Ēriks Indriksons: Parkos koki parasti ir iestādīti, lai priecētu sabiedrību, nevis lai rastu gandarījumu vienam cilvēkam 20 litru sulas veidā.

2012. gada 29. marts 10:59

2176

Ēriks Indriksons: Parkos koki parasti ir iestādīti, lai priecētu sabiedrību, nevis lai rastu gandarījumu vienam cilvēkam 20 litru sulas veidā.

Jau rakstījām, ka Kalnamuižā pie pirmā nama kāds ieurbis kļavās.

Lai arī urbēja darbība nebija saskaņota, vairums iedzīvotāju tajā neko nosodāmu nesaskata. Tomēr, ikvienam jāņem vērā, ka Smiltenes novadā ir izstrādāti saistošie noteikumi "Par apstādījumu apsaimniekošanu un aizsardzību".

Šobrīd Latvijā daudzviet cilvēki izmanto iespēju uzturā lietot kļavu un bērzu sulas, kuru ieguve nav nosodāma, ja vien iedzīvotāji pirms tam ievēro vairākus noteikumus.

Smiltenes novada Pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Liepa informē "Ziemeļlatviju", ka šogad šis ir pirmais gadījums, kad saņemta informācija, ka pilsētā vai tās tuvumā esošajos kokos urbj sulas.

Noskaidrots, ka kalna nogāze ir Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumā, zināma arī vainīgā persona, kura savu rīcību iepriekš nebija saskaņojusi ar zemes īpašnieku. Veiktas mutiskas pārrunas, bet, kā piebilda N. Liepa, ja vēlreiz konstatēs šādas darbības, tiks piemērots administratīvais sods.

Pirms rīkojies, noskaidro!Lai nerastos pārpratumi, kad cilvēki nezināšanas pēc pārkāpuši noteikumus, Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze vērš uzmanību, ka apstādījumi teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir apsaimniekojami un aizsargājami, tāpēc pirms urbt bērzos vai kļavās, būtiski ir pārliecināties, kam konkrētā zeme un koki pieder. Tāpat jebkura rīcību uz svešas zemes ir iepriekš jāsaskaņo ar tās īpašnieku.

"Parkos un pilsētā ir sastopami speciāli stādīti un pašizsējas koki, līdz ar to atsevišķās vietās, kur koki ir sastādīti ar nolūku, tiem ir augsta ainaviskā vērtība. Urbšana koku stumbrā var nodarīt lielu, neatgriezenisku kaitējumu, tādēļ lūgums savu darbību uz pašvaldības zemes saskaņot ar pašvaldību. Katrs gadījums tiks izskatīts individuāli.

Vēlamies atgādināt, ka visiem augošiem veseliem kokiem ir ekoloģiska un estētiska vērtība. Pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikts, ka par apstādījumu bojāšanu uz valsts vai pašvaldības zemes var uzlikt naudas sodu," skaidro M. Mūze.

Noteikumi visiem vieniPašvaldības saistošajos noteikumos numur 9/11 "Par apstādījumu apsaimniekošanu un aizsardzību" ir noteiks, ka apstādījumi ir visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu produkciju.

Apstādījumi ietver parkus, dārzus, košumdārzus, skvērus, bulvārus, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumus. Apstādījumos ir koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, celiņi, ūdenstilpnes, takas, laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm, celtnes apstādījumu apkopei.

Saistošie noteikumi numur 09/10 Smiltenes novada Sabiedriskās kārtības noteikumu 36. pants nosaka, ka par zālienu un apstādījumu bojāšanu (tai skaitā koku) uzliek naudas sodu fiziskām personām no 5 līdz 50 latiem, bet juridiskām personām no 50 līdz 250.

Neiesaka urbt parkos un ēku tuvumā"Sulu urbšanas procesā tiek bojāts koka stumbrs, kas ir neatgriezenisks bojājums, un šis ievainojums būs pakļauts sēņu infekcijai, kas vēlāk novedīs pie trupes attīstības. Ja koka stumbrā ir trupe, tad, tai pakāpeniski attīstoties, palielinās risks, ka koku var izgāzt vai nolauzt vētrā", skaidro sertificēts arborists Ēriks Indriksons. Līdz ar to šādu mehānisku darbību uz koku var klasificēt kā koku bojāšanu, tāpēc būtiski ir to darīt pareizi.

Iedzīvotāju zināšanai, Ē. Indriksons neiesaka urbt kokos, kuri atrodas tuvāk par 25 metriem no ēkām vai komunikāciju un elektrības līnijām, jo katrs urbums stumbrā samazina koka izturību pret vēju. "Neiesaku sulas tecināt no ļoti jauniem un veciem kokiem, jo šādā situācijā sulu daudzums būs neliels.

Nekādā gadījumā netecināt sulas no dižkokiem un parkos," papildina arborists. Jāpiebilst, ka Smiltenes novada dome ir saņēmusi izsmeļošus Ē. Indriksona ieteikumus par sulu tecināšanu no bērziem un kļavām.

Sulu tecināšanas ieteikumi

Smiltenes novada dome saņēma sertificēta kokkopja - arborista Ērika Indriksona ieteikumus par sulu tecināšanu no bērziem un kļavām, ar kuriem iepazīstina arī ziemellatvija.lv lasītājus.

