Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Strenču novads
Atbild Strenču novada deputātu kandidāti (apkopojums)
Strenčos notika nākamā novada deputātu kandidātu tikšanās ar iedzīvotājiem. Pasākumu rīkoja laikraksts "Ziemeļlatvija" ar mērķi dot vienādas iespējas visu sešu kandidātu sarakstu pārstāvjiem izteikties par iecerēto darbu novada attīstībā.
Kā zināms, uz Strenču novada domes vēlēšanām kandidē apvienība "Darbs un atbildība" (saraksta priekšgalā Velga Graumane, Strenču domes priekšsēdētāja), "Nākotnes vārdā jau šodien" (Jānis Pētersons, Strenču vidusskolas direktors), "Visi novadam" (Jānis Šakals, SIA "Siltums NJ" valdes loceklis), "Attīstībai un stabilitātei" (Irina Andrejeva, Sedas domes priekšsēdētāja), politisko partiju apvienība "Saskaņas centrs" (Juris Vaivads, skolotājs), "Centriskā partija un "Latvijas Zemnieku savienība, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" (Aivars Auniņš, Jērcēnu pagasta padomes priekšsēdētājs).
Pasākumu vadīja laikraksta "Ziemeļlatvija" galvenā redaktore Ingūna Johansone. Viņa lūdza deputātu kandidātus izteikties par to, kādas viņi šajos grūtajos laikos saredz attīstības iespējas uzņēmējdarbībai, kā domā saglabāt skolas un attīstīt tālāk izglītību, sporta un kultūras dzīvi. Jautājumi bija arī par sociālo jomu un infrastruktūras uzlabošanu.
Uzņēmējdarbībai sola atbalstu
Kā, jūsuprāt, pašvaldība var ietekmēt un sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un risināt bezdarba problēmu?
V. Graumane:
- Kad sāku strādāt domē, man šķita, ka lēmējvara var daudz izdarīt uzņēmējdarbības attīstībā. Savulaik rakstījām arī uz "Dienas Biznesu", aicinot uzņēmējus ar izdevīgiem piedāvājumiem uz Strenčiem, bet dzīve parādīja, ka lielie biznesmeņi priekšroku dod Rīgai, vēl arī Valmierai. Tomēr uzņēmēji mūsu novadā ir un viņiem jābūt. Domāju, ka viņiem vajadzētu izveidot padomi, kurā kopā ar domes vadību plānot turpmāko darbību. Svarīga ir arī sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūras filiāli. Tā īsteno vairākas programmas, kuras ir vērts izmantot. Piemēram, jūlijā un augustā sāks darboties programma, kurā paredzēts jaunajiem uzņēmējiem piešķirt 4000 latu biznesa attīstībai, un mēs domājam šajā programmā iesaistīt mūsu uzņēmējus. Šajā darbības virzienā aicināsim piedalīties arī nevalstiskās organizācijas, lai varētu izstrādāt dažādus projektus.
J. Pētersons:
- Mēs visi esam krīzes ķīlnieki, tādēļ vispirms jācīnās par jau esošo darba vietu saglabāšanu. Sadarbojoties ar nodarbinātības speciālistiem, jāpanāk, lai uzņēmumos būtu subsidētas darba vietas. Šis varbūt pat ir iespēju laiks, lai ar nelieliem resursiem varētu atrisināt sasāpējušus jautājumus. Domājam veidot uzņēmēju atbalsta centru, kurā apkoposim informāciju, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem un tad ar to iepazīstināsim interesentus. Plānojot iepirkumus, priekšroku centīsimies dot novada vai tiem ārpus strādājošiem uzņēmējiem, kuri plānos izmantot mūsu novada darbaspēku. Tā mēs atbalstīsim savus cilvēkus un nodrošināsim naudas palikšanu novadā.
J. Šakals:
- Par prioritāro uzdevumu uzskatām jau izveidoto firmu saglabāšanu. Protams, mēs nemācīsim, ko katram darīt, bet palīdzēsim ar informāciju, kurā vietā attiecīgajā jomā vislabāk būtu darboties. Mūsu palīdzība vairāk būs kā informatīvais atbalsts. Es pats esmu uzņēmējs, kas ieinteresēts novada izaugsmē. Man dažkārt prasa pamatot, ko domāju ar priekšrokas došanu vietējiem ražotājiem. To var izdarīt, izstrādājot attiecīgus nolikumus, neparedzot drakoniskus noteikumus, ja nolemts veikt nelielus iepirkumus.
