Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Smiltenes novads
Smiltenes novada deputātu kandidāti sola strādāt saliedēti
Smiltenes kultūras un sporta centrā "Ziemeļlatvija" uz tikšanos ar žurnālistiem un iedzīvotājiem aicināja Smiltenes novada deputātu kandidātus.
Smiltenes novada domes vēlēšanās startē četras partijas: Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS; saraksta pirmais numurs - Uldis Birkenšteins, Variņu pagasta padomes un Valkas rajona padomes priekšsēdētājs); "Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš" (LPP/LC; Ainārs Mežulis, Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs); Tautas partija (TP; Zigeta Vīķele, Blomes pagasta padomes priekšsēdētāja); "Pilsoniskā savienība" (PS; Ilze Vergina, Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece, Centra vidusskolas direktore).
Uz tikšanos ieradās gandrīz visi sarakstos iekļautie deputātu kandidāti. Viņu sarunu ar vēlētājiem vadīja "Ziemeļlatvijas" galvenā redaktore Ingūna Johansone.
I. Johansone aicināja deputātu kandidātus izteikties par to, kādas viņi šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā saredz atbalsta iespējas uzņēmējdarbībai un jaunu darbavietu radīšanai; kā domā saglabāt skolas, it īpaši laukos, un attīstīt izglītību, kultūru un sportu; kā palīdzēt sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem un kā turpmāk novadā uzturēt infrastruktūru, galvenokārt ceļus.
Deputātu kandidātu atbildes ir publicētas saīsināti. Ar tikšanās atreferējumu varēs iepazīties portālā pēc materiālu apkopojuma.
Kāpēc vajadzētu balsot tieši par jums? Nosauciet, kurš no jūsu saraksta tiks virzīts mēra amatam?
Māris Lazdiņš (ZZS):
- Par pirmo personu nekādu šaubu nav. Visos sarakstos pirmie ir likti tie cilvēki, kurus katrā apvienībā vai partijā grib redzēt mēra krēslā (ZZS sarakstā tas ir Uldis Birkenšteins, - redakcijas piezīme).
Mēs, sarakstu veidojot, esam iekļāvuši tajā gan cilvēkus no pilsētas, gan arī maksimāli no visām lauku pašvaldībām, - gan ar ievērojamu pieredzi pašvaldību darbā un kuri bijuši pašvaldību deputāti vairākus sasaukumus, gan jaunus cilvēkus, kuri vēl tikai mācās, gan cilvēkus, kuri pārstāv uzņēmējdarbības vidi un arī pārzina lauksaimniecības nozari. Domāju, ka nepievilsim vēlētāju uzticību.
Ainārs Mežulis (LPP/LC):
- Svarīgi, lai cilvēki vispār atnāk uz vēlēšanām. Visos sarakstos ir darboties spējīgi cilvēki, kuri pārstāv daudzas jomas. Tas ir arī mūsu saraksta spēks. Tajā ir daudzi jau esošie pilsētas un pagastu deputāti, kuri ļoti labi zina samilzušās problēmas savās dzīvesvietās. Viņi pārstāv dažādas jomas: medicīnu, izglītību, kultūru, sportu, uzņēmējdarbību, zemniekus, un tas viss ir aktuāli mūsu novadā.
Pirmā persona, kas ir sarakstā, arī tiek virzīta mēra amatam (tas ir A. Mežulis, - redakcijas piezīme).
Zigeta Vīķele (TP):
- Mums ir spēcīga komanda. Tie ir cilvēki, kuri katrs savā darbā ir sasniegušus augstus mērķus. (Tiekoties ar vēlētājiem, Z. Vīķele sīkāk pastāstīja par katru no viņiem, - redakcijas piezīme).
Ilze Vergina (PS) : - Skatos uz sava saraksta cilvēkiem un esmu ļoti gandarīta, ka viņi ir kopā ar mani. Visi ir ļoti labi speciālisti savās darba vietās, un viņiem ir laba darba pieredze, kas novadā būs ļoti vajadzīga.
Valsts un novads sākas no ģimenes. Mēs atšķiramies ar to, ka visi, izņemot Gintu, kurš vēl ir gana jauns, dzīvojam stabilās un stiprās ģimenēs. Ja mēs to protam izdarīt un ja mums ir šīs stiprās ģimenes, mēs pratīsim arī veidot un vadīt novadu.
Esam vienojušies, ka tas, kuram būs visvairāk plusiņu, arī vadīs novadu. Pirmais numurs sarakstā esmu es, un, ja tā būs, arī uzņemšos šo pienākumu.
Uzņēmējdarbībā jāsamazina birokrātiskie šķēršļi
Kādas saredzat iespējas attīstīt uzņēmējdarbību un palīdzēt uzņēmējiem?
Māris Lazdiņš (ZZS):
- Maksimāli šajos apstākļos, kad resursi ir ļoti ierobežoti, veicināt infrastruktūras attīstību. Uzņēmējam ir vajadzīgi labi ceļi, labi sakari. Kas attiecas uz ceļiem, īpaši nekādus papildu darbus nevaram plānot, taču ir iespējas piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, lai vismaz nepasliktinātos esošo ceļu stāvoklis.
Kas attiecas uz interneta pieejamību visa novada teritorijā, tad pilsētā, tuvu tai un lauku ciematu centros šī pieeja ir normāla, bet, lai attīstītos uzņēmējdarbība visā teritorijā, ir nepieciešams, lai šie interneta sakari pārsegtu visu teritoriju.
Pirms krīzes bija daudz uzņēmēju, kuri interesējās un gribēja te attīstīt savu uzņēmējdarbību, konkrēti Launkalnes pagastā vismaz seši vai septiņi. Galvenais ir radīt tādus apstākļus, lai, krīzei beidzoties, uzņēmēji neaizmirstu ceļu atpakaļ uz mūsu novadu.
Ainārs Mežulis (LPP/LC):
- Uzņēmējdarbībai jārada apstākļi, lai tā attīstītos. Kaut arī pašlaik peldbaseina būvniecība ir apstājusies, es jums apsolu, tā tuvā laikā atsāksies. Tas kopumā dod 40 jaunas darba vietas. Uzņēmums "Troll" grib attīstīt savu ražotni un no Siguldas pārnest uz Smilteni. Ko mēs varam dot, lai ražotni attīstītu? Papildu iznomāt zemes, kas šobrīd ir blakus viņu ražotnei jo šī zeme pieder pašvaldībai. Tas nozīmē vēl jaunas darbavietas.
Mums ir ļoti daudz sadraudzības pilsētu. Pavisam nesen biju sadraudzības pilsētā Itālijā. Itāļi izmanto šo krīzes situāciju. Īpaši mazie uzņēmumi ir gatavi nākt šeit meklēt sadarbības partnerus un investēt un meklēt kopēju tirgu.
"Smiltenes piens" izpilddirektore Ilze Bogdanova tūlīt dosies uz Ukrainu, kur atrodas mūsu sadraudzības pilsētu Pustomiti. Viņai ir adreses, lai kontaktētos un atrastu savas produkcijas noieta tirgu Ukrainā.