Pavasarī, kad sāk kust sniegs, atmostas daba un arī koki. Kokiem atmošanās sākas ar sulu cirkulāciju virzienā no saknēm uz pumpuriem. Iepriekšējā vasarā koks ir uzkrājis barības vielas cukuru veidā un noglabājis tās sakņu sistēmā. Pavasarī šīs vielas tek izšķīdinātas ūdenī, ko koks uzņem caur sakņu sistēmu un sākas to transportēšana uz zariem, lai tur varētu sākties nākamie procesi, kas ir plaukšana un augšana. Tikai pēc tam koks atkal sāk intensīvi ražot barības vielas, un rudenī tās atkal noglabā sakņu sistēmā. Tātad reizi gadā, pavasarī notiek intensīva sulu cirkulācija. Bērziem un kļavām šīs sulas ir saldas un, diezgan, populāras kā atspirdzinošs un veselīgs dzēriens. Tādēļ varam novērot, ka pavasarī kokos parādās caurumi un dažāda izmēra trauki pie tiem.

Kā izvēlēties piemērotu koku priekš sulu tecināšanas?

Vēlams būtu pārliecināties par to kam koks pieder. Neiesaku urbt kokos, kuri atrodas tuvāk par 25m no ēkām vai komunikāciju un elektrības līnijām, jo katrs urbums stumbrā samazina koka izturību pret vēju. Neiesaku sulas tecināt no ļoti jauniem un no ļoti veciem kokiem jo šādā situācijā sulu daudzums būs neliels. Nekādā gadījumā netecināt sulas no dižkokiem. Arī parkos koki parasti ir iestādīti, lai priecētu sabiedrību, nevis lai rastu gandarījumu vienam cilvēkam 20 litru sulas veidā.

Kā urbt?

Urbums jātaisa ne dziļāks par 10 cm, jo stumbra centrālajā daļā nenotiek sulu cirkulācija, kā arī kodola koksnē nav dzīvu audu ir tikai nedzīvie, kas pilda balsta funkcijas. Kā ari ja šiem audiem ir sēņu infekcija, tad sēne attīstās pastiprināti jo nedzīviem audiem nav iespēju pretoties. Sulu cirkulācija notiek aplievā, kas sastāv no dzīvajiem audiem un tur notiek sulu cirkulācija. Aplieva parasti ir gaišākais koksnes slānis ap kodola koksni, kura ir tumšākā stumbra centrālā daļa. Nevajadzētu noņemt mizu ap urbumu jo tas palielinās brūces izmērus un brūces aizaugšanas laiku.

Cik ilgi tecināt sulas?

Sulas parasti tecina līdz tam laikam, kad tās sāk palikt duļķainas. Jo drīz pēc duļķainuma parādīšanās sākas arī lapu plaukšana un tad mainās arī sulu garša, kā arī sākas pastiprināti skābšanas un rūgšanas procesi, kas apgrūtina uzglabāšanu. Jo ātrāk aizver brūci, jo intensīvāk un ātrāk tā aizaugs.

Kā aiztaisīt urbumu?

Urbumā pēc tā izmantošanas iedzen tapu, visilgāk kalpos tapa, kas izgatavota no cieta koka, vislabāk- skuju koka. Brūce aizaug 5-7 gadu laikā un tikmēr tai nedrīkst piekļūt gaiss. Tapa nedrīkst sadalīties ātrāk, kā aizaug brūce. Jo ja brūcē nonāk gaiss, tad trupe attīstās pastiprināti, kas novedīs pie apjomīgiem stumbra bojājumiem.

Kas notiks ar koku pēc tam?

Jāņem vērā, ka sulu urbšanas procesā tiek bojāts koka stumbrs, kas ir neatgriezenisks bojājums, un šis ievainojums būs pakļauts sēņu infekcijai, kas vēlāk novedīs pie trupes attīstības. Ja koka stumbrā ir trupe, tad tai pakāpeniski attīstoties palielinās risks, ka koku var izgāzt vai nolauzt vētrā. Jo labāk tiek apkopta brūce, jo lēnāk attīstīsies trupe un koks spēs vairāk uzaudzēt koksni ap ievainojumu. Tas nozīmē, ka koks ilgāku laiku būs spējīgs pretoties vēja ietekmei un būs drošs, kā arī sulas no tā varēs iegūt vairākkārt. Iesaku vienu un to pašu koku izmantot sulu ieguvei 3- 5 reizes pēc kārtas. Tikai pēc tam ir vērts apsvērt koka nozāģēšanu vai arī saglabāšanu. Labāk koku izmantot pilnībā un tad nozāģēt, samazinot risku, ka tas var pēkšņi nolūzt.

Ko darīt nākamajā gadā?

Ja brūce tiek pareizi apkopta, tad koks to var aizaudzēt un sulas ir iespējams tecināt arī nākošajā gadā. Katru gadu vajadzētu urbt citā vietā un ne vairāk kā 3 līdz 5 reizes vienā kokā, jo kā liecina pieredze, daudzās vietās saurbti koki ir nenoturīgi pret stipru vēju un var nolūzt tieši urbumu vietā, sevišķi ja vairāki urbumi ir vienādā augstumā no zemes. Intensīvi saurbts koks nebūs derīgs lietkoksnes ieguvei, jo būs koksnes iekrāsojumi un trupe, vienīgais lietderīgais iznākums būs malka.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ēriks Indriksons: Parkos koki parasti ir iestādīti, lai priecētu sabiedrību, nevis lai rastu gandarījumu vienam cilvēkam 20 litru sulas veidā.

Kategorijas