I. Andrejeva:
- Es uz pašvaldību atnācu no biznesa, tādēļ šī tēma man ir tuva. Pagājušā gadsimta beigās bija tāda pati krīze, bet atradās cilvēki, kas uzsāka uzņēmējdarbību un strādā vēl tagad. Esmu pārliecināta, ka arī šodien atradīsies cilvēki, kuri būs spējīgi attīstīt biznesu, jo tieši tagad, pēc manām domām, tam ir īstais laiks. Sedā jau pašlaik uzņēmējdarbība ir diezgan augstā līmenī. Šodien arī pie manis bija divi uzņēmēji, kuriem palīdzam dabūt telpas. Mēs esam ļoti pretimnākoši, sniegsim visa veida palīdzību, lai tikai cilvēki nāktu pie mums un kaut ko darītu. Arī Strenčos un Plāņos ir vietas, kur var kaut ko uzsākt un attīstīt. Esmu optimiste. Ja sakārtosim infrastruktūru, tad pie mums nāks iekšā arī bizness. Šīs divas lietas nav atdalāmas.
J. Vaivads:
- Jānošķir divas lietas - mazā un lielā uzņēmējdarbība. Pirmā pie mums jau attīstās, bet svarīgāka ir otrā, kas var nodrošināt daudz darba vietu. Šajā krīzes laikā mums viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir sagatavot augsni, lai te ienāktu kāds stratēģisks investors. Varbūt tas par pamatbāzi izvēlētos Valmieru, bet te izveidotu filiāli. Mazā uzņēmējdarbība ir laba lieta, bet diezin vai ar to vien varēs atrisināt bezdarba problēmu. Tas rudenī būs vēl lielāks, tādēļ liela nozīme ir, lai par novadu ieinteresētos lielie investori.
A. Auniņš:
- Lai saprastu, kāda nozīme ir uzņēmējdarbībai, varu paskaidrot, kā veidojas pašvaldību budžets. 82 procenti ienākumu nodokļu no valsts kopējā budžeta nokļūst pašvaldībās. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kur cilvēks strādā, naudu no viņa nomaksātā ienākumu nodokļa saņem vietējā pašvaldība, kuras teritorijā deklarēta viņa dzīvesvieta. Nav jēgas, ja pašvaldības teritorijā ir uzņēmums, kurā vadība varbūt par strādājošajiem nemaksā nodokļus, vai arī tajā strādā cilvēki, kuri dzīvo citur. Svarīgi ir, lai novadā dzīvotu iespējami vairāk cilvēku, kuri strādā labās darba vietās - vai tās būtu novadā, vai ārpus tā. Tas būtu galvenais. Lai to panāktu, jāattīsta infrastruktūra, kas piesaistītu te cilvēkus. Jābūt bērnudārziem, dzīvokļiem, labiem ceļiem un izdevīgai satiksmei. Tā ir mūsu nākotne.
Iestājas par skolu saglabāšanu
Kā šajā ekonomiski grūtajā laikā esat iecerējuši saglabāt izveidoto izglītībā, kultūrā un sportā un kur saredzat iespējas šīs jomas tālāk atīstīt?
A. Auniņš:
- Programmā esam ierakstījuši, ka solām saglabāt visas esošās izglītības iestādes, labi apzinoties, ka solīt varam, bet naudu izglītībai mums dod valsts. Visi televīzijā esam redzējuši, cik smagi top grozījumi valsts budžetā, ar kādām grūtībām to cenšas nolīdzināt līdz nullēm. Varbūt vajadzēja atklāti pateikt, ka esam tintē, nu tad visi arī domāsim, ko darīt. Tagad gan vairāk šķiet, ka valdība gaida novada domju ievēlēšanu, lai tad paziņotu verdiktu, kurās pozīcijās budžetā tiks pārkāptas sarkanās līnijas. Iespējams, tas notiks arī izglītībā, bet pašlaik, sastādot programmas, mēs vadāmies pēc tā, kas ir, un galīgi nevaram prognozēt, kas būs. Katrā ziņā izglītības iestāžu slēgšana ir pats pēdējais, ko darīsim, jo kaut ko no jauna izveidot ir daudzkārt grūtāk. Labāk būtu paciesties, jo prognozes liecina, ka nākamā gada beigās situācija var sākt uzlaboties, tādēļ ar visiem spēkiem esam nolēmuši skolas nosargāt. Kultūras dzīvē mums jau ir daudzi kolektīvi, turklāt tā ir joma, kurai līdzekļus var piesaistīt ne tikai no pašvaldības budžeta. Piemēram, Jērcēnos liela daļa līdzekļu balstās tikai uz projektiem. Nevienam kolektīvam svītra netiks pārvilkta.