Mēs nevaram palīdzēt atrast tirgu, tas ir uzņēmēju ziņā, bet mēs varam palīdzēt savādāk.
Kārlis Lapiņš (TP):
- Galvenais nosacījums, lai novads attīstītos, ir maksimāla pašvaldības un uzņēmēju sadarbība, kas varētu izpausties, pirmkārt, birokrātisko šķēršļu noņemšanā uzņēmējdarbības veicināšanai, piemēram, dažādu atļauju un piekrišanas saņemšanai no pašvaldības, cik no tās ir atkarīgs.
Jāveicina privātā un publiskā partnerība. Vienkāršs piemērs. Vismaz 10 gadus atpakaļ, kad pilsētā tapa pirmie trotuāri, mums bija ļoti labs modelis sadarbībai. Mēs, uzņēmēji, piedalījāmies ar pusi no līdzekļiem, dome - ar pusi, un būvējām šos trotuārus.
Cik tas iespējams, jāsniedz atbalsts tradicionālajām novada nozarēm. Tie ir ceļinieki, mežinieki, kokapstrāde, lauksaimniecība, piensaimniecība. Protams, pašvaldības iespējas zināmā mērā ierobežo likumi, bet katrā situācijā var atrast iespējas, kā atbalstīt vietējos uzņēmējus un radīt darba vietas.
Jāorganizē arī sadarbība ar uzņēmēju klubiem, nemitīga pašvaldības un uzņēmēju domu apmaiņa ar informāciju, ar iespējām, projektiem. Vairāk apgūt projektus par pietiekami aktuālām lietām attiecībā uz infrastruktūru, ceļiem, mazāk - projektus, kuros apgūst kaut ko kaut kur.
Aigars Dudelis (PS):
- Pašvaldības lomu redzam divās lietās. Viens ir atbalsts uzņēmējdarbības vides veicināšanai. Tas ir iespējams tādā veidā, ka Smiltenes novada institūcijās ir jāsamazina birokrātiskie šķēršļi un jāpanāk atbalstoša attieksme no pašvaldības institūciju darbiniekiem.
Novada pašvaldībai piederēs īpašumi - zemes, ceļi. Ir svarīgi, lai mēs viņus iznomājam, un tas notiek uz skaidriem nosacījumiem. Lai visiem šie nosacījumi ir redzami un saprotami.
Vēl jāsaprot, ka pašvaldība pati caur publiskiem pasūtījumiem ar pietiekami lielu apjomu piedalās tirgū, un ir ļoti svarīgi, lai pasūtījums ir saprotams, skaidrs un uz reāliem nosacījumiem.
Nedrīkst likvidēt esošās izglītības iestādes
Kā šajā ekonomiski grūtajā laikā esat iecerējuši saglabāt izveidoto izglītībā, kultūrā un sportā un kā saredzat iespējas šīs jomas attīstīt tālāk?
Ilze Vergina (PS):
- Tas, kas mums ir labs, ir jāturpina un jāsaglabā, protams, pie situācijas, ka nauda seko skolēnam un lielās skolas atbalstīs mazās skolas. Mēs to esam apsolījuši. Es, kā Smiltenes Centra vidusskolas direktore zinu, - nebūšu tā, kas pateiks "nauda nāk skolēnam līdzi, un nedošu naudu lauku skolām".
Nē, mēs dalīsimies, citādi es saprotu, ka lauku skolām attīstības nebūs. Smiltene ir novada centrs, bet ir jāattīsta viss novads kopumā.
Izglītībā es redzu ļoti lielas iespējas, kas ir saistītas ar Eiropas Savienības fondu apguvi. Piemēram, ir projekts, kurā skolotājiem ir iespējas piesaistīt likmes - samaksāt skolotājam par darbu. Tas nozīmē, ka varam iegūt naudu, lai varētu saglabāt labu skolotāju vietas skolā un neatbrīvot no darba. Tas ir ļoti svarīgi, jo to, ko pazaudēsim šodien, neatgūsim ne rīt, ne parīt, ne aizparīt.
Kultūrā Smiltenē mums ir ļoti labi pašdarbības kolektīvi ar labiem vadītājiem, bet mums pietrūkst kultūrā sirds. Šī sirds būs novadā jāatrod, jo kultūrā jāstrādā cilvēkam, kurš mīl cilvēkus, kurš ir radošs un saprot kultūras sirdspukstus. Visam novadam būs tikai ieguvums, ja mēs tādu cilvēku atradīsim.
Aija Cunska (TP):
- Izglītības sistēmā pašreizējā mirklī valda ļoti liela neziņa. Ir pēdējais mirklis, lai nevis gaidītu vēlēšanas, bet tieši tagad Smiltenes pilsētas domei, uzņemoties iniciatīvu, un pagastu priekšsēdētājiem un skolu direktoriem palīdzot, vajadzētu sataisīt konkursu un izvēlēties vienu spēcīgu cilvēku, kas būtu Smiltenes novada Izglītības nodaļas vadītājs.
Lai jau tagad viņš skaidri zinātu par visām skolām, kas ir novadā, no vismazākās līdz vislielākajai. Tam ir jābūt cilvēkam, kurš pārzina izglītības iestādes, manuprāt, pat vietējam, ar skatījumu uz projektiem un tālredzīgam, varbūt saistībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Otrkārt, es uzskatu, ka pamatvārds ir sadarbība visplašākajā jomā gan starp skolām, gan starp skolotājiem, uzņēmējiem, sociālajiem darbiniekiem, nevalstiskajām organizācijām. Primārais noteikti ir ieguldīt uzņēmējdarbībā, lai ritenis sāktu griezties un izglītībā, kultūrā, sportā nāktu nauda.
Inese Raiskuma (LPP/LC):
- Manuprāt, mūsu rajonā nākošā novada skolas nav tik ļoti maziņas, lai kāda no tām būtu jāpaliek zem zobena. Ja nu kādā patiešām ir tikai kādi 30 skolēni, tad 1. - 4 klasītēm būtu jābūt viņu dzīvesvietā, lai nevajadzētu celties no rīta un braukt uz pilsētu un pēc tam atpakaļ mājās.
5. - 9. klasē, kur ir ļoti daudz mācību priekšmetu, kā ķīmija, fizika, dabas zinību lielais kurss, mācību kabinetiem ir prasības, un ir skaidrs, ka mazai skoliņai ir finansiāli grūti to nodrošināt. Iespējams, ka tādēļ vien būtu nepieciešams, lai lielāko klašu skolēni mācītos pilsētā.
Novada centru Smilteni priekš citām novada skolām redzu, kā metodisko centru. Mūsu skolas spēj ļoti daudz dot ar savu pedagogu varēšanu un metodisko palīdzību.
Par to, kādu mēs redzam nākotnē sadarbību. Centra vidusskolai nav internāta. Mūsu (domāta Smiltenes Trīs pakalnu pamatskola - redakcijas piezīme) skolā atrodas ģimnāzijas internāts, un, ja mēs racionāli šīs telpas izmantotu, noteikti atrastos vieta arī Centra vidusskolas skolēnu internātam.
