Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Smiltenes novads.Infrastruktūra.Ceļi.

ziemellatvija.lv

2013. gada 18. janvāris 16:05

169
Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Smiltenes novads.Infrastruktūra.Ceļi.
Infrastruktūra un autoceļi, to sakārtošana Smiltenes novadā (IV atbilžu bloks)

Ingūna Johansone:

- Jautājums par infrastruktūru un, proti, ceļiem. Mēs saprotam, ka infrastruktūra, tas ir ļoti plašs jēdziens, bet mēs jums lūdzam runāt par to kā varbūt jūsu sarasts domā, kā ir iespējams, sēžot pašvaldības krēslā, šo problēmu risināt. Varbūt jums ir kādas gudras idejas.
 

Tautas partija. (Zigeta Vīķele):

- Pārāk gudras jau idejas nav attiecībā uz ceļu infrastruktūru, ja mēs zinām, ka naudas arī nav. Tomēr, kas attiecas uz Smilteni ( tā kā man ir pirmais vārds, tad man ir priekšrocība attiecībā pret Mežuļa kungu), Smiltenei ir urbānā nauda piešķirta, kur lielākā nauda projektā ir piešķirta ielu remontam, tā kā es domāju, ka smiltenieši var tikai par to priecāties. Tur nav liela gudrība no manas puses, tā nauda tiešām būs jāizmanto tikai tam un tikai Smiltenē.
 

Žēl, ka šo naudu nevarēs izmantot arī pagasta ceļiem, jo tas viss būs Smiltenes ielu remontam. Kas attiecas uz lauku pašvaldībā, tur ir mazliet grūtāka situācija. Ceļu fonda nauda nāk no akcīzes nodokļa, no degvielas akcīzes nodokļa. Jo cilvēki mazāk brauc, jo ir mazāks nodoklis, jo mazāk tā nauda ienāk pašvaldību budžetos, ceļu fondos, tomēr ceļu naudas izmantojot, ir tāda lieta, ka mēs pašvaldībās to vien darām, kā ceļus tikai nogreiderējam.

Es nezinu, kur te ir kāds ceļinieks. Mēs vienkārši visu to, kas ir uzbērts uz ceļa, uz lauku ceļiem izputinām. Greiderējam, greiderējam un greiderējam un beigās ceļš paliek jau par zemes ceļu, nevis grants ceļu.

Nākošā problēma, kas ir pašvaldībām , tas ir, ka mums nav īsti grants karjeru. Te man ir jautājums varbūt mežiniekiem, kur ir virsū meži un apakšā ir grants, varbūt viņi kādu grants strūrīti var atvēlēt arī pašvaldībām un Smiltenes novada ietvaros varētu atrast kādu kārtīgu grants karjeru, kuru izmantot pašvaldību ceļiem.

Tas nu, protams, nav tāds vienā dienā atrisināms jautājums, kad mums pēkšņi vienā dienā būs karjers, kuru pašvaldība varēs izmantot saviem ceļiem, tomēr pie šī jautājuma varētu strādāt. Tā ir tā mana gudrā doma un ideja, ko varbūt varētu atrisināt, jo mēs pērkam ļoti dārgu granti no blakus rajoniem un braucam lielus attālumus, kas ir dārgi.

Nākošais, kas attiecas uz ceļiem, mums nav vienots viedoklis savā starpā par ceļu remontiem. Vai mēs taisām vienotu iepirkumu visā novadā, vai dalīto iepirkumu attiecībā uz katru pašvaldību atsevišķi. Man viedoklis ir, ka mēs gribam dalītos iepirkumus, lai mūsu vietējie uzņēmēji, vietējie - tā es domāju gandrīz vai pagasta vietējie uzņēmēji - var veikt ceļu remontdarbus mūsu pašu pagastos.

Tad arī iedzīvotāji var no viņiem prasīt kvalitāti un atbildību. Kas attiecas uz ceļu sakopšanu ziemas apstākļos, ir tas pats variants. Es domāju, ka iepirkumam ir jābūt dalītam, katrā pašvaldībā atsevišķi, lai mēs ātri varam savus ceļus iztīrīt un katrs iedzīvotājs var nokļūt uz darbu no savas viensētas.

 


LPP/LC (Ainārs Mežulis):

- Jā, kā jau Zigeta teica, es varu papildināt tātad es domāju, ka lielākā daļa smilteniešu zina, no preses uzzinās arī novada cilvēki, ka ir šī urbānā nauda un pilsētā ir paredzēts restaurēt divas maģistrālās ielas, Raiņa un Atmodas ielu, ar visām tā pieguļošajām ielās. Projekts vairāk kā divu miljonu latu kopsummā.
 

