Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Smiltenes novads. Izglītība.Kultūra.Sports
Grūtajos laikos, kad naudas visiem tik ļoti pietrūkt, kā jūs skatāties uz tādu jomu kā kultūra un sports? Tātad izglītība, kultūra un sports.
"Pilsoniskā savienība" (Ilze Vergina):
Labvakar cienījamie smiltenieši, un es domāju, ka arī no pagastiem cilvēki ir šodien šeit atbraukuši, lai tiktos ar mums. Jāsaka, šī nav pirmā tikšanās un mēs esam vairakkārt tikušies pagastos, bet man ir prieks jūs redzēt diezgan kuplā pulkā.
Atšķirībā no pagastiem, no tām problēmām, ko mēs tur pārrunājām, Smiltenes pilsēta ir bagāta ar labām un, manuprāt, stabilām izglītības iestādēm. Trīs lielas vispārizglītojošās skolas - Trīs Pakalnu pamatskola, ģimnāzija, Centra vidusskola. Ļoti labas ar profesionālo ievirzi skolas - mūzikas skolas, mākslas skola, sporta skola un, manuprāt, ļoti labs interešu izglītības centrs ar 25 piedāvātām programmām.
Augstākās izglītības iestāde - Baltijas Starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiāle ar divām labām programmām (Uzņēmējdarbības vadība un Tiesību zinātnes), kas ir ļoti pieprasītas. Mums ir visu veidu izglītība. Tas nozīmē, ka tas, kas mums ir labs, tas mums ir jāturpina un jāsaglabā, protams, pie situācijas, ka mums nauda seko skolēnam, lielās skolas atbalstīs mazās skolas.
Mēs to esam apsolījuši, un es kā Smiltenes Centra vidusskolas direktore zinu. Es tagad nebūšu tā, kas pateiks - nekas, tā nauda tagad nāk un seko skolēnam līdzi, es nedošu naudu lauku skolām. Mēs dalīsimies un mēs saprotam, ka bez lauku skolām attīstības nebūs. Nedrīkstam mēs veicināt nomales, kuras ir neapdzīvotas un nevienam nevajadzīgas un kurās cilvēki vispār nedzīvo. Nedrīkst tā būt.
Smiltene ir novada centrs, bet ir jāattīsta viss novads kopumā. Runājot par iespējām izglītībā, es redzu ļoti lielas iespējas, kas ir saistītas ar Eiropas Savienību fondu apguvi, proti, tagad arī ir viens projekts, kas mums steidzīgi ir jāizstrādā, jo situācija ir tāda, ka līdz 6.jūnijam tagad ir tāds interesants laiks, kad pagaidām nevaram saprast, kas būs tie, kas pieņems lēmumus, bet labi, ka termiņš ir drusku pēc 6. jūnija.
Piemēram, skolotājiem ir iespējams piesaistīt likmes, tātad samaksāt skolotājiem par darbu. Tas nozīmē, ka būtiska finansējuma apstākļos mēs varam iegūt naudu, lai varētu saglabāt skolotāju vietas skolā un neatbrīvot skolotājus no darba. Tas ir ļoti svarīgi, jo to, ko mēs pazaudēsim šodien, to mēs ne rīt, ne parīt, ne aizparīt.
Runājot par cita veida attīstību, es domāju, ka sadarbība starp skolām ir bijusi ļoti laba. Tās iestādes un, manuprāt, Smiltenes, skolas tiešam vada, interešu centru vada ļoti labi cilvēki, sava darba darītāji un tur nav nekādu būtisku iebilžu, ka tur būtu kaut kas būtiski jāuzlabo un jādara. Ir jāattīstās, jāturpina. Runājot par kultūru, man it jāsaka tā, ka kultūras ziņā mums ir tā, ka mums ir ļoti labi pašdarbības kolektīvi ar labiem vadītājiem, bet mums pietrūkt kultūrā sirds.