J. Vaivads:
- Arī es domāju, ka jāsaglabā visas skolas. Pašlaik aprēķinātie skaitļi rāda, ka ar lielām grūtībām nākamajā mācību gadā visas skolas tomēr var pastāvēt. Ja pēc pašvaldību vēlēšanām notiks izmaiņas un finansējums vēl tiks samazināts, tad droši vien vajadzēs kaut ko slēgt. Uzskatu, ka būtu nepiedodami, ja Strenču skola zaudētu vidusskolas statusu. Pašlaik strādājam, lai nodrošinātu nepieciešamo bērnu skaitu un, ja tas izdosies, tas būs panākums. Ja neizdosies, tad novada izglītībā būs liels mīnuss. Vidusskolas statuss jāsaglabā arī mācību iestādei Sedā, jo tā ir skola mazākumtautību bērniem. Dalot budžetu, vispirms jādomā par izglītību, kultūru un sportu. Pēc tam var pievērsties mazsvarīgākām lietām kā, piemēram, sadraudzības braucieniem. Pilnīgi piekrītu, ka jāsaglabā visi pašdarbnieku kolektīvi, turklāt jārisina jautājums par kultūras iestāžu remontu. Strenču kultūras nama remontam jau ir apstiprināts atbalsta finansējums no Eiropas Savienības fondiem.
I. Andrejeva:
- Man ļoti žēl, ka Strenču kultūras nama zālei ir tā pati grīda, kas bija manā bērnībā. Tādēļ mēs kandidējam, lai situāciju mainītu. Protams, viss esošais jāsaglabā. Līdzekļus ir iespējams ietaupīt. Mēs Sedā apvienojām skolu ar pirmsskolas iestādi, un izdevumi samazinājās. Nākotnē varētu apvienot Plāņu un Strenču skolu. Tāpat kā līdz šim būtu divas mācību iestādes, bet ar vienu vadību.
J. Šakals:
- Mums ir līdzīga nostāja. Pilnīgi piekrītu, ka Plāņu pamatskolai jāpaliek. Strenču vidusskolai vairāk jāpiestrādā pie sava statusa, jo kādreiz tos skolēnus, kuri izglītību turpināt devās uz Valmieru, burtiski izķēra turienes mācību iestādes. Vispār jautājums par izglītību ir plašs un tur var ilgi runāt, bet galvenais uzdevums mums ir visu skolu saglabāšana. Atbalstīt vajag arī kultūras dzīvi, jo tas ir apbrīnojami, ka mūsu pilsētā kultūras darbinieki ir spējuši izveidot divus labus jauniešu kolektīvus. Sporta dzīve mazliet ir panīkusi. Kādreiz Seda bija stipra sportā, un domāju, ka šajā pilsētā, attīstot izglītību, lielāku uzmanību vajadzētu veltīt tieši sportam.
J. Pētersons:
- Izglītības attīstība ir komplekss process un nav tik vienkāršs, kā te varēja dzirdēt. Šaubos, vai spēsim noturēties pretim tai lavīnai, ko mums pāri veļ Izglītības un zinātnes ministrija, ieviešot principu "Nauda seko skolēnam". Nepiekrītu apgalvojumam, ka pēc pašreizējiem aprēķiniem naudas pietiks. Šobrīd uz vienu skolēnu valsts piešķir 100 latu. Nākamajā gadā plānots dot 70 latu. Par tādu summu mums jānodrošina līdzšinējais līmenis. Mācību procesu līdz ar nagiem mēs nodrošināsim, bet zaudējam interešu izglītību, bibliotēku, psihologus, logopēdus, tiks samazināta arī administrācija. Tādēļ es tik cerīgi uz nākotni neskatos. Protams, mēs arī centīsimies saglabāt esošās skolas, bet jāsāk jau domāt, ko darīt, ja situācija pasliktināsies. Jautājums jārisina profesionāli. Visu skolu darbiniekiem, pašvaldības speciālistiem jāsanāk kopā un jāizstrādā plāns, kā izkļūt no tādas situācijas, jo esmu pārliecināts, ka ar valsts piešķirto naudu nepietiks, lai saglabātu skolas tādas, kādas tās ir tagad. Kultūra noteikti jāatbalsta, jo tā, pēc manām domām, mūsu novadā ir izcilā līmenī. Tās attīstībai var piesaistīt pašu dalībnieku līdzfinansējumu.
