Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Smiltenes novads.Sociālie jautājumi
Sociālo jautājumu risināšana Smiltenes novadā (III atbilžu bloks)
Ingūna Johansone:
- Sociālā joma. Tie, kas strādā pašvaldībās jau zina, kā tukšojas sociālais maciņš un šī joma ir ar tik neprognozējamu apetīti, ka ir ļoti svarīgi saprast, kāds ir jūsu skatījums uz sociālo jomu, jo ir lietas, ko uzliek par pienākumu valsts pašvaldībai, palīdzēt cilvēkam grūtā brīdī, bet ir jomas, kuras pašvaldība pati var lemt, kādā veidā organizēt šo palīdzību. Es domāju, ka tā ir ļoti svarīga lieta, ko arī jūsu vēlētāji vēlas saklausīt.
LPP/LC:
- Es esmu Sarmīte Zvirgzdiņa, Smiltenes slimnīcas valdes priekšsēdētāja un praktizējos kā praktizējoša ārste arī vienlaikus ultrasonogrāfijas metodē. Kopā vadu Smiltenes slimnīcu, piecus gadus, tā ir bijusi viena nepārtraukta cīņa par slimnīcas pastāvēšanu. Biju kalps diviem kungiem, juridiskā pakļautība rajona padomei un paralēli veidojās laba sadarbība ar Smiltenes pilsētas domi.
Pašreiz veselības aprūpē Smiltenē ir tāds vienots komplekss, kurā darbojas gan sešas ģimenes ārstu prakses, gan ambulatorā daļa ar labiem diagnostiskiem kabinetiem un speciālistiem, ir Līvena aptieka slimnīcas paspārnē, kura nodrošina ar valsts kompensējamiem medikamentiem, tā ir stacionārā daļa ar trīs nodaļām, neatliekamā palīdzība ar divām labi nodrošinātām brigādēm.
Paralēli ir iedīgļi arī šai te sociālajai aprūpei, tiesa gan, tas ir pašreiz maksas pakalpojums, jo valsts apmaksāta sociālā aprūpe Smiltenes slimnīcā līdz šim nav bijusi. Nu ko lai saka par tālāko? Par tālāko jāsaka tā, ka mēs pašreiz esam vienīgā reģionālā slimnīca rajonā un turpmāk būsim tikai Smiltenes novada slimnīca.
Svarīgi neko nepazaudēt no esošajiem pakalpojumiem, lai tas arī būtu pieejams uz priekšu. Par sociālo aprūpi droši vien jāsaka tā, ka slimnīcā jau jāliek šīs sociālās aprūpes gultas, lai tālāk arī no novada, no apkārtējiem pagastiem šeit iegrieztos cilvēks, kam ir nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe, un vienlaicīgi arī risinātu šādu pašu sociālo aprūpi mājās, lai cilvēki nepaliktu bez palīdzības. Par to, kāda struktūra tieši veidosies, par to pats priekšsēdētājs.
Ainārs Mežulis: Ko es vēl varu piebilst, tas, ka mums šobrīd trūkst novadā, vienīgais no pakalpojumiem, jo mums ir visas izglītības iestādes un viss pārējais, lai mēs varētu novadā visu nodrošināt, lai nauda nebūtu jāmaksā kaut kur projām, jo par katru pakalpojumu turpmāk būs jāmaksā, ir tas, ka mums būtu pansionāts.
Tas ir viens no jautājumiem, kas mums būtu jāatrisina kopīgi šiem te nākamajiem sastāviem, cilvēkiem, kas tiks ievēlēti. Ēkas, kur to izveidot mums Smiltenes novadā, šajās te apvienotajās pašvaldībās, viennozīmīgi ir.
Jo tas, kas vēlas šos pakalpojumus, mums būs šobrīd jāsūta cilvēki uz Strenču novadu, konkrēti Sedas pansionātu vai vēl kaut kur citur. Par to būs novadam līdz ar to arī jāmaksā. Tātad tas ir primāri jāatrod un jāizveido šis te pansionāts, kas šobrīd arī ir ļoti aktuāls mūsu novadā, jo ir ļoti daudz veco cilvēku.