Sporta skolotāji man teica, -"cik žēl, ka mēs vairāk nebrauksim uz Valkas skaisto sporta stadionu sporta sacensībām". Ģimnāzijai ir stadions, bet pārējām abām skolām stadions ir nosacīts. Projekts ir, tikai jābūvē. Jāstrādā pie tā visiem ar kopīgiem spēkiem, lai piesaistītu visus iespējamos līdzekļus un šis stadions būtu pie Trīs pakalnu pamatskolas.
Māra Leja (LPP/LC):
- Mums vajadzētu nodibināt Kultūras nodaļu. Sākumā tas pat varētu būt viens cilvēks, kamēr ir krīze un nav naudas. Brīdī, kad mūs palaidīs vaļā Valkas rajons, mēs visi pamanīsim situāciju, ka ir nesakārtota samaksu sistēma, sevišķi bērnu pulciņiem. Ir priekšlikums veidot visu pašdarbības kolektīvu konsultatīvo padomi, un mēs visi kopā mēģināsim šo problēmu risināt.
Uldis Birkenšteins (ZZS):
- Mūsu saraksts ir par to, ka nevienu izglītības iestādi jaunajā novadā likvidēt nedrīkst. Skola pagastos ir tā vieta, uz kurieni cilvēki nāk un kura bieži vien pilda kultūras dzīves pienākumus.
Smiltenes novadā ir visa veida izglītības iestādes. Tās mēs nedrīkstam pazaudēt, lai mūsu bērni neaizietu projām no dzīves vietas. Protams, ir jāskatās kvalitāte. Ja runājam par pamatskolu, tad nav patīkami, ja būtu apvienotās klases, jo mācīt divām apvienotām klasēm ir daudz grūtāk. Otrkārt, domājam, ka klasē nedrīkst būt 30 bērni, jo arī tad viņi nespēj uzņemt mācību vielu. Normālais skaits būtu ap 15 līdz 20 bērnu klasē.
Mūsu skatījumā likvidēt nedrīkst arī nevienu kultūras iestādi: ne bibliotēku, ne kultūras namu, jo tās ir vietas, uz kurieni cilvēki iet, iegūst jaunāko informāciju, viens ar otru satiekas.
Smagākais jautājums - slimnīcas nākotne
Viena no smagākajām ir sociālā joma, un tie, kuri strādā pašvaldībās, jau zina, ka sociālais maciņš tukšojas. Kāds ir jūsu skatījums uz sociālo jomu, un kādā veidā pašvaldība var organizēt šo palīdzību?
Sarmīte Zvirgzdiņa (LPP/LC):
- Kopš piecus gadus vadu Smiltenes slimnīcu, tā ir bijusi nepārtraukta cīņa par slimnīcas pastāvēšanu. Pašreiz veselības aprūpē Smiltenē ir vienots komplekss, kurā darbojas ģimenes ārstu prakses, ambulatorā daļa ar labiem diagnostiskiem kabinetiem, speciālistiem, aptieka, stacionārā daļa ar trīs nodaļām un neatliekamā palīdzība.
Ir svarīgi arī novadā saglabāt slimnīcu un neko nepazaudēt no esošajiem pakalpojumiem. Slimnīcā jau daļēji ir sociālās aprūpes gultas, ko neapmaksā valsts, un arī no novada tajās varētu ievietot cilvēkus, kuriem ir nepieciešama sociālā aprūpe. Svarīgi risināt šādu pašu aprūpi arī mājās.
Ainārs Mežulis (LPP/LC):
- Primārais uzdevums novadā būs izveidot pansionātu, jo te dzīvo ļoti daudz vecu cilvēku. Tas arī vajadzīgs, lai novada budžeta nauda neaizietu uz citām pašvaldībām, piemēram, Strenču novadu, kura teritorijā atrados Sedas pansionāts.
Uldis Birkenšteins (ZZS):
- Visvairāk mūs uztrauc bezdarbs valstī. Bezdarbnieki nāk uz pašvaldībām un prasa garantēto iztikas minimumu, kas mums ir jāmaksā obligāti. Uztrauc tas, ka tam visam valstī varētu beigties nauda, un tas varētu notikt diezgan ātri.
Smiltenes novadā būtu nepieciešams saglabāt esošo pabalstu sistēmu. Nevaru solīt, ka tā varētu būt lielāka. Būs jāizstrādā vienota sistēma novadā par šo apmaksu.
Mēs savā programmā arī esam ierakstījuši, ka novadā jāsaglabā Smiltenes slimnīca, bet ir jārunā, kas tajā paliek. Jādomā par kadriem un nodaļām, kuras atstāt un kuras varbūt ir jāslēdz.
Varbūt uz brīdi mēs slimnīcu arī varētu veidot daļēji kā sociālo māju, kamēr atrisinām jautājumu par pansionāta būvniecību Smiltenes novadā, jo bez tā mums neiztikt.
Uzskatām, ka jāsniedz vislielākais atbalsts jaunajām māmiņām. Varbūt jāveido silītes grupas, lai viņām būtu, kur atstāt bērnus un pašas varētu doties darbā. Jāsaglabā esošie feldšerpunkti.
Zigeta Vīķele (TP):
- Sociālo jautājumu kārtošanā daudz var veidot kopā ar privāto partnerību. Piemērs ir pašvaldības pasūtījums privātajam partnerim celt pansionātu. Tas ir risinājums, lai mēs varētu pēc iespējas ātri tikt pie pansionāta. Tāds pats stāvoklis ir ar sociālo māju. Sociālā māja ir domāta iedzīvotājiem, kuri nevar samaksāt komunālos maksājumus, un pretī nāk pašvaldība.
Privātais partneris vai pašnodarbinātais šobrīd pašvaldībai arī maksā lētāk, sadarbojoties mājas aprūpē, nekā ievietojot cilvēku pansionātā. Mēs nošaujam divus zaķus. Cilvēkam dodam darbu, un otrs cilvēks, kuram tas ir vajadzīgs, ir aprūpēts. Tas var būt pašnodarbināts cilvēks, kura apmācību ir uzsākusi nodarbinātības aģentūra.
Veselības aprūpē ģimenes ārsti lielākā daļa ir Smiltenē un dažos pagastos, tāpēc ir jāattīsta feldšeru kustība.
Kas attiecas uz slimnīcu, firsts Līvens tiešām ir izveidojis slimnīcu Smiltenē. Mēs, visi tagadējie pašvaldību vadītāji, cīnāmies, lai šī slimnīca paliktu, bet ir jautājums, vai tā var palikt tādā profilā, kā šobrīd. Diezin vai.
Droši vien tai jābūt vienas nozares profilētai, vai tā ir dzemdību sistēma, vai uroloģija, vai intensīvā terapija. Mēs varam attīstīt tikai vienu sistēmu, kurā, varbūt iegādājoties nedaudz aparatūras, varam šo slimnīcu paturēt. Sliktākais gadījums, ja tai tiešām pārvelk krustu, tad slimnīca ir jāveido par sociālās aprūpes centru.
Tija Zaļkalne (PS): - Gribam, lai mūsu novadā būtu un paliktu slimnīca. Protams, jādomā, kāda tā būs, vai terapeitiska profila, vai ginekoloģiska. To mēs redzēsim. Par finansēm, kas tiek iedalītas no valsts, jāsaka, kā būs, tā dzīvosim pagaidām.