Šī sirds būs novadā jāatrod, jo kultūrā jāstrādā cilvēkam, kurš mīl cilvēkus, kurš ir radošs, kurš saprot visas tās kultūras sirdspukstus, kuri ir kultūrā nepieciešami un te būs visam novadam tikai ieguvums, ja mēs tādu cilvēku atradīsim.
Bijām vakardien Variņu pagastā un es smējos, ka varinieši var būt lepni, jo viņiem tur ir tāds kā kultūras centrs. Tur patiešām notiek ļoti daudz pasākumu. Es domāju, ka kultūru, sportu un izglītību mēs esam un varam attīstīt.
=================
Tautas partija (Aija Cunska):
Labdien, esmu Aija Cunska. Smiltenes ģimnāzijas direktore biju septiņus gadus. Vispār izglītības sistēmā 41 gads, pati mācījusies un strādājusi. Tagad firma „Madara 89" Informācijas tehnoloģiju daļas vadītāja. Es savu redzējumu par izglītību, kultūru un sportu, bet saraksts man pilnībā piekrīt, es domāju, ka izglītības sistēmā pašreizējā mirklī valda ļoti liela neziņa un tā ir netaisnīga neziņa, ņemot vērā to, ka izglītības sistēma ir ļoti jūtīga joma, ka tā ir ļoti gudra joma.
Tur ir ļoti izglītoti cilvēki. Man liekas, ka ir jau pēdējais mirklis, lai nevis gaidītu vēlēšanas, 6. jūniju, bet jau tagad Smiltenes pilsētas domei, izņemoties iniciatīvu, un pagasta priekšsēdētājiem un skolu direktoriem palīdzot, vajadzētu sataisīt konkursu un izvēlēties vienu spēcīgu cilvēku, kas būtu Smiltenes novada Izglītības nodaļas vadītājs jau tagad, lai viņš skaidri zinātu par visām skolām, kas ir novadā, no vismazākās līdz vislielākajai, jo izglītības sistēma īstenībā ir ļoti sarežģīta.
Tā jau nav tikai skola, skolotājs un ēka, kurā mēs mācāmies. Tas ir gan talantīgie bērni, kuri jāturpina sūtīt uz konkursiem, olimpiādēm, sacensībām. Tie ir bērni ar speciālajām vajadzībām, kuriem nepieciešams īpašs skatījums. Tās ir bibliotēkas, tie ir psihologi, tās ir sociālās funkcijas, tie ir sociālie pedagogi, tie ir bērnudārzi, tās ir augstskolas un tā tālāk.
Man liekas, ka tas ir netaisnīgi, ka mēs jau no valsts zinām daudzus svarīgus skaitļus, cik būs uz katru skolēnu, cik būs uz skolotāju tā slodze un vēl joprojām gaidām šeit vēlēšanas un tad varbūt 1. jūlijā pirmoreiz satiksimies un kaut ko lemsim. Vēl par to Izglītības nodaļu runājot, cilvēkam noteikti, kurš pārzina izglītības iestāde un varbūt pie tam jābūt pat, es uzskatu, vietējam ar skatījumiem uz projektiem un tālredzīgam.
Varbūt arī saistībā ar Izglītības ministriju un varbūt arī ar „augšām". Otra lieta ir par sadarbību. Tas ir vispār pamatvārds - sadarbība, ka beidzot nebūtu tā, ka jums, skolotāji, tur mazs nodoklis, dodiet budžetā pārsvarā uzņēmēji, kaut gan arī skolotāji pelna algu un diezgan lielu pienesumu nes pašvaldības budžetiem. Ka būtu sadarbība.
Sadarbība visplašākajā jomā, sadarbība gan starp skolām savstarpēji, gan starp cilvēkiem, skolotājiem, uzņēmējiem, sociālajiem darbiniekiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām nu visvisādā jomā. Man liekas, ka tikai sadarbojoties, pietam Smiltene ir īpaša vieta, kas ir latviska vieta ar ļoti daudz uzņēmējiem.