Zaļo un Zemnieku savienība:
- Uldis Birkenšteins. Lai to visu sakārtotu, tam visam kārtējo reizi ir nepieciešama nauda. Mēs to ļoti labi zinām. Visvairāk mūs uztrauc tāda situācija šobrīd valstī - tas ir bezdarbs. Bezdarbs un nākošais punkts pēc bezdarbniekiem, viņi visi nāk uz pašvaldībām un prasa GMI, kas mums ir jāmaksā. Tas ir obligāti jāmaksā, ja viņam viņš pienākas.
Mani uztrauc tas, ka tam visam varētu beigties nauda valstī, un es domāju, ka tas varētu jau pienākt diezgan ātri. Otrs, kas ir - nauda varētu beigties valstī arī pabalstiem, ko šodien saņem, tas ir bezdarbnieku pabalstiem. Tātad mans skatījums ir tāds - pirmām kārtām, ko jau kolēģi šeit runāja, kas mums Smiltenes novadā būtu nepieciešams, saglabāt šo pabalstu sistēmu tādu, kā viņa ir līdz šim.
Es nevaru solīt šeit, ka viņa varētu būt lielāka. Tas ir pabalsts bērnam piedzimstot, gan miršanas pabalsts, gan laulību pabalsts, GMI, gan viss pārējais ir noteikti jāsaglabā, vismaz tādā līmenī, kādi viņi ir šodien katrā pašvaldībā. Jānāk kopā un jāizveido vienota sistēma Smiltenes novadā par šo apmaksu, šodien vienā pagastā maksā tik, Smiltenē maksā tik un trešajā tik. Tā nedrīkst būt!
Viņam būtu jābūt ar laiku visam vienotam, ja mēs esam vienā kopējā novadā. Mēs arī savā programmā esam ierakstījuši tādu lietu par Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcu, šeit jau arī valdes priekšsēdētāja pieminēja, bet mūsu skatījumā Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcu mēs esam rajona padome saglabājusi un tad mums viņa arī būtu jāsaglabā.
Protams, ka mums ir jārunā par to, kas viņā paliek. Ir jādomā par kadriem un ir jādomā par tām nodaļām, kuras mums atstāt un kuras mums varbūt patiešām ir jāslēdz. Varbūt arī uz brīdi mēs viņu varētu veidot daļēji kā sociālo māju uz kādu laiku, kamēr mēs atrisinām jautājumu par pansionāta būvniecību Smiltenes novadā, jo bez tā mums šobrīd neiztikt, jo mums viņa nav vispār.
Tā ir liela, liela problēma mums uz priekšu. Mēs jaunāki neviens nekļūstam, tātad šī problēma ir viena no visprimārākajām. Mēs arī uzskatām, ka mums ir jāsniedz vislielākais atbalsts jaunajām māmiņām. Mēs neatbalstījām sevišķi šo te jauno lēmumu, ko valdība pieņēma.
Jaunajām māmiņām būtu jāiet pretim un varbūt patiešām būtu jāveido kādas silītes grupas vai vēl kaut kas tāds, lai būtu, kur viņām bērnus atstāt un viņas pašas varētu doties darbā. Tas varētu būt viens no šiem variantiem. Vēl viena lieta - protams, ir jāsaglabā šīs te esošās... feldšeru punkti un kur viņu nav, tur droši vien būtu jāveido.
Mēs vakar par šo jautājumu runājām Variņos. Šis ir viens no variantiem. Cilvēks var aiziet pie ģimenes ārsta jeb pie feldšera un, protams, bija jārunā arī par to, ka aptieka tātad vairāk vai mazāk vajadzētu būt tuvāk cilvēkam pieejamā vietā, nevis tikai centrā. Paldies!
Tautas partija (Zigeta Vīķele):
- Labvakar, smiltenieši! Labvakar, kolēģi, jau kuro vakaru pēc kārtas! Par sociālajiem jautājumiem runājot, man ir jāatgriežas pie uzņēmējdarbības. Nebūs uzņēmēji - nebūs naudas, nebūs izglītības, nebūs veselības un nebūs arī sociālo jautājumu sakārtošanas.