Par sociālo aprūpi. Tiešām veco cilvēku ir daudz, un pagaidām, kamēr nav izveidots pansionāts, ir piedāvājums no malas, kā mājas aprūpe. Šeit vairāk iespēju ir feldšeru punktu darbiniekiem, kas ir arī kā sociālie darbinieki. Viņi vislabāk apzina savus iedzīvotājus, arī vecos cilvēkus.
Nav vienota viedokļa par iepirkumu
Sāpīgs ir jautājums par infrastruktūru, galvenokārt ceļiem. Kā jūsu saraksts ievēlēšanas gadījumā domā šo problēmu risināt?
Zigeta Vīķele (TP):
- Jo mazāk cilvēki brauc, jo mazāk ir degvielas akcīzes nodokļa un mazāk ir naudas pašvaldību budžetos ceļu fondā. Lauku pašvaldībās to vien darām, kā ceļus tikai greiderējam, un zemes ceļš beigās paliek par grants ceļu.
Problēma ir tā, ka mums nav grants karjeru. Te man ir jautājums mežiniekiem, - ja virsū ir meži, bet apakšā grants, varbūt vienu grants stūrīti var atvēlēt arī pašvaldībām un Smiltenes novadā varētu atrast kādu kārtīgu grants karjeru, kuru izmantot pašvaldību ceļiem. Mēs pērkam granti no blakus rajoniem un braucam lielu attālumu, kas ir dārgi.
Mums nav vienots viedoklis savā starpā par ceļu remontu, vai mēs taisām vienotu iepirkumu visā novadā vai dalīto iepirkumu attiecībā uz katru pašvaldību atsevišķi. Mēs tomēr gribam dalītos iepirkumus, lai vietējie pagasta uzņēmēji var veikt ceļu remonta darbus pašu pagastos un iedzīvotāji no viņiem var prasīt kvalitāti un atbildību un ziemā katrs iedzīvotājs varētu nokļūt uz darbu no savas sētas.
Ainārs Mežulis (LPP/LC):
- Lielākā daļa smilteniešu zina, ka ir piešķirta urbānā nauda un pilsētā ir paredzēts restaurēt divas maģistrālās ielas - Raiņa un Atmodas, ar visām tām piegulošajām ielām. Projekts ir vairāk nekā divu miljoni latu kopsummā un nenozīmē tikai asfalta seguma atjaunošanu. Tā ir arī lietusūdens kanalizācija, ielu apgaismojums un trotuāru izbūve.
Novada griezumā varam runāt par otru programmu, ko līdzfinansē Kohēzijas fonds un kur tuvākajā laikā tiks sākts konkurss par būvdarbu veikšanu 800 + programmā. Ja pirmā kārta aptver Smiltenes pilsētu, tad otrajā kārtā maģistrālajam ūdensvadam un kanalizācijai tiks pievienots arī Vidzemītes ciemats Brantu pagastā un Silvas ciemats Launkalnes pagastā.
Par iepirkumiem attiecībā uz maziem ceļu remontiem, uzskatu, ka novadā ir jātaisa viens liels iepirkums. Ja ir viens uzvarētājs, tad viņš var piesaistīt mazākos uzņēmējus. Tas manā skatījumā izmaksas kopumā samazinās. Tas arī dos iespēju piesaistīt zemniekus uz ceļu tīrīšanu, kuriem ir lieljaudas tehnika un kura ziemas periodā netiek tik daudz noslogota.
Uldis Birkenšteins (ZZS):
- Ceļš ir, kā cilvēkam asinsvadi. Laukos urbānā projekta un Kohēzijas fonda, par ko te dzirdējām, nav un nebūs, bet mums jādomā arī par to, kā laucinieki brauc un kā viņi tiks uz skolu, ciemata centru vai pilsētu. Lauku ceļiem ir jāber grants un šķembas, jānodrošina, lai ziemā ceļš būtu iztīrīts. Tas ir primārais.
Otrkārt, bieži vien iedzīvotāji sūdzas pašvaldībās, ka ir ļoti daudz grants ceļi un mājas gar tiem noput. Droši vien asfaltu neuzlies, un par to nav, ko sapņot. Varbūt viens no variantiem ir tāds, ka mēs varētu iesaistīties kādā projektā par grants ceļu atputekļošanu, kas iet tuvu mājām.
Savā sarakstā esam paredzējuši piesaistīt ceļu sakārtošanā Smiltenes profesionāli tehniskās vidusskolas audzēkņus, lai viņi greiderē ceļus un tad mēs varētu no ceļu fonda viņiem pārskaitīt naudu.
Ar bažām varu pateikt vienu lietu, - ceļu fonds ar katru gadu samazinās un līdzekļu paliek mazāk. Knapi varēsim asfaltā pielāpīt bedrītes, un par asfaltu šobrīd ir grūti runāt.
Konkursi noteikti būtu jātaisa katrā pašvaldībā atsevišķi. Tas nodrošinātu vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem darbu. Firma, kura būs vinnējusi konkursā, domāju, nevarēs paspēt no Smiltenes centra aizbraukt no rīta un laicīgi iztīrīt ceļus vai nogreiderēt.
Uz infrastruktūru attiecas arī internets, ūdensvads un kanalizācijas sistēma. Ir pašvaldības, kurās šajā jomā nepieciešams remonts, un par to mums ir stipri jādomā, kā nodrošināt normālu dzeramo ūdeni un kanalizācijas sistēmas darbību.
Gints Kukainis (PS):
- PS savā programmā ir iekļāvusi ļoti konkrētas un pat detalizētas lietas, ko vēlētos ceļu jomā attīstīt un pilnveidot. Piemēram, pie skolām un bērnudārziem nodrošināt drošus krustojumus un drošas gājēju pārejas, lai bērniem nebūtu kāds papildu risks.
Katrā pašvaldībā jāpārvietojas pa grants ceļiem. Ir nepatīkami, ja šie ceļi ir negreiderēti, ar bedrēm. Tāpēc mēs noteikti iestājamies par to, ka lauku ceļus ir jācenšas uzturēt par tiem līdzekļiem, kas ir, un maksimāli cenšoties piesaistīt jaunus līdzekļus to attīstībai.
Par ūdenssaimniecības projektiem ir ļoti patīkami, ka Smiltenē ir teju uzbūvēta atdzelžošanas stacija, un vēl tikai astei jāpārkāpj pāri, lai būtu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Savukārt pašvaldībās ir tikai BIO 100 vai BIO 200 attīrīšanas iekārtas, kas nu jau savu laiku lielākoties ir nokalpojušas.
Ir prieks par tām pašvaldībām, kas ir pacentušās realizēt projektus, bet ir vēl daudz projektu, kuri jāīsteno. Tas pats ir ūdenssaimniecībā.
r katru dienu kļūst aktuālāka atkritumu savākšana un šķirošana. Šo jautājumu var risināt, veidojot eko laukumus mūsu pašvaldībās. Jānodrošina vien vieta, uz kuras varam izvietot konteinerus, teritorija, kuru varam iežogot, un jābūt privātai publiskai partnerībai.