V. Graumane:
- Arī mūsu saraksta komanda uzskata, ka jāsaglabā visas skolas un citādas domas nemaz nav pieļaujamas. Es neatkārtošos, jo par to jau daudzi runājuši. Varu pateikt tikai to, ka nesen biju Izglītības un zinātnes ministrijā, kur noslēdzu līgumu, ka Strenču vidusskolā tiks īstenots projekts, ko atbalsta Eiropas Savienība un kurā paredzēts četru mācību kabinetu remonts un apgādāšana ar mēbelēm un mācību līdzekļiem. Tas viss skolā būs, un tas nozīmē, ka jābūt arī skolēniem. Ja runā par kultūru, tad jāteic, ka kultūras namam jauns grīdas parkets jau sagādāts, ēkai nomainīsim arī jumtu un logus. Lai Sedā attīstītos kultūra, esam paredzējuši tur vienu kultūras darbinieka štatu, kaut arī pastāv ekonomiskās grūtības. Visas izveidotās tradīcijas un kultūras kolektīvus esam nolēmuši saglabāt. Būs arī sporta svētki. Kaut arī ir naudas grūtības, es uz turpmāko skatos optimistiski. Uzskatu, ka mums vēl ir vajadzīga mākslas skola, ko plānojam veidot uz mūzikas skolas bāzes, jo redzams, ka bērniem pašlaik šādas mācību iestādes pietrūkst.
Redzējumi sociālās jomas attīstībā
Kādu domājat veidot sociālās palīdzības darbu, kam un kā novadā, pēc jūsu domām, visvairāk būtu nepieciešams palīdzēt?
I. Andrejeva:
- Pirms trim gadiem Sedas pilsētas budžets bija 7,5 tūkstoši latu. Pēc gada tas bija jau 15 tūkstoši, bet šogad ir 35 tūkstoši liels. Tas liecina, ka iedzīvotājiem neklājas viegli. Mēs meklējam visādus risinājumus. Esam paredzējuši maznodrošināto iedzīvotāju mājvietām piešķirt sociālā dzīvokļa statusu. Pieredze mums ir. Šādu statusu esam piešķīruši jau vienas ģimenes dzīvoklim. Pašvaldībai šāds dzīvoklis gadā izmaksā 700 latu, bet tā iemītniekiem par šo naudu katru mēnesi daudzdzīvokļu namos jāmazgā koplietošanas telpas. Šis darbs jāturpina, jo maznodrošināto kļūst arvien vairāk. Pieredzi esam guvuši arī bezdarbnieku ēdināšanā bez maksas. Agrāk to darījām četras reizes nedēļā. Divas reizes brīvpusdienas piešķīra pašvaldība un divas - pestīšanas armija. Ar šo gadu lēmējvara no tā atteicās un tagad bezdarbniekus ēdina tikai pestīšanas armija. Savukārt mēs sniedzam atbalstu pestīšanas armijai. Esam piešķīruši organizācijai telpas un neko pretim neprasām. Kam dot pabalstus, to vērtējam pēc cilvēku ienākumiem. Maznodrošināto ir daudz visā novadā un ar viņiem jāstrādā. Liela daļa tiešām nespēj nomaksāt īres maksu un segt pakalpojumu izdevumus. Mēs piedāvājam dažādus darbus par šo pakalpojumu segšanu. Un cilvēki nāk prasīt darbu. Uzskatām, ka novadā tagadējās krīzes apstākļos nekādā gadījumā nedrīkst samazināt sociālos pabalstus.
Varbūt vajadzēs atteikties no komandējumiem, tāliem braucieniem un semināriem, bet prioritāte mums būs cilvēki, jo viņu dēļ jau arī esam nolēmuši strādāt.
J. Vaivads:
- Grūtākā situācija Latvijā varētu izveidoties oktobrī un novembrī, kad daudziem bezdarbniekiem beigsies pabalsta izmaksas termiņš.
Pašvaldībai tad galvenais uzdevums būs šiem cilvēkiem nodrošināt kaut vai minimālu iztiku. Tas var likt ieviest grozījumus lēmējvaras budžetā, bet rūpe par šādiem cilvēkiem būs galvenais uzdevums. Citādi pašvaldības pastāvēšanai zūd jēga. Protams, jābūt arī pašu maznodrošināto līdzdalībai, bet mani uztrauc, ka drīz var arī pietrūkt mums darbu, ko viņiem uzticēt.