Man jāsaka, ka sociālo jautājumu kārtošanā daudz var veidot kopā ar privāto partnerību - valsts un pašvaldību un privātā partnerība. Tas ir pašvaldību pasūtījums privātajam partnerim - celt pansionātu. Nedomāju, ka pansionāta celtniecībā viņš negribēs iegūt peļņu.
Nav uzņēmēja, kas negrib saņemt peļņu, bet viņš veic investīcijas un pašvaldība pērk pakalpojumu. Tas ir risinājums, lai mēs varētu ātri, pēc iespējas ātri tikt pie pansionāta. Tāds pats stāvoklis ir ar sociālo māju. Sociālā māja nav tas pats kas pansionāts, sociālā māja ir domāta iedzīvotājiem, kas nevar samaksāt komunālos maksājumus, tādus, kādus nosaka privātais.
Dzīvoklis vai tā tālāk, kur pretī nāk pašvaldība. Arī tur var būt valsts un pašvaldību un privātā partnerība. Jautājums par sociālo aprūpi, kas arī ir grūts un sarežģīts jautājums. Tur arī var būt privātais partneris, tas var būt pašnodarbinātais, kas uz šo brīdi maksā lētāk pašvaldībai, nekā tas ir, ievietojot cilvēku, kurš vairs nevar dzīvot mājās, pansionātā. Nošaujam divus zaķus - cilvēkam dodam darbu, kas ir lētāk, nekā ievietot pansionātā, un cilvēks, kam tas ir vajadzīgs, ir aprūpēts.
Tas var būt pašnodarbināts cilvēks, kura apmācību šobrīd ir uzsākusi Nodarbinātības valsts aģentūra. Nākošais, kas ir par veselības aprūpi - ģimenes ārsti visi lielāko daļu ir Smiltenē un dažos pagastos. Mums ir pagastos jāattīsta feldšeru kustība, kas uz šo brīdi atkal ir Veselības ministrijas lēnā garā atbalstāma, jo turpmāk arī feldšeri varēs izrakstīt citas zāles nekā tas ir šobrīd, ar aizliegumu.
Tas ir jāveicina jebkādos gadījumos tajos pagastos, kur nav vēl joprojām feldšeri. Kas attiecas uz slimnīcu, Firsts Līvens tiešām ir izveidojis šo slimnīcu Smiltenē, lai viņa būtu kā slimnīca. Mēs visi tagadējie pagasta priekšsēdētāji cīnāmies, lai šī slimnīca paliktu, bet ir jautājums, vai viņa var palikt tādā profilā, kā viņa ir šobrīd. Diez vai.
Droši vien, ka viņai ir jābūt, vai nu vienas nozares profilētai, es neizteikšos medicīniskiem tekstiem, vai tā ir dzemdību sistēma, vai uroloģija, vai intensīvā terapija. Mēs varam attīstīt tikai vienu sistēmu, kurā, iegādājoties nedaudz aparatūras, mēs varam šo slimnīcu paturēt. Sliktākais gadījums, ja viņai tiešām pārvelk krustu, tad viņai ir jākļūst par sociālās aprūpes centru, lai viņa palīdz cilvēkiem, kam tas ir vajadzīgs.
Pilsoniskā savienība:
- Labvakar! Esmu Tija Zaļkalne, Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas ārste. Strādāju slimnīcā daudzus gadus gan ambulatorā, gan no 90.gada stacionārā esmu pavadījusi. Ļoti labi redzu un saprotu mūsu novada iedzīvotāju problēmas. Ļoti daudz mums tiešām ir vecu cilvēku, kam ir nepieciešama šī medicīniskā aprūpe, un es nedomāju, ka mūsu slimnīcā ir slikti speciālisti vai slikti tiek sniegta pirmā palīdzība.