Smiltenes kultūras un sporta centrā "Ziemeļlatvija" uz tikšanos ar žurnālistiem un iedzīvotājiem aicināja Smiltenes novada deputātu kandidātus.
Smiltenes novada domes vēlēšanās startē četras partijas: Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS; saraksta pirmais numurs - Uldis Birkenšteins, Variņu pagasta padomes un Valkas rajona padomes priekšsēdētājs); "Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš" (LPP/LC; Ainārs Mežulis, Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs); Tautas partija (TP; Zigeta Vīķele, Blomes pagasta padomes priekšsēdētāja); "Pilsoniskā savienība" (PS; Ilze Vergina, Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece, Centra vidusskolas direktore).
Uz tikšanos ieradās gandrīz visi sarakstos iekļautie deputātu kandidāti. Viņu sarunu ar vēlētājiem vadīja "Ziemeļlatvijas" galvenā redaktore Ingūna Johansone.
I. Johansone aicināja deputātu kandidātus izteikties par to, kādas viņi šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā saredz atbalsta iespējas uzņēmējdarbībai un jaunu darbavietu radīšanai; kā domā saglabāt skolas, it īpaši laukos, un attīstīt izglītību, kultūru un sportu; kā palīdzēt sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem un kā turpmāk novadā uzturēt infrastruktūru, galvenokārt ceļus.
Deputātu kandidātu atbildes ir publicētas saīsināti. Ar tikšanās atreferējumu varēs iepazīties portālā pēc materiālu apkopojuma.
Kāpēc vajadzētu balsot tieši par jums? Nosauciet, kurš no jūsu saraksta tiks virzīts mēra amatam?
Māris Lazdiņš (ZZS):
- Par pirmo personu nekādu šaubu nav. Visos sarakstos pirmie ir likti tie cilvēki, kurus katrā apvienībā vai partijā grib redzēt mēra krēslā (ZZS sarakstā tas ir Uldis Birkenšteins, - redakcijas piezīme).
Mēs, sarakstu veidojot, esam iekļāvuši tajā gan cilvēkus no pilsētas, gan arī maksimāli no visām lauku pašvaldībām, - gan ar ievērojamu pieredzi pašvaldību darbā un kuri bijuši pašvaldību deputāti vairākus sasaukumus, gan jaunus cilvēkus, kuri vēl tikai mācās, gan cilvēkus, kuri pārstāv uzņēmējdarbības vidi un arī pārzina lauksaimniecības nozari. Domāju, ka nepievilsim vēlētāju uzticību.
Ainārs Mežulis (LPP/LC):
- Svarīgi, lai cilvēki vispār atnāk uz vēlēšanām. Visos sarakstos ir darboties spējīgi cilvēki, kuri pārstāv daudzas jomas. Tas ir arī mūsu saraksta spēks. Tajā ir daudzi jau esošie pilsētas un pagastu deputāti, kuri ļoti labi zina samilzušās problēmas savās dzīvesvietās. Viņi pārstāv dažādas jomas: medicīnu, izglītību, kultūru, sportu, uzņēmējdarbību, zemniekus, un tas viss ir aktuāli mūsu novadā.
Pirmā persona, kas ir sarakstā, arī tiek virzīta mēra amatam (tas ir A. Mežulis, - redakcijas piezīme).
Zigeta Vīķele (TP):
- Mums ir spēcīga komanda. Tie ir cilvēki, kuri katrs savā darbā ir sasniegušus augstus mērķus. (Tiekoties ar vēlētājiem, Z. Vīķele sīkāk pastāstīja par katru no viņiem, - redakcijas piezīme).
Ilze Vergina (PS) : - Skatos uz sava saraksta cilvēkiem un esmu ļoti gandarīta, ka viņi ir kopā ar mani. Visi ir ļoti labi speciālisti savās darba vietās, un viņiem ir laba darba pieredze, kas novadā būs ļoti vajadzīga.
Valsts un novads sākas no ģimenes. Mēs atšķiramies ar to, ka visi, izņemot Gintu, kurš vēl ir gana jauns, dzīvojam stabilās un stiprās ģimenēs. Ja mēs to protam izdarīt un ja mums ir šīs stiprās ģimenes, mēs pratīsim arī veidot un vadīt novadu.
Esam vienojušies, ka tas, kuram būs visvairāk plusiņu, arī vadīs novadu. Pirmais numurs sarakstā esmu es, un, ja tā būs, arī uzņemšos šo pienākumu.
Uzņēmējdarbībā jāsamazina birokrātiskie šķēršļi
Kādas saredzat iespējas attīstīt uzņēmējdarbību un palīdzēt uzņēmējiem?
Māris Lazdiņš (ZZS):
- Maksimāli šajos apstākļos, kad resursi ir ļoti ierobežoti, veicināt infrastruktūras attīstību. Uzņēmējam ir vajadzīgi labi ceļi, labi sakari. Kas attiecas uz ceļiem, īpaši nekādus papildu darbus nevaram plānot, taču ir iespējas piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, lai vismaz nepasliktinātos esošo ceļu stāvoklis.
Kas attiecas uz interneta pieejamību visa novada teritorijā, tad pilsētā, tuvu tai un lauku ciematu centros šī pieeja ir normāla, bet, lai attīstītos uzņēmējdarbība visā teritorijā, ir nepieciešams, lai šie interneta sakari pārsegtu visu teritoriju.
Pirms krīzes bija daudz uzņēmēju, kuri interesējās un gribēja te attīstīt savu uzņēmējdarbību, konkrēti Launkalnes pagastā vismaz seši vai septiņi. Galvenais ir radīt tādus apstākļus, lai, krīzei beidzoties, uzņēmēji neaizmirstu ceļu atpakaļ uz mūsu novadu.
Ainārs Mežulis (LPP/LC):
- Uzņēmējdarbībai jārada apstākļi, lai tā attīstītos. Kaut arī pašlaik peldbaseina būvniecība ir apstājusies, es jums apsolu, tā tuvā laikā atsāksies. Tas kopumā dod 40 jaunas darba vietas. Uzņēmums "Troll" grib attīstīt savu ražotni un no Siguldas pārnest uz Smilteni. Ko mēs varam dot, lai ražotni attīstītu? Papildu iznomāt zemes, kas šobrīd ir blakus viņu ražotnei jo šī zeme pieder pašvaldībai. Tas nozīmē vēl jaunas darbavietas.
Mums ir ļoti daudz sadraudzības pilsētu. Pavisam nesen biju sadraudzības pilsētā Itālijā. Itāļi izmanto šo krīzes situāciju. Īpaši mazie uzņēmumi ir gatavi nākt šeit meklēt sadarbības partnerus un investēt un meklēt kopēju tirgu.
"Smiltenes piens" izpilddirektore Ilze Bogdanova tūlīt dosies uz Ukrainu, kur atrodas mūsu sadraudzības pilsētu Pustomiti. Viņai ir adreses, lai kontaktētos un atrastu savas produkcijas noieta tirgu Ukrainā.
Mēs nevaram palīdzēt atrast tirgu, tas ir uzņēmēju ziņā, bet mēs varam palīdzēt savādāk.
