Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vēstures mantojuma glabātāji

Vēstures mantojuma glabātāji

17. oktobrī, šajā tik drūmajā laikā gan dabā, gan sabiedrības norisēs, kad cilvēki vairāk domā par materiālo, Ērģemes pamatskolā kā gaismas stars uzplaiksnīja pasākums, kas lika domāt par vērtībām, kuras glabājamas paaudžu paaudzēs, un ne jau materiālā izteiksmē.

Valkas rajons pamatoti var lepoties ar daudziem ievērojamiem cilvēkiem, kuri ir tā lepnums un gods. Protams, arī Ērģemes pagastā šādu cilvēku nav mazums, bet šajā dienā skolā tika pieminēta rakstniece Vija Upmale, kuras literārais devums ir nozīmīgs gan mazajiem, gan lielajiem lasītājiem. Vijas Upmales dzimtas saknes atrodas tieši Ērģemes pagasta Turnā, un tieši Turnas iedzīvotāji (tolaik bērni, un ne tikai) ir kļuvuši par rakstnieces darbu prototipiem.Pāragri aizgājusī vārda māksliniece šogad 14. oktobrī būtu svinējusi savu septiņdesmit piekto dzimšanas dienu. Pieminot šo dienu, skolā uz Vijas Upmales atceres pasākumu bija pulcējies daudz ļaužu, kuriem ir tuva gan pati rakstniece, gan viņas darbi.Te gan jāatkāpjas nesenā pagātnē, kad dažus gadus pirms Vijas Upmales septiņdesmit gadu jubilejas skolā ieradās rakstnieces vīrs Ādolfs Upmalis un piedāvāja skolai pieņemt dāvājumu - Vijas sarakstītās grāmatas, manuskriptus, diplomus, piemiņas lietas, fotogrāfijas - visu, kas saistās ar rakstnieces dzīvi un darbu. Ar pateicību pieņēmām šo dāvinājumu un sākām veidot rakstnieces piemiņas ekspozīciju, kuru varējām parādīt interesentiem jau pirmajā Vijai Upmalei veltītajā atceres pasākumā skolā.Tā kā toreizējās skolotājas izglītību ieguvušās jaunietes darba ceļš aizvijās uz Latvijas otru pusi - Olaini, tad arī šīs pilsētas radošie cilvēki rūpējās par rakstnieces piemiņas saglabāšanu, un Olaines pilsētas Vēstures un mākslas muzeja vadītājai Ārijai Spuņģei kopā ar Vijas piederīgajiem radās iecere apkopt laikabiedru atmiņas par ar rakstnieci kopā pavadītajiem brīžiem. Sadarbojoties ar daudziem cilvēkiem, šī iecere tika arī īstenota, un divas dienas pēc Vijas Upmales dzimšanas dienas brīnišķīgais atmiņu krājums „Ar gaišumu un smeldzi sirdī" nāca klajā.Darba veidotāji jau tā tapšanas laikā bija izteikuši vēlmi iepazīties ar rakstnieces bērnības un jaunības dzīvesvietām, un nolēmām, ka šo ieceri iespējams apvienot ar rakstniecei veltīto atceres pasākumu Ērģemes pamatskolā.Pasākumam gatavoties sākām jau krietni savlaicīgi. Sanācām kopā ar pagasta kultūras dzīves organizatoriem un izveidojām darba grupu, kurā katram tika uzdots veikt kādu darbu, lai Vijas Upmales piemiņas pēcpusdiena būtu jauka un patīkama.Šajā pasākumā vēlmi piedalīties, kā jau minēju, izteica Olaines pilsētas Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Ā. Spuņģe un rakstnieces dzīvesbiedrs Ā. Upmalis. Uzaicinājām viņus, arī citus V. Upmales tuviniekus, skolotājas bijušās audzēknes un Rakstnieku savienības biedru Pastariņa prēmijas šā gada laureātu rakstnieku Māri Runguli.Rudenīgās noskaņās izrotātā skolas zālē, kurā tika izlikti viesu un bērnu aplūkošanai muzeja eksponāti par rakstnieces dzīvi un literāro darbu, pamazām pulcējās gan skolēni, gan viesi, gan citi interesenti. Turnas bibliotēkas vadītāja ritināja Vijas Upmales dzīves gājuma kamoliņu, tad par savu dzīvesbiedri atmiņās dalījās Ā. Upmalis. Par iepazīšanos ar rakstnieci pastāstīja Māris Rungulis. No viņa stāstītā uzzinājām, kā rakstīja Vija Upmale, cik patiesa viņa bija savā daiļradē, kā norisinājās izlemšana par Pastariņa prēmijas piešķiršanu mūsu novadniecei. Par to, kāda bijusi skolotāja Vija, ar mums savās atcerēs dalījās viņas bijušās audzēknes. Par to, kā radusies iecere izveidot laikabiedru atmiņu un atceru krājumu un kā tas tapis, pastāstīja Olaines Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Ārija Spuņģe, kura arī uzdāvināja Ērģemes pamatskolas bibliotēkai atmiņu krājumu „Ar gaišumu un smeldzi sirdī". Stāstījumi mijās ar rakstnieces darbu varoņu priekiem un bēdām 5. klases skolēnu izpildījumā.Noslēgumā visi klātesošie tika uzaicināti doties uz piemiņas brīdi kapos, kur pie rakstnieces kapu kopiņas iekvēlojās daudz sirsnīgu uguntiņu, bet ap to sagūla ziedu klēpji.Skolas kolektīvs ir patīkami pārsteigts un ļoti priecājas, ka mūsu skolas audzēkņi ir tie, kas grib, var un ir atzīti par cienīgiem glabāt novadnieces, rakstnieces Vijas Upmales literāro un dzīves mantojumu. Centīsimies attaisnot mums dāvāto uzticību un ar saviem darbiem pierādīt mūsu labo gribu un varēšanu - būsim mantinieki.