Jāsaka, ka visam ir arī savi mīnusiņi, bet, dzirdot un zinot kādi mana profila slimnieki brauc no Rīgas un ko viņi stāsta par Rīgas lielajām iestādēm. Nemaz jau tur tā medicīniskā aprūpe un palīdzība nav tik ļoti kvalitatīva. Teiksim, akūtos stāvokļos tādas lielas slimnīcas var sniegt kvalitatīvāku palīdzību, taču arī mums ir gan intensīvās terapijas palāta, gan anesteziologi un jebkurā laikā var pieaicināt speciālistu.
No slimnīcas mums ir vieglāk pacientus ātrāk dabūt vai uz kompjūterkādiem izmeklējumiem, vai magnētisko rezonansi, tāpat arī Rīgā attiecīgi specializētā nodaļā iestacionēt. Tiešām gribam, lai mūsu novadā būtu un paliktu tā slimnīca. Protams, šīs, kā visi saka - dižķibeles laikos ir jādomā par to, kāda viņa būs.
Vai viņa būs terapeitiska profila, vai tā būs ginekoloģiska profila - to mēs redzēsim. Par tām finansēm, kas tiek iedalītas arī valsts, jāsaka tā - kā būs, tā dzīvosim pagaidām. Un par sociālo aprūpi - veco cilvēku ir tiešām ļoti daudz. Pagaidām, kamēr nav izveidots pansionāts, ir tāds arī no valsts piedāvājums kā mājas aprūpe.
Šeit ir vairāk šiem feldšeriem, feldšeru punktu darbiniekiem, kas ir arī kā sociālie darbinieki, iespējas. Viņi vislabāk apzina savus iedzīvotājus, vecos cilvēkus un, ja tiešām ir tādi vientuļi, veci cilvēki, kam ir nepieciešams šī sociālā aprūpe, mājas aprūpe, var vērsties pie ģimenes ārstiem, var vērsties pie jebkura speciālista un valsts finansē un pašam iedzīvotājam nav jāveic šī maksa, kā tas būtu, ja ģimenes ārsts nozīmē injekcijas mājās, brauc ģimenes ārsta māsiņa un par katru injekciju šis pacients viņai maksā. Es domāju, ka arī šī būtu viena iespēja palīdzēt mūsu vecajiem ļaudīm. Paldies!
Ingūna Johansone:
- Sociālā joma. Tie, kas strādā pašvaldībās jau zina, kā tukšojas sociālais maciņš un šī joma ir ar tik neprognozējamu apetīti, ka ir ļoti svarīgi saprast, kāds ir jūsu skatījums uz sociālo jomu, jo ir lietas, ko uzliek par pienākumu valsts pašvaldībai, palīdzēt cilvēkam grūtā brīdī, bet ir jomas, kuras pašvaldība pati var lemt, kādā veidā organizēt šo palīdzību. Es domāju, ka tā ir ļoti svarīga lieta, ko arī jūsu vēlētāji vēlas saklausīt.
LPP/LC:
- Es esmu Sarmīte Zvirgzdiņa, Smiltenes slimnīcas valdes priekšsēdētāja un praktizējos kā praktizējoša ārste arī vienlaikus ultrasonogrāfijas metodē. Kopā vadu Smiltenes slimnīcu, piecus gadus, tā ir bijusi viena nepārtraukta cīņa par slimnīcas pastāvēšanu. Biju kalps diviem kungiem, juridiskā pakļautība rajona padomei un paralēli veidojās laba sadarbība ar Smiltenes pilsētas domi.
Pašreiz veselības aprūpē Smiltenē ir tāds vienots komplekss, kurā darbojas gan sešas ģimenes ārstu prakses, gan ambulatorā daļa ar labiem diagnostiskiem kabinetiem un speciālistiem, ir Līvena aptieka slimnīcas paspārnē, kura nodrošina ar valsts kompensējamiem medikamentiem, tā ir stacionārā daļa ar trīs nodaļām, neatliekamā palīdzība ar divām labi nodrošinātām brigādēm.
Paralēli ir iedīgļi arī šai te sociālajai aprūpei, tiesa gan, tas ir pašreiz maksas pakalpojums, jo valsts apmaksāta sociālā aprūpe Smiltenes slimnīcā līdz šim nav bijusi. Nu ko lai saka par tālāko? Par tālāko jāsaka tā, ka mēs pašreiz esam vienīgā reģionālā slimnīca rajonā un turpmāk būsim tikai Smiltenes novada slimnīca.