Primārais, protams, ir noteikti ieguldīt uzņēmējdarbībā, lai tas ritenis sāktu griezties un tajā izglītībā, kultūrā un sportā tā naudiņa sāktu nākt.
"Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš". (Inese Raiskuma):
Esmu Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas direktore. Kāds ir mans redzējums par to, kādai būtu jābūt izglītībai novadā? Manuprāt, mūsu rajonā tās skolas, kas būs nākošās novada skolas, nav tik ļoti maziņas, lai kāda no tām būtu jāpaliek zem zobena. Ja nu kādā ir tikai tiešām kādi 30 skolēni, tad pirmām četrām klasītēm būtu jābūt viņu dzīvesvietā un viņiem nevajadzētu celties no rīta un braukt uz pilsētu un pēc tam atpakaļ mājās.
Loģiski, piektā, sestā, septītā un astotā, devītā klase, kur jau prasās tik ļoti daudz mācību priekšmetu, kā ķīmija, fizika, dabaszinību šis te lielais mācību kurss, kur ir prasības mācību kabinetiem, skaidrs, ka mazai skoliņai, kur ir skolēnu skaits pieci, seši, četri, trīs piektā, septītā, astotā klasē, protams, ka to ir finansiāli grūti nodrošināt.
Iespējams, ka tādēļ vien būtu nepieciešams, lai skolas... lielāko klašu skolēni mācītos, tātad pilsētā. Kā es vēl redzu mūsu novada centru Smilteni priekš citām skolām? Es to redzu kā metodisko centru, tik ļoti labas ir mūsu lielās skolas, gan Smiltenes ģimnāzija, gan Centra vidusskola, kas spēj būt tik ļoti... tik ļoti daudz dod ar savu pedagogu varēšanu, ar metodisku palīdzību, arī tāpat mūsu pamatskola - mēs varētu kā metodiskais centrs strādāt.
Arī tādās sīkās pavisam detaļas mēs zinām, ka Centra vidusskolā nav internāta. Runājot par to, kādu mēs redzam nākotnē šo sadarbību, kā jau iepriekšējie runātāji teica, sadarbība ir nepieciešama. Mūsu skolā atrodas ģimnāzijas internāts, un es domāju, ja mēs racionāli šīs telpas izmantotu, noteikti atrastos vieta arī Centra vidusskolas skolniekiem internātam vieta.
Tā ir tāda nianse. Nākošais, ja mēs runājam, ka tas ir arī sporta centrs, šis centrs, tātad novada centrs ir Smiltene, viņam ir jābūt arī novada skolu sporta centram. Man sporta skolotāji teica, cik žēl, ka mēs vairs nebrauksim uz Valku, uz šo skaisto stadionu uz novada sacensībām. Ģimnāzijai ir stadions, taču mums abām pārējām skolām, šis stadions nu mums ir nosacīts.
Lūk, projekts ir, tikai jābūvē. Protams, jāstrādā pie tā visiem kopīgiem spēkiem, lai, piesaistot visus iespējamos līdzekļus, šis stadions būtu pie Trīs pakalnu pamatskolas. Varbūt es lūgšu drusciņ par kultūru papildināt kolēģi.
Labdien, esmu Māra Leja. Man darba ceļš ir iegrozījies tā, ka es strādāju gan ar deju kolektīviem, gan ar koriem, gan ar... es atļaušos pusminūtīti pārkāpt. Mūsu sarakstam vienīgais, ar ko mēs atšķiramies, ka mums vajadzētu nodibināt kultūras nodaļas.
Sākumā tas pat varētu būt viens cilvēks, kamēr ir krīze, kamēr nav naudas. Tajā brīdī, kad mūs palaidīs vaļā Valkas rajons, mēs visi pamanīsim situāciju, ka ir absolūti nesakārtota samaksu sistēma, it sevišķi bērnu pulciņiem un viņa mums viesiem kopā būs jāatrisina, tāpēc būs arī priekšlikums veidot visu pašdarbības kolektīvu konsultatīvo padomi. Mēs visi kopā mēģināsim šo problēmu risināt. Paldies!