Kārlis Lapiņš (TP):
- Galvenais nosacījums, lai novads attīstītos, ir maksimāla pašvaldības un uzņēmēju sadarbība, kas varētu izpausties, pirmkārt, birokrātisko šķēršļu noņemšanā uzņēmējdarbības veicināšanai, piemēram, dažādu atļauju un piekrišanas saņemšanai no pašvaldības, cik no tās ir atkarīgs.
Jāveicina privātā un publiskā partnerība. Vienkāršs piemērs. Vismaz 10 gadus atpakaļ, kad pilsētā tapa pirmie trotuāri, mums bija ļoti labs modelis sadarbībai. Mēs, uzņēmēji, piedalījāmies ar pusi no līdzekļiem, dome - ar pusi, un būvējām šos trotuārus.
Cik tas iespējams, jāsniedz atbalsts tradicionālajām novada nozarēm. Tie ir ceļinieki, mežinieki, kokapstrāde, lauksaimniecība, piensaimniecība. Protams, pašvaldības iespējas zināmā mērā ierobežo likumi, bet katrā situācijā var atrast iespējas, kā atbalstīt vietējos uzņēmējus un radīt darba vietas.
Jāorganizē arī sadarbība ar uzņēmēju klubiem, nemitīga pašvaldības un uzņēmēju domu apmaiņa ar informāciju, ar iespējām, projektiem. Vairāk apgūt projektus par pietiekami aktuālām lietām attiecībā uz infrastruktūru, ceļiem, mazāk - projektus, kuros apgūst kaut ko kaut kur.
Aigars Dudelis (PS):
- Pašvaldības lomu redzam divās lietās. Viens ir atbalsts uzņēmējdarbības vides veicināšanai. Tas ir iespējams tādā veidā, ka Smiltenes novada institūcijās ir jāsamazina birokrātiskie šķēršļi un jāpanāk atbalstoša attieksme no pašvaldības institūciju darbiniekiem.
Novada pašvaldībai piederēs īpašumi - zemes, ceļi. Ir svarīgi, lai mēs viņus iznomājam, un tas notiek uz skaidriem nosacījumiem. Lai visiem šie nosacījumi ir redzami un saprotami.
Vēl jāsaprot, ka pašvaldība pati caur publiskiem pasūtījumiem ar pietiekami lielu apjomu piedalās tirgū, un ir ļoti svarīgi, lai pasūtījums ir saprotams, skaidrs un uz reāliem nosacījumiem.
Nedrīkst likvidēt esošās izglītības iestādes
Kā šajā ekonomiski grūtajā laikā esat iecerējuši saglabāt izveidoto izglītībā, kultūrā un sportā un kā saredzat iespējas šīs jomas attīstīt tālāk?
Ilze Vergina (PS):
- Tas, kas mums ir labs, ir jāturpina un jāsaglabā, protams, pie situācijas, ka nauda seko skolēnam un lielās skolas atbalstīs mazās skolas. Mēs to esam apsolījuši. Es, kā Smiltenes Centra vidusskolas direktore zinu, - nebūšu tā, kas pateiks "nauda nāk skolēnam līdzi, un nedošu naudu lauku skolām".
Nē, mēs dalīsimies, citādi es saprotu, ka lauku skolām attīstības nebūs. Smiltene ir novada centrs, bet ir jāattīsta viss novads kopumā.
Izglītībā es redzu ļoti lielas iespējas, kas ir saistītas ar Eiropas Savienības fondu apguvi. Piemēram, ir projekts, kurā skolotājiem ir iespējas piesaistīt likmes - samaksāt skolotājam par darbu. Tas nozīmē, ka varam iegūt naudu, lai varētu saglabāt labu skolotāju vietas skolā un neatbrīvot no darba. Tas ir ļoti svarīgi, jo to, ko pazaudēsim šodien, neatgūsim ne rīt, ne parīt, ne aizparīt.
Kultūrā Smiltenē mums ir ļoti labi pašdarbības kolektīvi ar labiem vadītājiem, bet mums pietrūkst kultūrā sirds. Šī sirds būs novadā jāatrod, jo kultūrā jāstrādā cilvēkam, kurš mīl cilvēkus, kurš ir radošs un saprot kultūras sirdspukstus. Visam novadam būs tikai ieguvums, ja mēs tādu cilvēku atradīsim.
Aija Cunska (TP):
- Izglītības sistēmā pašreizējā mirklī valda ļoti liela neziņa. Ir pēdējais mirklis, lai nevis gaidītu vēlēšanas, bet tieši tagad Smiltenes pilsētas domei, uzņemoties iniciatīvu, un pagastu priekšsēdētājiem un skolu direktoriem palīdzot, vajadzētu sataisīt konkursu un izvēlēties vienu spēcīgu cilvēku, kas būtu Smiltenes novada Izglītības nodaļas vadītājs.
Lai jau tagad viņš skaidri zinātu par visām skolām, kas ir novadā, no vismazākās līdz vislielākajai. Tam ir jābūt cilvēkam, kurš pārzina izglītības iestādes, manuprāt, pat vietējam, ar skatījumu uz projektiem un tālredzīgam, varbūt saistībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Otrkārt, es uzskatu, ka pamatvārds ir sadarbība visplašākajā jomā gan starp skolām, gan starp skolotājiem, uzņēmējiem, sociālajiem darbiniekiem, nevalstiskajām organizācijām. Primārais noteikti ir ieguldīt uzņēmējdarbībā, lai ritenis sāktu griezties un izglītībā, kultūrā, sportā nāktu nauda.
Inese Raiskuma (LPP/LC):
- Manuprāt, mūsu rajonā nākošā novada skolas nav tik ļoti maziņas, lai kāda no tām būtu jāpaliek zem zobena. Ja nu kādā patiešām ir tikai kādi 30 skolēni, tad 1. - 4 klasītēm būtu jābūt viņu dzīvesvietā, lai nevajadzētu celties no rīta un braukt uz pilsētu un pēc tam atpakaļ mājās.
5. - 9. klasē, kur ir ļoti daudz mācību priekšmetu, kā ķīmija, fizika, dabas zinību lielais kurss, mācību kabinetiem ir prasības, un ir skaidrs, ka mazai skoliņai ir finansiāli grūti to nodrošināt. Iespējams, ka tādēļ vien būtu nepieciešams, lai lielāko klašu skolēni mācītos pilsētā.
Novada centru Smilteni priekš citām novada skolām redzu, kā metodisko centru. Mūsu skolas spēj ļoti daudz dot ar savu pedagogu varēšanu un metodisko palīdzību.
Par to, kādu mēs redzam nākotnē sadarbību. Centra vidusskolai nav internāta. Mūsu (domāta Smiltenes Trīs pakalnu pamatskola - redakcijas piezīme) skolā atrodas ģimnāzijas internāts, un, ja mēs racionāli šīs telpas izmantotu, noteikti atrastos vieta arī Centra vidusskolas skolēnu internātam.