Tas nenozīmē tikai asfalta seguma nomainīšanu, tā ir lietus kanalizācijas, tas ir ielu apgaismojums, tā ir trotuāru izbūve un, protams, arī asfalta segums. Tātad arī ļoti daudzas mazās ielas šādā veidā tiks sakārtotas. Otra lieta, kas attiecas uz infrastruktūru, tā nav tikai ielas, tās ir arī visas komunikācijas.
 

Šeit jau mēs varam runāt novada griezumā. Ir otra programma - Kohēzijas fonds, kur vistuvākajā laikā arī tiks sākti konkursi par būvdarbu veikšanu otrajai kārtai šim te Kohēzijas fondam jeb 800+ programmai. Ja pirmā kārta aptvēra tikai Smiltenes pilsētu, tad otrā kārtā tiks pievienots, nu kā mēs sakām, Vidzemītes ciemats, kas atrodas šobrīd Brantu pagasta teritorija, pie maģistrālā ūdensvada un kanalizācijas.

Arī Silvas ciemats, kas šobrīd atrodas Launkalnes pagasta teritorijā. Nākošais, ko es gribu teikt, ka mēs viennozīmīgi esam nedaudz prioritārā situācijā pret citiem novadiem, jo, ja es tā padomāju, es vienmēr esmu uzsvēris, ka no novada centra uz katru pagasta centru no Smiltenes var aizbraukt pa asfaltētu ceļu, un tīri normāliem vēl pagaidām.

Nu cik nu normāliem ceļiem, viņi nav galīgi sabrukuši un nav tur pa bedrēm jābrauc. Tas nozīmē, ka mēs 15 minūšu laikā varam no Smiltenes līdz tālākajam novada pagasta centram šobrīd praktiski aizbraukt, ja mēs ņemam Variņus, Palsmani, Grundzāli - tos tālākos punktus.

Par iepirkumiem, kas attiecas uz maziem ceļu remontiem, es uzskatu, ka novadā ir jātaisa viens lielais iepirkums. Tas tāpatām, ja ir viens uzvarētājs, viņš var piesaistīt mazākos uzņēmējus, jo, manā skatījumā, tas izmaksu kopumā samazinās. Tas dos arī iespēju piesaistīt mazos lauku zemniekus uz ceļu tīrīšanu, kuriem šobrīd ir ļoti liela lieljaudas tehnika, kura ziemas periodā varbūt netiek tik ļoti noslogota, kā tas ir pavasara vai vasaras periodā. Paldies!

 

 

Zaļo un Zemnieku savienība (Uldis Birkenšteins):

- Tā es turpināšu. Runājot par infrastruktūru, infrastruktūra, protams, sastāv, pirmais ir ceļš. Ceļš ir var teikt cilvēkam kā asinis vadīt. Es varu pateikt vienu, mēs šeit dzirdējām par kohēziju, par urbāno projektu, nu laukos viņa nav un nebūs. Mani vairāk uztrauc, kā tie laucinieki brauks un kā viņi tiks uz to pilsētu.
 

Jāatjauno ir arī lauku ceļi un jāber viņiem grants šķembas un viss pārējais. Pirmais un primārais manā skatījumā, jānodrošina, lai mēs visi varētu nokļūt uz skolu un nokļūt uz centru. Tas ir attiecībā uz ziemu, lai ceļš būtu iztīrīts. Tas ir primārais un galvenais. Otrs, kas ir, bieži vien mums iedzīvotāji sūdzas pašvaldībās, par to, ka ir ļoti daudz grants ceļi un ļoti tuvu ir mājas.

Te noteikti vajadzētu domāt, skaidrs, ka asfaltu mums neuzlies, par to mums nav ko sapņot. Varbūt, ka viens no variantiem varētu būt, kur mēs varētu iesaistīties kādā projektā un tā varētu būt tuvu mājām, kur iet ceļš, ceļu atputekļošana. Tas ir viens no variantiem, jo padomāsim arī par tiem, kas dzīvo laukos.

Mums tā doma, mēs arī savā šajā sarakstā esam minējuši, ka mēs esam paredzējuši, ka vajadzētu piesaistīt Smiltenes Proftehniskās vidusskolas audzēkņus. Šodien viņi brauc ar greideri, viņi mācās. Būtu nepieciešams viņus piesaistīt tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, tas ir, lai viņi labāk greiderē ceļus.

Tad mēs varētu no Ceļu fonda, protams, viņiem pārskatīt naudiņu un viņiem būtu labāk, nevis par velti greiderēt tikai to, kas viņiem praksē ir paredzēts uz kaut kāda tīruma vai uz kaut kāda lauka. Vēl viena tāda lieta par Ceļu fondu, šeit es gribu mazliet pieminēt, ka es ar bažām varu pateikt vienu lietu, ka Ceļu fonds ar katru gadu pagaidām samazinās un tie līdzekļi ar katru gadu paliek mazāki.