"Zaļo un Zemnieku savienība". :
Labdien, visi klātesošie! Man prieks jūs katrā ziņā redzēt šeit Smiltenes sporta un kultūras centrā. Tātad Uldis Birkenšteins, Variņu pagasta padomes priekšsēdētājs.
Runājot par izglītību, pirmo punktu, kur uzdeva jautājumu. Katrā ziņā mūsu saraksts ir par to, ka nevienu izglītības iestādi jaunajā novadā likvidēt nedrīkst, ne pirmsskolas izglītības iestādi, ne kādu skolu - tas ir pilnīgi izslēgts. Ir skaidrs viens, ka skola šobrīd pagastos ir tā vieta, uz kuru cilvēki nāk un viņa arī bieži vien pilda šos kultūras dzīves pienākumus.
Ir tāda lieta, ja mēs paskatāmies uz Smiltenes novadu, ka, paldies Dievam, mums ir visas izglītības iestādes. Ja paskatāmies uz visu kopumā, mums ir pirmsskolas izglītības iestādes, pamatskolas, ir vidusskola, ir ģimnāzija un mums, protams, ir proftehniskā skola (proftehniskā vidusskola) un tehnikums, un tas ir tas, kuras mēs nedrīkstam pazaudēt, lai mūsu bērni neaizietu projām no mūsu dzīvesvietas, jo tas mums katrā ziņā sadārdzina, ja mūsu bērns brauc kaut kur tālāk mācīties un citā vietā.
Protams, jāskatās par kvalitāti. Ja mēs runājam par pamatskolu, tad, protams, nav patīkami, ja būtu apvienotās klases, jo mācīt divām apvienotām klasēm, protams, ir grūtāk. Otrs, kas ir manā skatījumā, mēs arī tā domājam visi kopā, ka nedrīkst būt klasē 30 bērnu, jo tad arī viņi nespēj uzņemt.
Nominālais, normālais skaits ir kaut kur ap 15 - 20 bērnu klasē, ja tas ir iespējams, lielajās skolās, manā skatījumā, jo tur bērns nespēj lielajās klasēs apgūt. Mēs šeit pieminējām, runājām par sportu. Mēs zinām, ka mums ir daudz skolas pašvaldībās, pie kurām ir sporta zāles. Smiltenē ir kultūras un sporta centrs, ceļas peldbaseins, es domāju, ka tas ir veselīgs dzīvesveids jebkuram.
Es domāju, ka sports ir tas, kas mūs vairāk saliedē. Runājot par kultūru, tad ir patīkami, ka ir tādi kultūras pasākumi novērš katrā pašvaldībā, ja vakarā cilvēks pēc darba atrod brīvo laiku, viņš aiziet uz kultūras namu - vai nu viņš dzied, spēlē vai dejo, viņš parunājas ar pārējiem, cilvēks kļūst atbrīvotāks.
Mūsu skatījumā nevienu kultūras iestādi likvidēt nedrīkst, ne bibliotēku, ne kultūras namu, pilnīgi tas būtu izslēgts, jo tās ir vietas, uz kurieni cilvēki iet, iegūst jaunāko informāciju, viens ar otru tiekas. Es domāju jums pašiem patīkamāk aiziet uz kultūras namu, kur uzstājas mūsējie, nevis kāds no malas brauc.
Protams, arī no malas vajadzīgs, bet vēl tas ir ne tik bieži, jo tas būs dārgāk. Protams, lai tas viss pastāvētu, šis pirmais jautājums, ko „Ziemeļlatvija" uzdeva, tas ir nauda, lai visu šo uzturētu, ir nepieciešama nauda. Manā skatījumā, kā jau es šeit teicu, ir jāattīsta šī uzņēmējdarbība, no kuras nāk nauda, un tad mums vairs nebūs jāžēlojas, ka mums iet.. skolas jāapvieno, bērni jāved no viena bērnudārza uz otru jeb arī jālikvidē kāda kultūras vai sporta iestāde. Es domāju tas ir primārais un pats galvenais. Paldies!