J. Šakals:
- Kad izveidosies novads, tad mēs reāli redzēsim, cik liela ir summa, kas paredzēta sociālajām vajadzībām. Tagad pateikt, cik katram trūcīgajam domājam dot, nebūtu ētiski, jo var gadīties, ka vēlāk apsolīto nespēsim izdarīt.
J. Pētersons:
- Tā ir smaga joma. Pēc mūsu pārliecības, vispirms jādomā par sociāli visneaizsargātākajiem cilvēkiem - bērniem un pensionāriem. Droši vien vajadzēs domāt par to, lai visi bērni skolā būtu paēduši, lai tie, kam ir draudi dzīvībai, dabūtu nepieciešamos medikamentus vai pārtiku. Pēc novada izveidošanas pirmais lielais darbs būs budžeta veidošana. Tad arī tieši sociālajai jomai vajadzēs paredzēt lielāko līdzekļu īpatsvaru. Protams, arī gluži fiziski varam daudz palīdzēt cilvēkiem, kam tas nepieciešams. Piemēram, labdarības dienās pie viņiem kaut ko izdarīt var doties skolēni. Domāju, ka, strādājot kopā, spēsim atrast iespēju palīdzēt visiem, kam tas nepieciešams.
V. Graumane:
- Ir zināms, ka visiem trūcīgajiem ir nepieciešams nodrošināt iztikas minimumu. Tas nozīmē, ka mums vajadzīgs profesionāls sociālais dienests. Centrs būs Strenčos, bet katrā pagastā strādās sociālais darbinieks, kurš sniegs informāciju par iedzīvotājiem attiecīgajā teritorijā. Jau šogad Strenču pilsētas budžetā esam atvēlējuši daudz vairāk līdzekļu nekā pērn, bet pieaudzis ir arī maznodrošināto skaits. Finansējumu vēlāk tik un tā vajadzēs pārskatīt, jo trūcīgo skaits pieaugs. Daudz līdzekļu sociālajām vajadzībām atvēlējusi arī Eiropas Savienība, tādēļ vēlreiz atkārtoju, ka mums vajadzīgi profesionāļi šajā jomā, kas prastu izmantot visas iespējas.
A. Auniņš:
- Novadā, protams, vajadzēs izstrādāt vienotu nolikumu par sociālās palīdzības sniegšanu. Varbūt atšķirsies nianses par pilsētām un laukiem, bet garantēto iztikas minimumu vajadzēs nodrošināt katram, kam tas pienākas pēc likuma. Protams, pašvaldībai par to ir tiesības uzdot veikt arī dažādus sabiedriskos darbus. Tādu praksi īstenojam Jērcēnu pagastā. Tas atvieglo komunālā dienesta darbu, kas savukārt dienestam ļauj šur tur ietaupīt, bet ietaupīto varam atkal atvēlēt sociālajai jomai. Domāju, ka situācija nav bezcerīga. Ir arī vairākas labdarības organizācijas, kas sniedz palīdzību trūcīgajiem. Tagad, piemēram, Sarkanais Krusts mazturīgos nodrošina ar pārtikas groziem. Pagastā darbojas Vasarsvētku draudze, kas trūcīgos apgādā ar apģērbu. Ir daudz variantu, kā var palīdzēt cilvēkiem, un tas jāizmanto.
Daudzu gadu sāpe - ceļi
Kādēļ pie Strenčiem ceļu stāvoklis ir viens no sliktākajiem rajonā un kā domājat tos sakārtot?
J. Pētersons:
- Negribu analizēt, kādēļ ceļi tik slikti, bet ceļš uz Jērcēniem posmā pie dzelzceļa pārbrauktuves mūžīgi būs bedrains, kamēr asfalta segumam apakšā būs vecais bruģis. Acīmredzot vienīgais risinājums ir izmantot Ceļa fonda līdzekļus, jāsakārto arī komunikācijas. Pašlaik kvalitatīvi sakārtot ceļus var tikai ar Eiropas struktūrfondu palīdzību. Tā šos jautājumus risina daudzās pašvaldībās, un mēs arī strādāsim šajā virzienā.
J. Šakals:
- Mēs arī domājam līdzīgi. Es nezinu, kādēļ Strenčos ceļi tik slikti. Negribu nevienu kritizēt, bet, kad domē būs ievēlēti paši labākie, tad šie jautājumi jārisina.
