobas jaunākās grāmatas "Savs paradīzes stūrītis" prezentācija. Sīkāk par to, kā arī citiem A. Gobas darbiem pastāstīja apgāda "Daugava" direktors, literatūrzinātnieks profesors Viesturs Vecgrāvis. "Gribu pastāstīt pats par savām personiskajām attiecībām ar Artura Gobas darbiem. Pirms vairākiem gadiem šodienas jubilārs atbrauca uz Rīgu un iesniedza mums trīs grāmatu manuskriptus. Pirmajā mirklī ļoti apmulsu. Man grūti bija saprast, kā uzreiz var uzrakstīt trīs tādus biezus manuskriptus, jo katrs bija ļoti pārliecinošs, ticams un savdabīgs. Kā pirmo izdošanai izvēlējos manuskriptu "Latvijas mezgli Indras tīklā". Ar šo grāmatu es iepazinu tālāk Artura Gobas talantu un viņa erudīciju. Mani saistīja tas, ka manuskriptā nebija nekādu viltus patiesību. Viss uzrakstītais bija ļoti nopietni pārdomāts un ar autora pieredzi izvērtēts. Ja autoru par kaut ko māca šaubas, tad to viņš arī atklāti pateica. Izdodot tagad prezentēto grāmatu "Savs paradīzes stūrītis", sākumā biju pārliecināts, ka par to vairāk interesēsies dārzkopji. Tomēr, rūpīgi pārlasot darbu, mainīju savu viedokli. Pēc manām domām, šī grāmata jāuztver kā dārzkopības filozofija. Te parādās, kā Arturs Goba izprot augus, puķes un dārzeņus kopā. Grāmata ir aizstāvība zaļajam pasaules uzskatam," apliecina V. Vecgrāvis.A. Goba uzrunu klātesošajiem sāka ar atmiņām par pagātni, vaicājot, vai kāds vēl atceras viņa lasītās publiskās lekcijas pagājušā gadsimta 60. gados. "Gadā nolasīju 73 lekcijas, līdz mani kāds nosūdzēja par brīvdomību un tad es no šī pienākuma atteicos. Manas uzrakstītās grāmatas nav jaunas. Grāmata "Savs stūrītis paradīzes" ir pirms kādiem pieciem gadiem uzrakstīta, bet iepriekšējā - pirms sešiem. Ir vēl agrāk uzrakstītas grāmatas, kuras joprojām glabājas manuskriptā, piemēram, "Sarunas gadu kalnā", kas par laimi ir nodrukāta laikrakstā "Ziemeļlatvija", tātad vēsturei palikusi. Diemžēl grāmatas izdošanai vajag daudz naudas. Esmu pateicīgs Valkas domei, ka tā ir atbalstījusi pēdējās grāmatas izdošanu," ar šodienas problēmām grāmatu izdošanā iepazīstina A. Goba.Viņš pastāstīja, ka tā pa īstam rakstīt sācis 1978. gadā, kad aizgājis pensijā. Par vienu no galvenajām tēmām rakstnieks izvēlējies zaļās pasaules aizstāvēšanu. "Daba cilvēkam palīdz. Ar tās palīdzību esmu izdziedinājis smagas slimības. Es neesmu bezdarbnieks un nevienu dienu tāds neesmu juties, jo man vienmēr ir ko darīt," apliecina A. Goba. Acīmredzot tas arī vairāku grāmatu autoram ir palīdzējis saglabāt stipru un možu garu.