"Pilsoniskā savienība" (Ilze Vergina):
Labvakar cienījamie smiltenieši, un es domāju, ka arī no pagastiem cilvēki ir šodien šeit atbraukuši, lai tiktos ar mums. Jāsaka, šī nav pirmā tikšanās un mēs esam vairakkārt tikušies pagastos, bet man ir prieks jūs redzēt diezgan kuplā pulkā.
Atšķirībā no pagastiem, no tām problēmām, ko mēs tur pārrunājām, Smiltenes pilsēta ir bagāta ar labām un, manuprāt, stabilām izglītības iestādēm. Trīs lielas vispārizglītojošās skolas - Trīs Pakalnu pamatskola, ģimnāzija, Centra vidusskola. Ļoti labas ar profesionālo ievirzi skolas - mūzikas skolas, mākslas skola, sporta skola un, manuprāt, ļoti labs interešu izglītības centrs ar 25 piedāvātām programmām.
Augstākās izglītības iestāde - Baltijas Starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiāle ar divām labām programmām (Uzņēmējdarbības vadība un Tiesību zinātnes), kas ir ļoti pieprasītas. Mums ir visu veidu izglītība. Tas nozīmē, ka tas, kas mums ir labs, tas mums ir jāturpina un jāsaglabā, protams, pie situācijas, ka mums nauda seko skolēnam, lielās skolas atbalstīs mazās skolas.
Mēs to esam apsolījuši, un es kā Smiltenes Centra vidusskolas direktore zinu. Es tagad nebūšu tā, kas pateiks - nekas, tā nauda tagad nāk un seko skolēnam līdzi, es nedošu naudu lauku skolām. Mēs dalīsimies un mēs saprotam, ka bez lauku skolām attīstības nebūs. Nedrīkstam mēs veicināt nomales, kuras ir neapdzīvotas un nevienam nevajadzīgas un kurās cilvēki vispār nedzīvo. Nedrīkst tā būt.
Smiltene ir novada centrs, bet ir jāattīsta viss novads kopumā. Runājot par iespējām izglītībā, es redzu ļoti lielas iespējas, kas ir saistītas ar Eiropas Savienību fondu apguvi, proti, tagad arī ir viens projekts, kas mums steidzīgi ir jāizstrādā, jo situācija ir tāda, ka līdz 6.jūnijam tagad ir tāds interesants laiks, kad pagaidām nevaram saprast, kas būs tie, kas pieņems lēmumus, bet labi, ka termiņš ir drusku pēc 6. jūnija.
Piemēram, skolotājiem ir iespējams piesaistīt likmes, tātad samaksāt skolotājiem par darbu. Tas nozīmē, ka būtiska finansējuma apstākļos mēs varam iegūt naudu, lai varētu saglabāt skolotāju vietas skolā un neatbrīvot skolotājus no darba. Tas ir ļoti svarīgi, jo to, ko mēs pazaudēsim šodien, to mēs ne rīt, ne parīt, ne aizparīt.
Runājot par cita veida attīstību, es domāju, ka sadarbība starp skolām ir bijusi ļoti laba. Tās iestādes un, manuprāt, Smiltenes, skolas tiešam vada, interešu centru vada ļoti labi cilvēki, sava darba darītāji un tur nav nekādu būtisku iebilžu, ka tur būtu kaut kas būtiski jāuzlabo un jādara. Ir jāattīstās, jāturpina. Runājot par kultūru, man it jāsaka tā, ka kultūras ziņā mums ir tā, ka mums ir ļoti labi pašdarbības kolektīvi ar labiem vadītājiem, bet mums pietrūkt kultūrā sirds.
Šī sirds būs novadā jāatrod, jo kultūrā jāstrādā cilvēkam, kurš mīl cilvēkus, kurš ir radošs, kurš saprot visas tās kultūras sirdspukstus, kuri ir kultūrā nepieciešami un te būs visam novadam tikai ieguvums, ja mēs tādu cilvēku atradīsim.
