Ar cerību priekšnojautām

2013. gada 15. janvāris 09:33

436

Sākoties jaunam gadam, mēdzam pie sienas nomainīt kalendārus. Un pie reizes vaicājam sev: kāds būs šis jaunais dzīves cēliens man, manai ģimenei, manai valstij un cilvēcei kopumā? Tāpēc der ielūkoties tajās prognozēs, ko izteikuši pasaules vadošie ekonomisti un specializēto žurnālu eksperti.

Vispirms jāsaprot, ka neviens eksperts nespēj pateikt, kādas dabas katastrofas mūs var piemeklēt. Piemēram, ja uzsprāgst draudošais Islandes vulkāns Katls vai, nenodies, Itālijas Vezuvs, tad atmosfērā izmestie pelni var stipri pavājināt saules staru piekļuvi planētas virsmai, solot pavēsu vasaru. Ja nekas līdzīgs nenotiek, tad gaidāma klimata tālāka pasiltināšanās, pārspējot līdzšinējos karstuma rekordus.

Eksperti diezgan vienprātīgi jautājumā par politiskajām norisēm. Daudzviet gaidāmas vēlēšanas, un nebūs iespējami tādi varianti, kad rezultātus apsveiktu paši vēlētāji. Pasaulē valda un valdīs vilšanās politiķos, jo pēc agrāko gadu neapdomīgiem tēriņiem un parādu uzkrāšanas ekonomiskā izaugsme nobremzēta globālā mērogā, un tautas vaino savas valdības par netaisnību, jo pienācis laiks parādus atlīdzināt. Balso, par kuriem gribi, visi slikti. Zināmā mērā tas noved pie vilšanās demokrātijā, kaut redzam, ka šoreiz arī diktatūrām neveicas labāk.

Zīmīgi arī tas, ka ar cerībām gaidītais arābu pavasaris nekur nav novedis pie arābu vasaras. Savukārt diktatūru vājums atraisa iekšējos etniskos un reliģiskos konfliktus. Teiksim, Sīrijā no 33 miljoniem iedzīvotāju ap 20 miljoniem ir sunnīti, bet Asada valdošā ģimene balstās uz alavītiem, kuru skaits virs trim miljoniem. Apmēram tikpat daudz ir kristiešu, tikpat arī kurdu, vēl arī armēņi kā atsevišķa kristiešu grupa. Cīņa pret Asadu nav koordinēta, un diktatoru gāzt var tikai armija.

Ar nepacietību un cerībām pasaule gaida vēlēšanu rezultātus Irānā, valstī, kura vasarā gatavojas izmēģināt savu pirmo atombumbu. Skaidrs tikai tas, ka pustrakais Ahmedinedžads konstitūcijā atvēlēto termiņu ir nokalpojis. ANO pieņemtās ekonomiskās sankcijas pašlaik ir ļoti iedarbīgas, bet pusbadā novestā tauta nav īsti aprēķināma.

Recesija, stagnācija un eiro
ASV par prezidentu no jauna pārvēlēts demokrāts Obama, un rādās, ka viņam izdodas kardinālajos jautājumos atrast kopīgu viedokli strīdos, kas ir liktenīgi valsts attīstībai. Eksperti paredz ASV ekonomikai izaugsmi un bezdarba nelielu samazinājumu. Ļoti nozīmīgus pasākumus veic ASV kompānijas, kuras Ziemeļdakotā strauji palielina gāzes un degslānekļa eļļas ieguvi, samazinot ASV atkarību no naftas importa, savukārt gāzi sašķidrinātā veidā ASV gatavojas pat eksportēt. Tas neļauj naftas cenām pasaules biržās kāpt debesīs.
Lielas pārmaiņas sākas Ķīnā, kur valdība samazina subsīdijas ražošanai, līdz ar to produkcija kļūst dārgāka. Nolemts palielināt iekšējo pieprasījumu, ievērojami ceļot strādājošo algas.