Svarīgi neko nepazaudēt no esošajiem pakalpojumiem, lai tas arī būtu pieejams uz priekšu. Par sociālo aprūpi droši vien jāsaka tā, ka slimnīcā jau jāliek šīs sociālās aprūpes gultas, lai tālāk arī no novada, no apkārtējiem pagastiem šeit iegrieztos cilvēks, kam ir nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe, un vienlaicīgi arī risinātu šādu pašu sociālo aprūpi mājās, lai cilvēki nepaliktu bez palīdzības. Par to, kāda struktūra tieši veidosies, par to pats priekšsēdētājs.
Ainārs Mežulis: Ko es vēl varu piebilst, tas, ka mums šobrīd trūkst novadā, vienīgais no pakalpojumiem, jo mums ir visas izglītības iestādes un viss pārējais, lai mēs varētu novadā visu nodrošināt, lai nauda nebūtu jāmaksā kaut kur projām, jo par katru pakalpojumu turpmāk būs jāmaksā, ir tas, ka mums būtu pansionāts.
Tas ir viens no jautājumiem, kas mums būtu jāatrisina kopīgi šiem te nākamajiem sastāviem, cilvēkiem, kas tiks ievēlēti. Ēkas, kur to izveidot mums Smiltenes novadā, šajās te apvienotajās pašvaldībās, viennozīmīgi ir.
Jo tas, kas vēlas šos pakalpojumus, mums būs šobrīd jāsūta cilvēki uz Strenču novadu, konkrēti Sedas pansionātu vai vēl kaut kur citur. Par to būs novadam līdz ar to arī jāmaksā. Tātad tas ir primāri jāatrod un jāizveido šis te pansionāts, kas šobrīd arī ir ļoti aktuāls mūsu novadā, jo ir ļoti daudz veco cilvēku.
Zaļo un Zemnieku savienība:
- Uldis Birkenšteins. Lai to visu sakārtotu, tam visam kārtējo reizi ir nepieciešama nauda. Mēs to ļoti labi zinām. Visvairāk mūs uztrauc tāda situācija šobrīd valstī - tas ir bezdarbs. Bezdarbs un nākošais punkts pēc bezdarbniekiem, viņi visi nāk uz pašvaldībām un prasa GMI, kas mums ir jāmaksā. Tas ir obligāti jāmaksā, ja viņam viņš pienākas.
Mani uztrauc tas, ka tam visam varētu beigties nauda valstī, un es domāju, ka tas varētu jau pienākt diezgan ātri. Otrs, kas ir - nauda varētu beigties valstī arī pabalstiem, ko šodien saņem, tas ir bezdarbnieku pabalstiem. Tātad mans skatījums ir tāds - pirmām kārtām, ko jau kolēģi šeit runāja, kas mums Smiltenes novadā būtu nepieciešams, saglabāt šo pabalstu sistēmu tādu, kā viņa ir līdz šim.
Es nevaru solīt šeit, ka viņa varētu būt lielāka. Tas ir pabalsts bērnam piedzimstot, gan miršanas pabalsts, gan laulību pabalsts, GMI, gan viss pārējais ir noteikti jāsaglabā, vismaz tādā līmenī, kādi viņi ir šodien katrā pašvaldībā. Jānāk kopā un jāizveido vienota sistēma Smiltenes novadā par šo apmaksu, šodien vienā pagastā maksā tik, Smiltenē maksā tik un trešajā tik. Tā nedrīkst būt!
Viņam būtu jābūt ar laiku visam vienotam, ja mēs esam vienā kopējā novadā. Mēs arī savā programmā esam ierakstījuši tādu lietu par Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcu, šeit jau arī valdes priekšsēdētāja pieminēja, bet mūsu skatījumā Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcu mēs esam rajona padome saglabājusi un tad mums viņa arī būtu jāsaglabā.