Bijām vakardien Variņu pagastā un es smējos, ka varinieši var būt lepni, jo viņiem tur ir tāds kā kultūras centrs. Tur patiešām notiek ļoti daudz pasākumu. Es domāju, ka kultūru, sportu un izglītību mēs esam un varam attīstīt.
=================
Tautas partija (Aija Cunska):
Labdien, esmu Aija Cunska. Smiltenes ģimnāzijas direktore biju septiņus gadus. Vispār izglītības sistēmā 41 gads, pati mācījusies un strādājusi. Tagad firma „Madara 89" Informācijas tehnoloģiju daļas vadītāja. Es savu redzējumu par izglītību, kultūru un sportu, bet saraksts man pilnībā piekrīt, es domāju, ka izglītības sistēmā pašreizējā mirklī valda ļoti liela neziņa un tā ir netaisnīga neziņa, ņemot vērā to, ka izglītības sistēma ir ļoti jūtīga joma, ka tā ir ļoti gudra joma.
Tur ir ļoti izglītoti cilvēki. Man liekas, ka ir jau pēdējais mirklis, lai nevis gaidītu vēlēšanas, 6. jūniju, bet jau tagad Smiltenes pilsētas domei, izņemoties iniciatīvu, un pagasta priekšsēdētājiem un skolu direktoriem palīdzot, vajadzētu sataisīt konkursu un izvēlēties vienu spēcīgu cilvēku, kas būtu Smiltenes novada Izglītības nodaļas vadītājs jau tagad, lai viņš skaidri zinātu par visām skolām, kas ir novadā, no vismazākās līdz vislielākajai, jo izglītības sistēma īstenībā ir ļoti sarežģīta.
Tā jau nav tikai skola, skolotājs un ēka, kurā mēs mācāmies. Tas ir gan talantīgie bērni, kuri jāturpina sūtīt uz konkursiem, olimpiādēm, sacensībām. Tie ir bērni ar speciālajām vajadzībām, kuriem nepieciešams īpašs skatījums. Tās ir bibliotēkas, tie ir psihologi, tās ir sociālās funkcijas, tie ir sociālie pedagogi, tie ir bērnudārzi, tās ir augstskolas un tā tālāk.
Man liekas, ka tas ir netaisnīgi, ka mēs jau no valsts zinām daudzus svarīgus skaitļus, cik būs uz katru skolēnu, cik būs uz skolotāju tā slodze un vēl joprojām gaidām šeit vēlēšanas un tad varbūt 1. jūlijā pirmoreiz satiksimies un kaut ko lemsim. Vēl par to Izglītības nodaļu runājot, cilvēkam noteikti, kurš pārzina izglītības iestāde un varbūt pie tam jābūt pat, es uzskatu, vietējam ar skatījumiem uz projektiem un tālredzīgam.
Varbūt arī saistībā ar Izglītības ministriju un varbūt arī ar „augšām". Otra lieta ir par sadarbību. Tas ir vispār pamatvārds - sadarbība, ka beidzot nebūtu tā, ka jums, skolotāji, tur mazs nodoklis, dodiet budžetā pārsvarā uzņēmēji, kaut gan arī skolotāji pelna algu un diezgan lielu pienesumu nes pašvaldības budžetiem. Ka būtu sadarbība.
Sadarbība visplašākajā jomā, sadarbība gan starp skolām savstarpēji, gan starp cilvēkiem, skolotājiem, uzņēmējiem, sociālajiem darbiniekiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām nu visvisādā jomā. Man liekas, ka tikai sadarbojoties, pietam Smiltene ir īpaša vieta, kas ir latviska vieta ar ļoti daudz uzņēmējiem.
Primārais, protams, ir noteikti ieguldīt uzņēmējdarbībā, lai tas ritenis sāktu griezties un tajā izglītībā, kultūrā un sportā tā naudiņa sāktu nākt.
"Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš". (Inese Raiskuma):
Esmu Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas direktore. Kāds ir mans redzējums par to, kādai būtu jābūt izglītībai novadā? Manuprāt, mūsu rajonā tās skolas, kas būs nākošās novada skolas, nav tik ļoti maziņas, lai kāda no tām būtu jāpaliek zem zobena. Ja nu kādā ir tikai tiešām kādi 30 skolēni, tad pirmām četrām klasītēm būtu jābūt viņu dzīvesvietā un viņiem nevajadzētu celties no rīta un braukt uz pilsētu un pēc tam atpakaļ mājās.
Loģiski, piektā, sestā, septītā un astotā, devītā klase, kur jau prasās tik ļoti daudz mācību priekšmetu, kā ķīmija, fizika, dabaszinību šis te lielais mācību kurss, kur ir prasības mācību kabinetiem, skaidrs, ka mazai skoliņai, kur ir skolēnu skaits pieci, seši, četri, trīs piektā, septītā, astotā klasē, protams, ka to ir finansiāli grūti nodrošināt.
Iespējams, ka tādēļ vien būtu nepieciešams, lai skolas... lielāko klašu skolēni mācītos, tātad pilsētā. Kā es vēl redzu mūsu novada centru Smilteni priekš citām skolām? Es to redzu kā metodisko centru, tik ļoti labas ir mūsu lielās skolas, gan Smiltenes ģimnāzija, gan Centra vidusskola, kas spēj būt tik ļoti... tik ļoti daudz dod ar savu pedagogu varēšanu, ar metodisku palīdzību, arī tāpat mūsu pamatskola - mēs varētu kā metodiskais centrs strādāt.
Arī tādās sīkās pavisam detaļas mēs zinām, ka Centra vidusskolā nav internāta. Runājot par to, kādu mēs redzam nākotnē šo sadarbību, kā jau iepriekšējie runātāji teica, sadarbība ir nepieciešama. Mūsu skolā atrodas ģimnāzijas internāts, un es domāju, ja mēs racionāli šīs telpas izmantotu, noteikti atrastos vieta arī Centra vidusskolas skolniekiem internātam vieta.
Tā ir tāda nianse. Nākošais, ja mēs runājam, ka tas ir arī sporta centrs, šis centrs, tātad novada centrs ir Smiltene, viņam ir jābūt arī novada skolu sporta centram. Man sporta skolotāji teica, cik žēl, ka mēs vairs nebrauksim uz Valku, uz šo skaisto stadionu uz novada sacensībām. Ģimnāzijai ir stadions, taču mums abām pārējām skolām, šis stadions nu mums ir nosacīts.
Lūk, projekts ir, tikai jābūvē. Protams, jāstrādā pie tā visiem kopīgiem spēkiem, lai, piesaistot visus iespējamos līdzekļus, šis stadions būtu pie Trīs pakalnu pamatskolas. Varbūt es lūgšu drusciņ par kultūru papildināt kolēģi.
Labdien, esmu Māra Leja. Man darba ceļš ir iegrozījies tā, ka es strādāju gan ar deju kolektīviem, gan ar koriem, gan ar... es atļaušos pusminūtīti pārkāpt. Mūsu sarakstam vienīgais, ar ko mēs atšķiramies, ka mums vajadzētu nodibināt kultūras nodaļas.
Sākumā tas pat varētu būt viens cilvēks, kamēr ir krīze, kamēr nav naudas. Tajā brīdī, kad mūs palaidīs vaļā Valkas rajons, mēs visi pamanīsim situāciju, ka ir absolūti nesakārtota samaksu sistēma, it sevišķi bērnu pulciņiem un viņa mums viesiem kopā būs jāatrisina, tāpēc būs arī priekšlikums veidot visu pašdarbības kolektīvu konsultatīvo padomi. Mēs visi kopā mēģināsim šo problēmu risināt. Paldies!