I. Andrejeva:
- Ja, piemēram, pašlaik Plāņos neizmantoti līdzekļi ceļiem stāv tūkstošos latu, tad, būdama pie varas, es vispirms šo naudu novirzīšu Strenču ceļu sakārtošanai un to neslēpšu tādēļ, ka man Sedā visi šie mērķiem paredzētie līdzekļi ir gandrīz izlietoti. Pērn mēs izstrādājām divus tehniskos projektus ceļu uzlabošanai, tos mēs arī esam sakārtojuši. Tas nozīmē, ka pamazām visas brauktuves remontējam un tas ir iespējams arī Strenčos.
J. Vaivads:
- Protams, ceļi ir liela problēma. Tomēr, ja mēs te runājam par izglītību, sociālo jomu, kultūru un ceļiem, tad solīt izdarīt visu pēc kārtas es neuzņemos. Te runājām, ka prioritāte ir cilvēks. Ja situācija būs tāda, ka naudas pietrūks, tad pirmais uzdevums mums būs rūpēties, lai cilvēks vispār var eksistēt. Tikai pēc tam skatīsimies, ko darīt ar ceļiem. Varam apsolīt pilnīgi visu, bet tas tā nebūs. No kaut kā vajadzēs atteikties. Es šaubos, vai mums pietiks naudas izremontēt ceļus Eiropas līmenī. Pielāpīšana ir cita lieta.
A. Auniņš:
- Ir valsts un pašvaldības ceļi. Ja runājam par Strenču pilsētu, kurai cauri iet valsts nozīmes ceļš, tad mēs redzam risinājumu, vēršoties pēc palīdzības pa partiju līniju. Ne bez iemesla mēs startējam zem saraksta nosaukuma, kurā minētas trīs partijas, turklāt vienas biedrs ir satiksmes ministrs. Ja tiksim ievēlēti, tad tas ir tas variants, ar kura palīdzību mēs centīsimies atrisināt jautājumu par to ceļu, kas iet uz Valku. Pievēršoties ceļu fonda līdzekļiem, es nepiekrītu Irinai Andrejevai. Nav labi apēst savu, bet pēc tam skatīties uz otra bulciņu. Jērcēniem arī ir uzkrāti līdzekļi. Mums to ir 40 tūkstoši, Plāņiem - 30 tūkstoši latu. Savā pagastā šos līdzekļus esam taupījuši vairākus gadus, lai būtu nauda pamatīgākam divu ceļu remontam. Ar to niecīgo summu, kas ienāk ik gadu, neko nopietnu nevar izdarīt. Protams, ceļiem līdzekļu nav pietiekami, bet, saprātīgi rīkojoties, var daudz izdarīt. Katrs piešķirtais lats ir apgrozāms Eiropas struktūrfondos jeb uz katru savu latu mēs varam piesaistīt piecus latus no Eiropas atbalstiem, bet cītīgi jāraksta projekti, tad arī ceļi būs.
V. Graumane:
- Ir taisnība, ka zem diviem ceļiem apakšā ir bruģa segums, tādēļ bedres uz tiem lāpām un lāpīsim. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā esam iesnieguši divus projektus, kur paredzēts abu minēto ceļu remonts. Cerēsim, ka projektos ierakstītajam sagaidīsim atbalstu un šīs brauktuves tiks sakārtotas.
Nebaidās no atbildības
Uz tikšanos bija ieradušies daudz iedzīvotāju, lielākoties gan pensijas vecuma cilvēki. Diemžēl paši vēlētāji atturējās uzdot jautājumus, tādēļ pasākuma vadītāja Ingūna Johansone kandidātiem kā pēdējo uzdeva provocējošu jautājumu - kādēļ katra saraksta kandidāti uzskata, ka jābalso tieši par viņiem?
V. Graumane:
- Kā jau liecina mūsu saraksta nosaukums, esam par darbu un atbildību. Mēs visi esam ar mieru uzņemties atbildību par to, ko darām, un tas ir svarīgi.
J. Pētersons:
- Mūsu saraksta spēks nav nosaukumā, bet cilvēkos. Esmu pārliecināts, ka visi sarakstā iekļautie esam varoši. Veidojot sarakstu, nedomājām, ka no tā ievēlēs vienu vai divus, bet ceram, ka varēsim visi darboties. Tādēļ sarakstā ir dažādu profesiju pārstāvji.