Protams, ka mums ir jārunā par to, kas viņā paliek. Ir jādomā par kadriem un ir jādomā par tām nodaļām, kuras mums atstāt un kuras mums varbūt patiešām ir jāslēdz. Varbūt arī uz brīdi mēs viņu varētu veidot daļēji kā sociālo māju uz kādu laiku, kamēr mēs atrisinām jautājumu par pansionāta būvniecību Smiltenes novadā, jo bez tā mums šobrīd neiztikt, jo mums viņa nav vispār.
Tā ir liela, liela problēma mums uz priekšu. Mēs jaunāki neviens nekļūstam, tātad šī problēma ir viena no visprimārākajām. Mēs arī uzskatām, ka mums ir jāsniedz vislielākais atbalsts jaunajām māmiņām. Mēs neatbalstījām sevišķi šo te jauno lēmumu, ko valdība pieņēma.
Jaunajām māmiņām būtu jāiet pretim un varbūt patiešām būtu jāveido kādas silītes grupas vai vēl kaut kas tāds, lai būtu, kur viņām bērnus atstāt un viņas pašas varētu doties darbā. Tas varētu būt viens no šiem variantiem. Vēl viena lieta - protams, ir jāsaglabā šīs te esošās... feldšeru punkti un kur viņu nav, tur droši vien būtu jāveido.
Mēs vakar par šo jautājumu runājām Variņos. Šis ir viens no variantiem. Cilvēks var aiziet pie ģimenes ārsta jeb pie feldšera un, protams, bija jārunā arī par to, ka aptieka tātad vairāk vai mazāk vajadzētu būt tuvāk cilvēkam pieejamā vietā, nevis tikai centrā. Paldies!
Tautas partija (Zigeta Vīķele):
- Labvakar, smiltenieši! Labvakar, kolēģi, jau kuro vakaru pēc kārtas! Par sociālajiem jautājumiem runājot, man ir jāatgriežas pie uzņēmējdarbības. Nebūs uzņēmēji - nebūs naudas, nebūs izglītības, nebūs veselības un nebūs arī sociālo jautājumu sakārtošanas.
Man jāsaka, ka sociālo jautājumu kārtošanā daudz var veidot kopā ar privāto partnerību - valsts un pašvaldību un privātā partnerība. Tas ir pašvaldību pasūtījums privātajam partnerim - celt pansionātu. Nedomāju, ka pansionāta celtniecībā viņš negribēs iegūt peļņu.
Nav uzņēmēja, kas negrib saņemt peļņu, bet viņš veic investīcijas un pašvaldība pērk pakalpojumu. Tas ir risinājums, lai mēs varētu ātri, pēc iespējas ātri tikt pie pansionāta. Tāds pats stāvoklis ir ar sociālo māju. Sociālā māja nav tas pats kas pansionāts, sociālā māja ir domāta iedzīvotājiem, kas nevar samaksāt komunālos maksājumus, tādus, kādus nosaka privātais.
Dzīvoklis vai tā tālāk, kur pretī nāk pašvaldība. Arī tur var būt valsts un pašvaldību un privātā partnerība. Jautājums par sociālo aprūpi, kas arī ir grūts un sarežģīts jautājums. Tur arī var būt privātais partneris, tas var būt pašnodarbinātais, kas uz šo brīdi maksā lētāk pašvaldībai, nekā tas ir, ievietojot cilvēku, kurš vairs nevar dzīvot mājās, pansionātā. Nošaujam divus zaķus - cilvēkam dodam darbu, kas ir lētāk, nekā ievietot pansionātā, un cilvēks, kam tas ir vajadzīgs, ir aprūpēts.
Tas var būt pašnodarbināts cilvēks, kura apmācību šobrīd ir uzsākusi Nodarbinātības valsts aģentūra. Nākošais, kas ir par veselības aprūpi - ģimenes ārsti visi lielāko daļu ir Smiltenē un dažos pagastos. Mums ir pagastos jāattīsta feldšeru kustība, kas uz šo brīdi atkal ir Veselības ministrijas lēnā garā atbalstāma, jo turpmāk arī feldšeri varēs izrakstīt citas zāles nekā tas ir šobrīd, ar aizliegumu.