Indija nespēj atrisināt iekšējās pretrunas, bet ekonomikas izaugsmi bremzē kvalificētu strādnieku trūkums. Toties strauju izaugsmi sāk Indonēzija un Filipīnas. ASEAN valstu grupa nopietni meklē ceļus ekonomiskai integrācijai, vispirms saskaņojot likumus un slēdzot savstarpējus līgumus.

Saimniecisku izaugsmi sola daudzas Āfrikas valstis, kas balstās uz derīgo izrakteņu ieguvi. Ziemeļos no ekvatora galvassāpes rada islama radikāļi, kuri bazējas Sahāras tuksnesī, bet nacionālās rūpniecības izaugsmi bremzē speciālistu trūkums, un vairākas valstis jau aicina atgriezties dzimtenē agrākos izceļotājus.

Dīvaini, vislielākais kopprodukta pieaugums gaidāms Mongolijā (18 %), kur sāk izmantot vara atradnes Gobi tuksnesī.
Eiropā sagaidāma stagnācija, ko nosaka Grieķijas un Spānijas milzīgais ārējais parāds. Īrija, kurai tāpat milzu parāds, pagaidām no katastrofas izvairījusies, jo īru mentalitāte izraisa lielāku uzticību baņķieru aprindās. Itāliju aizvadītajā gadā glāba Mario Monti valdība, kura veica virkni sāpīgu taupības pasākumu, izvairoties no tautas protestiem. Bet parādi vienalga paliek.
Eirozonas stabilitātes labā lieli nopelni Vācijas valdībai, bet eiro kā valūtu virs ūdens notur Eiropas centrālās bankas vadītājs Mario Dragi, kurš uzpērk izmisumā nonākušo valstu obligācijas. Tas tiek veikts uz eiro drukāšanas rēķina, bet citas iespējas nav.

Latvijas cerības
Latvijas varasvīri jau otro reizi desmitgadē var lepoties ar straujāko izaugsmi Eiropā. Tiek noklusēts, ka pēc pirmā kāpuma sekoja visdziļākais iekritiens. Dombrovskim patīk uzsvērt, ka nupat valsts ekonomika sasniegusi pirmskrīzes līmeni, attiecinot to arī uz dzīves līmeni. Ja redzam tikai ciparus, tad, piemēram, pensijas saglabājušās nemainīgas nu jau četrus gadus, tas tiesa, bet tad jāmin arī pirktspēja. Preces un pakalpojumi kļuvuši par procentiem 30 dārgāki. Ja valdība kaut kur ko pieliek, tad citur dubultīgi nogriež.

Krīze tomēr iemācījusi nopietnākos uzņēmējus rūpēties par ražošanas modernizāciju, tas arī nosaka eksportspējas pieaugumu. Bet politiķi un tā sauktie aparatčiki savā visgudrībā izgorējuši mūsu zinātnieku iespējas, jo pat unikāli izgudrojumi iestrēgst laboratorijās vai tiek pārdoti ārzemniekiem. Valsts neatbalsta ne patentēšanu, ne eksperimentālo rūpnīcu veidošanu, un tas ir patiesi traģiski. Teiksim, pasaulē saules baterijas ražo uz silīcija kristālu bāzes, un to lietderības koeficients ir 15 procenti. Daži latvieši radījuši saules baterijas ar piecreiz lielāku lietderības koeficientu, ar tādām var uzlādēt akumulatoru pat pilnmēness naktī, bet cilvēki nezina, ko ar savu izgudrojumu iesākt. Tas tikai viens piemērs, kur Latvija varētu lepoties ar savu “Nokiju”.

Jaunajā gadā liels apgrūtinājums mums būs pašvaldību vēlēšanu kampaņa, kad reāls darbs tiks aizstāts ar politisku muldēšanu. Kad vēlēšanas būs galā, tad daudzi eiro pretinieki atkal kļūs par eiro atbalstītājiem.
Gudri rīkosies tie, kas nosvērti darīs katrs savu darbu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ar cerību priekšnojautām

Kategorijas