J. Šakals:
- Mūsu saraksta nosaukums ir "Visi novadam". Tas nozīmē, ka novads mums jāveido visiem kopā un visiem pie kaut kā jāstrādā.
I. Andrejeva:
- Mēs esam pierādījuši, ka varam, tādēļ droši ejam uz priekšu.
J. Vaivads:
- Mēs esam politiskās partijas "Saskaņas centrs" pārstāvji. Šī politiskā organizācija zināma visā Latvijā. Uzskatām šīs organizācijas saimniecisko darbību pašvaldībās par pareizu, tādēļ kandidējam zem tās nosaukuma.
A. Auniņš:
- Mēs pārstāvam tās partijas, kas ir pozīcijā, tādēļ domājam ar pilnām tiesībām vērsties pie tām jautājumos par novada attīstību, un, domāju, mums būs izredzes.
- Aina Krēsliņa (kandidē sarakstā "Visi novadam"):
- Dažkārt, kad mēs kaut kam nepiekrītam, mums vaicā, kādēļ mēs kritizējam, bet paši nedarām? Tagad esam nolēmuši ar savām idejām iesaistīties un kaut ko izdarīt.
Strenčos notika nākamā novada deputātu kandidātu tikšanās ar iedzīvotājiem. Pasākumu rīkoja laikraksts "Ziemeļlatvija" ar mērķi dot vienādas iespējas visu sešu kandidātu sarakstu pārstāvjiem izteikties par iecerēto darbu novada attīstībā.
Kā zināms, uz Strenču novada domes vēlēšanām kandidē apvienība "Darbs un atbildība" (saraksta priekšgalā Velga Graumane, Strenču domes priekšsēdētāja), "Nākotnes vārdā jau šodien" (Jānis Pētersons, Strenču vidusskolas direktors), "Visi novadam" (Jānis Šakals, SIA "Siltums NJ" valdes loceklis), "Attīstībai un stabilitātei" (Irina Andrejeva, Sedas domes priekšsēdētāja), politisko partiju apvienība "Saskaņas centrs" (Juris Vaivads, skolotājs), "Centriskā partija un "Latvijas Zemnieku savienība, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" (Aivars Auniņš, Jērcēnu pagasta padomes priekšsēdētājs).
Pasākumu vadīja laikraksta "Ziemeļlatvija" galvenā redaktore Ingūna Johansone. Viņa lūdza deputātu kandidātus izteikties par to, kādas viņi šajos grūtajos laikos saredz attīstības iespējas uzņēmējdarbībai, kā domā saglabāt skolas un attīstīt tālāk izglītību, sporta un kultūras dzīvi. Jautājumi bija arī par sociālo jomu un infrastruktūras uzlabošanu.
Uzņēmējdarbībai sola atbalstu
Kā, jūsuprāt, pašvaldība var ietekmēt un sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un risināt bezdarba problēmu?
V. Graumane:
- Kad sāku strādāt domē, man šķita, ka lēmējvara var daudz izdarīt uzņēmējdarbības attīstībā. Savulaik rakstījām arī uz "Dienas Biznesu", aicinot uzņēmējus ar izdevīgiem piedāvājumiem uz Strenčiem, bet dzīve parādīja, ka lielie biznesmeņi priekšroku dod Rīgai, vēl arī Valmierai. Tomēr uzņēmēji mūsu novadā ir un viņiem jābūt. Domāju, ka viņiem vajadzētu izveidot padomi, kurā kopā ar domes vadību plānot turpmāko darbību. Svarīga ir arī sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūras filiāli. Tā īsteno vairākas programmas, kuras ir vērts izmantot. Piemēram, jūlijā un augustā sāks darboties programma, kurā paredzēts jaunajiem uzņēmējiem piešķirt 4000 latu biznesa attīstībai, un mēs domājam šajā programmā iesaistīt mūsu uzņēmējus. Šajā darbības virzienā aicināsim piedalīties arī nevalstiskās organizācijas, lai varētu izstrādāt dažādus projektus.
J. Pētersons:
- Mēs visi esam krīzes ķīlnieki, tādēļ vispirms jācīnās par jau esošo darba vietu saglabāšanu. Sadarbojoties ar nodarbinātības speciālistiem, jāpanāk, lai uzņēmumos būtu subsidētas darba vietas. Šis varbūt pat ir iespēju laiks, lai ar nelieliem resursiem varētu atrisināt sasāpējušus jautājumus. Domājam veidot uzņēmēju atbalsta centru, kurā apkoposim informāciju, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem un tad ar to iepazīstināsim interesentus. Plānojot iepirkumus, priekšroku centīsimies dot novada vai tiem ārpus strādājošiem uzņēmējiem, kuri plānos izmantot mūsu novada darbaspēku. Tā mēs atbalstīsim savus cilvēkus un nodrošināsim naudas palikšanu novadā.