Tas ir jāveicina jebkādos gadījumos tajos pagastos, kur nav vēl joprojām feldšeri. Kas attiecas uz slimnīcu, Firsts Līvens tiešām ir izveidojis šo slimnīcu Smiltenē, lai viņa būtu kā slimnīca. Mēs visi tagadējie pagasta priekšsēdētāji cīnāmies, lai šī slimnīca paliktu, bet ir jautājums, vai viņa var palikt tādā profilā, kā viņa ir šobrīd. Diez vai.
Droši vien, ka viņai ir jābūt, vai nu vienas nozares profilētai, es neizteikšos medicīniskiem tekstiem, vai tā ir dzemdību sistēma, vai uroloģija, vai intensīvā terapija. Mēs varam attīstīt tikai vienu sistēmu, kurā, iegādājoties nedaudz aparatūras, mēs varam šo slimnīcu paturēt. Sliktākais gadījums, ja viņai tiešām pārvelk krustu, tad viņai ir jākļūst par sociālās aprūpes centru, lai viņa palīdz cilvēkiem, kam tas ir vajadzīgs.
Pilsoniskā savienība:
- Labvakar! Esmu Tija Zaļkalne, Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas ārste. Strādāju slimnīcā daudzus gadus gan ambulatorā, gan no 90.gada stacionārā esmu pavadījusi. Ļoti labi redzu un saprotu mūsu novada iedzīvotāju problēmas. Ļoti daudz mums tiešām ir vecu cilvēku, kam ir nepieciešama šī medicīniskā aprūpe, un es nedomāju, ka mūsu slimnīcā ir slikti speciālisti vai slikti tiek sniegta pirmā palīdzība.
Jāsaka, ka visam ir arī savi mīnusiņi, bet, dzirdot un zinot kādi mana profila slimnieki brauc no Rīgas un ko viņi stāsta par Rīgas lielajām iestādēm. Nemaz jau tur tā medicīniskā aprūpe un palīdzība nav tik ļoti kvalitatīva. Teiksim, akūtos stāvokļos tādas lielas slimnīcas var sniegt kvalitatīvāku palīdzību, taču arī mums ir gan intensīvās terapijas palāta, gan anesteziologi un jebkurā laikā var pieaicināt speciālistu.
No slimnīcas mums ir vieglāk pacientus ātrāk dabūt vai uz kompjūterkādiem izmeklējumiem, vai magnētisko rezonansi, tāpat arī Rīgā attiecīgi specializētā nodaļā iestacionēt. Tiešām gribam, lai mūsu novadā būtu un paliktu tā slimnīca. Protams, šīs, kā visi saka - dižķibeles laikos ir jādomā par to, kāda viņa būs.
Vai viņa būs terapeitiska profila, vai tā būs ginekoloģiska profila - to mēs redzēsim. Par tām finansēm, kas tiek iedalītas arī valsts, jāsaka tā - kā būs, tā dzīvosim pagaidām. Un par sociālo aprūpi - veco cilvēku ir tiešām ļoti daudz. Pagaidām, kamēr nav izveidots pansionāts, ir tāds arī no valsts piedāvājums kā mājas aprūpe.
Šeit ir vairāk šiem feldšeriem, feldšeru punktu darbiniekiem, kas ir arī kā sociālie darbinieki, iespējas. Viņi vislabāk apzina savus iedzīvotājus, vecos cilvēkus un, ja tiešām ir tādi vientuļi, veci cilvēki, kam ir nepieciešams šī sociālā aprūpe, mājas aprūpe, var vērsties pie ģimenes ārstiem, var vērsties pie jebkura speciālista un valsts finansē un pašam iedzīvotājam nav jāveic šī maksa, kā tas būtu, ja ģimenes ārsts nozīmē injekcijas mājās, brauc ģimenes ārsta māsiņa un par katru injekciju šis pacients viņai maksā. Es domāju, ka arī šī būtu viena iespēja palīdzēt mūsu vecajiem ļaudīm. Paldies!
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19