"Zaļo un Zemnieku savienība". :
Labdien, visi klātesošie! Man prieks jūs katrā ziņā redzēt šeit Smiltenes sporta un kultūras centrā. Tātad Uldis Birkenšteins, Variņu pagasta padomes priekšsēdētājs.
Runājot par izglītību, pirmo punktu, kur uzdeva jautājumu. Katrā ziņā mūsu saraksts ir par to, ka nevienu izglītības iestādi jaunajā novadā likvidēt nedrīkst, ne pirmsskolas izglītības iestādi, ne kādu skolu - tas ir pilnīgi izslēgts. Ir skaidrs viens, ka skola šobrīd pagastos ir tā vieta, uz kuru cilvēki nāk un viņa arī bieži vien pilda šos kultūras dzīves pienākumus.
Ir tāda lieta, ja mēs paskatāmies uz Smiltenes novadu, ka, paldies Dievam, mums ir visas izglītības iestādes. Ja paskatāmies uz visu kopumā, mums ir pirmsskolas izglītības iestādes, pamatskolas, ir vidusskola, ir ģimnāzija un mums, protams, ir proftehniskā skola (proftehniskā vidusskola) un tehnikums, un tas ir tas, kuras mēs nedrīkstam pazaudēt, lai mūsu bērni neaizietu projām no mūsu dzīvesvietas, jo tas mums katrā ziņā sadārdzina, ja mūsu bērns brauc kaut kur tālāk mācīties un citā vietā.
Protams, jāskatās par kvalitāti. Ja mēs runājam par pamatskolu, tad, protams, nav patīkami, ja būtu apvienotās klases, jo mācīt divām apvienotām klasēm, protams, ir grūtāk. Otrs, kas ir manā skatījumā, mēs arī tā domājam visi kopā, ka nedrīkst būt klasē 30 bērnu, jo tad arī viņi nespēj uzņemt.
Nominālais, normālais skaits ir kaut kur ap 15 - 20 bērnu klasē, ja tas ir iespējams, lielajās skolās, manā skatījumā, jo tur bērns nespēj lielajās klasēs apgūt. Mēs šeit pieminējām, runājām par sportu. Mēs zinām, ka mums ir daudz skolas pašvaldībās, pie kurām ir sporta zāles. Smiltenē ir kultūras un sporta centrs, ceļas peldbaseins, es domāju, ka tas ir veselīgs dzīvesveids jebkuram.
Es domāju, ka sports ir tas, kas mūs vairāk saliedē. Runājot par kultūru, tad ir patīkami, ka ir tādi kultūras pasākumi novērš katrā pašvaldībā, ja vakarā cilvēks pēc darba atrod brīvo laiku, viņš aiziet uz kultūras namu - vai nu viņš dzied, spēlē vai dejo, viņš parunājas ar pārējiem, cilvēks kļūst atbrīvotāks.
Mūsu skatījumā nevienu kultūras iestādi likvidēt nedrīkst, ne bibliotēku, ne kultūras namu, pilnīgi tas būtu izslēgts, jo tās ir vietas, uz kurieni cilvēki iet, iegūst jaunāko informāciju, viens ar otru tiekas. Es domāju jums pašiem patīkamāk aiziet uz kultūras namu, kur uzstājas mūsējie, nevis kāds no malas brauc.
Protams, arī no malas vajadzīgs, bet vēl tas ir ne tik bieži, jo tas būs dārgāk. Protams, lai tas viss pastāvētu, šis pirmais jautājums, ko „Ziemeļlatvija" uzdeva, tas ir nauda, lai visu šo uzturētu, ir nepieciešama nauda. Manā skatījumā, kā jau es šeit teicu, ir jāattīsta šī uzņēmējdarbība, no kuras nāk nauda, un tad mums vairs nebūs jāžēlojas, ka mums iet.. skolas jāapvieno, bērni jāved no viena bērnudārza uz otru jeb arī jālikvidē kāda kultūras vai sporta iestāde. Es domāju tas ir primārais un pats galvenais. Paldies!
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19