Sporta skolotāji man teica, -"cik žēl, ka mēs vairāk nebrauksim uz Valkas skaisto sporta stadionu sporta sacensībām". Ģimnāzijai ir stadions, bet pārējām abām skolām stadions ir nosacīts. Projekts ir, tikai jābūvē. Jāstrādā pie tā visiem ar kopīgiem spēkiem, lai piesaistītu visus iespējamos līdzekļus un šis stadions būtu pie Trīs pakalnu pamatskolas.
Māra Leja (LPP/LC):
- Mums vajadzētu nodibināt Kultūras nodaļu. Sākumā tas pat varētu būt viens cilvēks, kamēr ir krīze un nav naudas. Brīdī, kad mūs palaidīs vaļā Valkas rajons, mēs visi pamanīsim situāciju, ka ir nesakārtota samaksu sistēma, sevišķi bērnu pulciņiem. Ir priekšlikums veidot visu pašdarbības kolektīvu konsultatīvo padomi, un mēs visi kopā mēģināsim šo problēmu risināt.
Uldis Birkenšteins (ZZS):
- Mūsu saraksts ir par to, ka nevienu izglītības iestādi jaunajā novadā likvidēt nedrīkst. Skola pagastos ir tā vieta, uz kurieni cilvēki nāk un kura bieži vien pilda kultūras dzīves pienākumus.
Smiltenes novadā ir visa veida izglītības iestādes. Tās mēs nedrīkstam pazaudēt, lai mūsu bērni neaizietu projām no dzīves vietas. Protams, ir jāskatās kvalitāte. Ja runājam par pamatskolu, tad nav patīkami, ja būtu apvienotās klases, jo mācīt divām apvienotām klasēm ir daudz grūtāk. Otrkārt, domājam, ka klasē nedrīkst būt 30 bērni, jo arī tad viņi nespēj uzņemt mācību vielu. Normālais skaits būtu ap 15 līdz 20 bērnu klasē.
Mūsu skatījumā likvidēt nedrīkst arī nevienu kultūras iestādi: ne bibliotēku, ne kultūras namu, jo tās ir vietas, uz kurieni cilvēki iet, iegūst jaunāko informāciju, viens ar otru satiekas.
Smagākais jautājums - slimnīcas nākotne
Viena no smagākajām ir sociālā joma, un tie, kuri strādā pašvaldībās, jau zina, ka sociālais maciņš tukšojas. Kāds ir jūsu skatījums uz sociālo jomu, un kādā veidā pašvaldība var organizēt šo palīdzību?
Sarmīte Zvirgzdiņa (LPP/LC):
- Kopš piecus gadus vadu Smiltenes slimnīcu, tā ir bijusi nepārtraukta cīņa par slimnīcas pastāvēšanu. Pašreiz veselības aprūpē Smiltenē ir vienots komplekss, kurā darbojas ģimenes ārstu prakses, ambulatorā daļa ar labiem diagnostiskiem kabinetiem, speciālistiem, aptieka, stacionārā daļa ar trīs nodaļām un neatliekamā palīdzība.
Ir svarīgi arī novadā saglabāt slimnīcu un neko nepazaudēt no esošajiem pakalpojumiem. Slimnīcā jau daļēji ir sociālās aprūpes gultas, ko neapmaksā valsts, un arī no novada tajās varētu ievietot cilvēkus, kuriem ir nepieciešama sociālā aprūpe. Svarīgi risināt šādu pašu aprūpi arī mājās.
Ainārs Mežulis (LPP/LC):
- Primārais uzdevums novadā būs izveidot pansionātu, jo te dzīvo ļoti daudz vecu cilvēku. Tas arī vajadzīgs, lai novada budžeta nauda neaizietu uz citām pašvaldībām, piemēram, Strenču novadu, kura teritorijā atrados Sedas pansionāts.
Uldis Birkenšteins (ZZS):
- Visvairāk mūs uztrauc bezdarbs valstī. Bezdarbnieki nāk uz pašvaldībām un prasa garantēto iztikas minimumu, kas mums ir jāmaksā obligāti. Uztrauc tas, ka tam visam valstī varētu beigties nauda, un tas varētu notikt diezgan ātri.
Smiltenes novadā būtu nepieciešams saglabāt esošo pabalstu sistēmu. Nevaru solīt, ka tā varētu būt lielāka. Būs jāizstrādā vienota sistēma novadā par šo apmaksu.
Mēs savā programmā arī esam ierakstījuši, ka novadā jāsaglabā Smiltenes slimnīca, bet ir jārunā, kas tajā paliek. Jādomā par kadriem un nodaļām, kuras atstāt un kuras varbūt ir jāslēdz.
Varbūt uz brīdi mēs slimnīcu arī varētu veidot daļēji kā sociālo māju, kamēr atrisinām jautājumu par pansionāta būvniecību Smiltenes novadā, jo bez tā mums neiztikt.
Uzskatām, ka jāsniedz vislielākais atbalsts jaunajām māmiņām. Varbūt jāveido silītes grupas, lai viņām būtu, kur atstāt bērnus un pašas varētu doties darbā. Jāsaglabā esošie feldšerpunkti.
Zigeta Vīķele (TP):
- Sociālo jautājumu kārtošanā daudz var veidot kopā ar privāto partnerību. Piemērs ir pašvaldības pasūtījums privātajam partnerim celt pansionātu. Tas ir risinājums, lai mēs varētu pēc iespējas ātri tikt pie pansionāta. Tāds pats stāvoklis ir ar sociālo māju. Sociālā māja ir domāta iedzīvotājiem, kuri nevar samaksāt komunālos maksājumus, un pretī nāk pašvaldība.
Privātais partneris vai pašnodarbinātais šobrīd pašvaldībai arī maksā lētāk, sadarbojoties mājas aprūpē, nekā ievietojot cilvēku pansionātā. Mēs nošaujam divus zaķus. Cilvēkam dodam darbu, un otrs cilvēks, kuram tas ir vajadzīgs, ir aprūpēts. Tas var būt pašnodarbināts cilvēks, kura apmācību ir uzsākusi nodarbinātības aģentūra.
Veselības aprūpē ģimenes ārsti lielākā daļa ir Smiltenē un dažos pagastos, tāpēc ir jāattīsta feldšeru kustība.
Kas attiecas uz slimnīcu, firsts Līvens tiešām ir izveidojis slimnīcu Smiltenē. Mēs, visi tagadējie pašvaldību vadītāji, cīnāmies, lai šī slimnīca paliktu, bet ir jautājums, vai tā var palikt tādā profilā, kā šobrīd. Diezin vai.
Droši vien tai jābūt vienas nozares profilētai, vai tā ir dzemdību sistēma, vai uroloģija, vai intensīvā terapija. Mēs varam attīstīt tikai vienu sistēmu, kurā, varbūt iegādājoties nedaudz aparatūras, varam šo slimnīcu paturēt. Sliktākais gadījums, ja tai tiešām pārvelk krustu, tad slimnīca ir jāveido par sociālās aprūpes centru.
Tija Zaļkalne (PS): - Gribam, lai mūsu novadā būtu un paliktu slimnīca. Protams, jādomā, kāda tā būs, vai terapeitiska profila, vai ginekoloģiska. To mēs redzēsim. Par finansēm, kas tiek iedalītas no valsts, jāsaka, kā būs, tā dzīvosim pagaidām.