 Mani māc bažas par to, ka mēs knapi varēsim asfaltā pielāpīt bedrītes. Tas nozīmē, ka par asfaltu mums šobrīd vispār ir grūti un problemātiski runāt. Par infrastruktūru runājot vēl, šeit jau sākumā mans kolēģis teica, ka infrastruktūra skaitās arī internets, cilvēkam piekļūšana pie šā, skaitās ūdensvadi un kanalizācijas sistēmas.

 Katrā ziņā ir pašvaldības, kur ir nepieciešams remonts un par to mums ir stipri, stipri jādomā, kā arī tur nodrošināt normālu dzeramo ūdeni un kanalizācijas sistēmas darbību. Vēl viena tāda lieta par to, ka mēs esam domājuši, šeit jau arī visi iepriekšējie runāja, ka konkursi noteikti būtu jātaisa katrā pašvaldībā atsevišķi.

Mēs esam pilnīgi par to, jo tas nodrošinātu vietējiem uzņēmējiem, vietējiem zemniekiem darbu. Es domāju, ka nevarēs paspēj no Smiltenes centra kāda firma, kas vinnējusi konkursā, aizbraukt no rīta un nogreiderēt šos ceļus vai vēl kaut ko tādu. Tās ir mūsu domas. Paldies!

 


Pilsoniskā savienība:

- Labvakar Smiltenē! Es esmu Gints Kukainis, Grundzāles pagasta padomes deputāts un ikdienā strādāju ar ūdenssaimniecības projektiem Latvijas lielākajās pilsētās. Tātad par ceļiem. Pilsoniskā savienība savā programmā ir iekļāvusi konkrētas un pat ļoti detalizētas lietas, ko viņi vēlētos ceļu jomā tieši attīstīt un pilnveidot.
 

Galvenokārt, kā šeit jau Mežuļa kungs ļoti precīzi jau runāja tieši par Smilteni vairāk, mēs varam vienīgi piemetināt, ka pie skolām, pie bērnudārziem nodrošināt drošus krustojumus, nodrošināt gājēju pārejas, lai bērniem nebūtu kaut kāds papildu risks. Savukārt, runājot par laukiem, ir ļoti patīkami, ka mēs uz katru pagastu varam nokļūt pa asfaltu, bet katrā pašvaldībā mums ir diemžēl jāpārvietojas pa grants ceļiem.


Arī es pats dzīvoju lauku mājās un katru dienu nākas mērot četrus kilometrus uz tuvējo centru pa grants ceļu un es teikšu godīgi, nav jau man nepatīkami braukt pa labu grants ceļu, kurš ir nogreiderēts, ir tikai putekļi. Nu nerodas sliktas sajūtas, bet ir nepatīkami, ja šie ceļi ir negreiderēti, ar bedrēm, varbūt ar kaut kādām špūrēm, it sevišķi ziemā, līdz ar to mēs noteikti iestājamies par to, ka šie lauku ceļi ir jācenšas uzturēt adekvāti tiem līdzekļiem, kas ir, maksimāli cenšoties piesaistīt jaunus līdzekļus, to attīstībai.
 

 Turpinot mazlietiņ tematu par to, ko Uldis aizsāka, runājot par ūdenssaimniecības projektiem, ir ļoti patīkami, ka Smiltenē ir teju, teju jau uzbūvēta atdzelžošanas stacija, vēl tikai astei jāpārkāpj pāri, lai būtu gatavas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, savukārt pašvaldībās ir tikai esošās Bio100, Bio200 attīrīšanas iekārtas nu jau savu laiku lielākoties ir nokalpojušas. Ir prieks par tām pašvaldībā, kas ir jau pacentušies šos projektus realizēt, bet ir vēl daudzas, kurās šie projekti ir jārealizē. Tas pats ir arī ar ūdenssaimniecību.

Arī Variņu pagasts dotajā brīdī vēlās īstenot kanalizācijas projektu, kas noteikti arī novadā, tāpat arī Grundzāles pagasts vēlās. Noteikti ir atbalstāmas šīs lietas. Vēl pie infrastruktūras es noteikti gribētu pieminēt jautājumu par atkritumu savākšanu un šķirošanu, kas ar katru dienu sāk kļūt arvien aktuālāks un aktuālāks.
 

Es domāju, ka šo jautājumu var risināt veidojot ekolaukumus mūsu pašvaldībās, kas varbūt skan, ka tas prasa ļoti daudz līdzekļus, bet patiesībā tā nebūt nav. Ir jānodrošina viena vieta, kur mēs varam izvietot konteinerus, teritorija, kuru mēs varam iežogot un jābūt privātai un publiskai partnerībai, piemēram, ar ZAAO. Paldies!