Par sociālo aprūpi. Tiešām veco cilvēku ir daudz, un pagaidām, kamēr nav izveidots pansionāts, ir piedāvājums no malas, kā mājas aprūpe. Šeit vairāk iespēju ir feldšeru punktu darbiniekiem, kas ir arī kā sociālie darbinieki. Viņi vislabāk apzina savus iedzīvotājus, arī vecos cilvēkus.
Nav vienota viedokļa par iepirkumu
Sāpīgs ir jautājums par infrastruktūru, galvenokārt ceļiem. Kā jūsu saraksts ievēlēšanas gadījumā domā šo problēmu risināt?
Zigeta Vīķele (TP):
- Jo mazāk cilvēki brauc, jo mazāk ir degvielas akcīzes nodokļa un mazāk ir naudas pašvaldību budžetos ceļu fondā. Lauku pašvaldībās to vien darām, kā ceļus tikai greiderējam, un zemes ceļš beigās paliek par grants ceļu.
Problēma ir tā, ka mums nav grants karjeru. Te man ir jautājums mežiniekiem, - ja virsū ir meži, bet apakšā grants, varbūt vienu grants stūrīti var atvēlēt arī pašvaldībām un Smiltenes novadā varētu atrast kādu kārtīgu grants karjeru, kuru izmantot pašvaldību ceļiem. Mēs pērkam granti no blakus rajoniem un braucam lielu attālumu, kas ir dārgi.
Mums nav vienots viedoklis savā starpā par ceļu remontu, vai mēs taisām vienotu iepirkumu visā novadā vai dalīto iepirkumu attiecībā uz katru pašvaldību atsevišķi. Mēs tomēr gribam dalītos iepirkumus, lai vietējie pagasta uzņēmēji var veikt ceļu remonta darbus pašu pagastos un iedzīvotāji no viņiem var prasīt kvalitāti un atbildību un ziemā katrs iedzīvotājs varētu nokļūt uz darbu no savas sētas.
Ainārs Mežulis (LPP/LC):
- Lielākā daļa smilteniešu zina, ka ir piešķirta urbānā nauda un pilsētā ir paredzēts restaurēt divas maģistrālās ielas - Raiņa un Atmodas, ar visām tām piegulošajām ielām. Projekts ir vairāk nekā divu miljoni latu kopsummā un nenozīmē tikai asfalta seguma atjaunošanu. Tā ir arī lietusūdens kanalizācija, ielu apgaismojums un trotuāru izbūve.
Novada griezumā varam runāt par otru programmu, ko līdzfinansē Kohēzijas fonds un kur tuvākajā laikā tiks sākts konkurss par būvdarbu veikšanu 800 + programmā. Ja pirmā kārta aptver Smiltenes pilsētu, tad otrajā kārtā maģistrālajam ūdensvadam un kanalizācijai tiks pievienots arī Vidzemītes ciemats Brantu pagastā un Silvas ciemats Launkalnes pagastā.
Par iepirkumiem attiecībā uz maziem ceļu remontiem, uzskatu, ka novadā ir jātaisa viens liels iepirkums. Ja ir viens uzvarētājs, tad viņš var piesaistīt mazākos uzņēmējus. Tas manā skatījumā izmaksas kopumā samazinās. Tas arī dos iespēju piesaistīt zemniekus uz ceļu tīrīšanu, kuriem ir lieljaudas tehnika un kura ziemas periodā netiek tik daudz noslogota.
Uldis Birkenšteins (ZZS):
- Ceļš ir, kā cilvēkam asinsvadi. Laukos urbānā projekta un Kohēzijas fonda, par ko te dzirdējām, nav un nebūs, bet mums jādomā arī par to, kā laucinieki brauc un kā viņi tiks uz skolu, ciemata centru vai pilsētu. Lauku ceļiem ir jāber grants un šķembas, jānodrošina, lai ziemā ceļš būtu iztīrīts. Tas ir primārais.
Otrkārt, bieži vien iedzīvotāji sūdzas pašvaldībās, ka ir ļoti daudz grants ceļi un mājas gar tiem noput. Droši vien asfaltu neuzlies, un par to nav, ko sapņot. Varbūt viens no variantiem ir tāds, ka mēs varētu iesaistīties kādā projektā par grants ceļu atputekļošanu, kas iet tuvu mājām.
Savā sarakstā esam paredzējuši piesaistīt ceļu sakārtošanā Smiltenes profesionāli tehniskās vidusskolas audzēkņus, lai viņi greiderē ceļus un tad mēs varētu no ceļu fonda viņiem pārskaitīt naudu.
Ar bažām varu pateikt vienu lietu, - ceļu fonds ar katru gadu samazinās un līdzekļu paliek mazāk. Knapi varēsim asfaltā pielāpīt bedrītes, un par asfaltu šobrīd ir grūti runāt.
Konkursi noteikti būtu jātaisa katrā pašvaldībā atsevišķi. Tas nodrošinātu vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem darbu. Firma, kura būs vinnējusi konkursā, domāju, nevarēs paspēt no Smiltenes centra aizbraukt no rīta un laicīgi iztīrīt ceļus vai nogreiderēt.
Uz infrastruktūru attiecas arī internets, ūdensvads un kanalizācijas sistēma. Ir pašvaldības, kurās šajā jomā nepieciešams remonts, un par to mums ir stipri jādomā, kā nodrošināt normālu dzeramo ūdeni un kanalizācijas sistēmas darbību.
Gints Kukainis (PS):
- PS savā programmā ir iekļāvusi ļoti konkrētas un pat detalizētas lietas, ko vēlētos ceļu jomā attīstīt un pilnveidot. Piemēram, pie skolām un bērnudārziem nodrošināt drošus krustojumus un drošas gājēju pārejas, lai bērniem nebūtu kāds papildu risks.
Katrā pašvaldībā jāpārvietojas pa grants ceļiem. Ir nepatīkami, ja šie ceļi ir negreiderēti, ar bedrēm. Tāpēc mēs noteikti iestājamies par to, ka lauku ceļus ir jācenšas uzturēt par tiem līdzekļiem, kas ir, un maksimāli cenšoties piesaistīt jaunus līdzekļus to attīstībai.
Par ūdenssaimniecības projektiem ir ļoti patīkami, ka Smiltenē ir teju uzbūvēta atdzelžošanas stacija, un vēl tikai astei jāpārkāpj pāri, lai būtu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Savukārt pašvaldībās ir tikai BIO 100 vai BIO 200 attīrīšanas iekārtas, kas nu jau savu laiku lielākoties ir nokalpojušas.
Ir prieks par tām pašvaldībām, kas ir pacentušās realizēt projektus, bet ir vēl daudz projektu, kuri jāīsteno. Tas pats ir ūdenssaimniecībā.
r katru dienu kļūst aktuālāka atkritumu savākšana un šķirošana. Šo jautājumu var risināt, veidojot eko laukumus mūsu pašvaldībās. Jānodrošina vien vieta, uz kuras varam izvietot konteinerus, teritorija, kuru varam iežogot, un jābūt privātai publiskai partnerībai.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19