J. Šakals:
- Par prioritāro uzdevumu uzskatām jau izveidoto firmu saglabāšanu. Protams, mēs nemācīsim, ko katram darīt, bet palīdzēsim ar informāciju, kurā vietā attiecīgajā jomā vislabāk būtu darboties. Mūsu palīdzība vairāk būs kā informatīvais atbalsts. Es pats esmu uzņēmējs, kas ieinteresēts novada izaugsmē. Man dažkārt prasa pamatot, ko domāju ar priekšrokas došanu vietējiem ražotājiem. To var izdarīt, izstrādājot attiecīgus nolikumus, neparedzot drakoniskus noteikumus, ja nolemts veikt nelielus iepirkumus.
I. Andrejeva:
- Es uz pašvaldību atnācu no biznesa, tādēļ šī tēma man ir tuva. Pagājušā gadsimta beigās bija tāda pati krīze, bet atradās cilvēki, kas uzsāka uzņēmējdarbību un strādā vēl tagad. Esmu pārliecināta, ka arī šodien atradīsies cilvēki, kuri būs spējīgi attīstīt biznesu, jo tieši tagad, pēc manām domām, tam ir īstais laiks. Sedā jau pašlaik uzņēmējdarbība ir diezgan augstā līmenī. Šodien arī pie manis bija divi uzņēmēji, kuriem palīdzam dabūt telpas. Mēs esam ļoti pretimnākoši, sniegsim visa veida palīdzību, lai tikai cilvēki nāktu pie mums un kaut ko darītu. Arī Strenčos un Plāņos ir vietas, kur var kaut ko uzsākt un attīstīt. Esmu optimiste. Ja sakārtosim infrastruktūru, tad pie mums nāks iekšā arī bizness. Šīs divas lietas nav atdalāmas.
J. Vaivads:
- Jānošķir divas lietas - mazā un lielā uzņēmējdarbība. Pirmā pie mums jau attīstās, bet svarīgāka ir otrā, kas var nodrošināt daudz darba vietu. Šajā krīzes laikā mums viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir sagatavot augsni, lai te ienāktu kāds stratēģisks investors. Varbūt tas par pamatbāzi izvēlētos Valmieru, bet te izveidotu filiāli. Mazā uzņēmējdarbība ir laba lieta, bet diezin vai ar to vien varēs atrisināt bezdarba problēmu. Tas rudenī būs vēl lielāks, tādēļ liela nozīme ir, lai par novadu ieinteresētos lielie investori.
A. Auniņš:
- Lai saprastu, kāda nozīme ir uzņēmējdarbībai, varu paskaidrot, kā veidojas pašvaldību budžets. 82 procenti ienākumu nodokļu no valsts kopējā budžeta nokļūst pašvaldībās. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kur cilvēks strādā, naudu no viņa nomaksātā ienākumu nodokļa saņem vietējā pašvaldība, kuras teritorijā deklarēta viņa dzīvesvieta. Nav jēgas, ja pašvaldības teritorijā ir uzņēmums, kurā vadība varbūt par strādājošajiem nemaksā nodokļus, vai arī tajā strādā cilvēki, kuri dzīvo citur. Svarīgi ir, lai novadā dzīvotu iespējami vairāk cilvēku, kuri strādā labās darba vietās - vai tās būtu novadā, vai ārpus tā. Tas būtu galvenais. Lai to panāktu, jāattīsta infrastruktūra, kas piesaistītu te cilvēkus. Jābūt bērnudārziem, dzīvokļiem, labiem ceļiem un izdevīgai satiksmei. Tā ir mūsu nākotne.
Iestājas par skolu saglabāšanu
Kā šajā ekonomiski grūtajā laikā esat iecerējuši saglabāt izveidoto izglītībā, kultūrā un sportā un kur saredzat iespējas šīs jomas tālāk atīstīt?
A. Auniņš:
- Programmā esam ierakstījuši, ka solām saglabāt visas esošās izglītības iestādes, labi apzinoties, ka solīt varam, bet naudu izglītībai mums dod valsts. Visi televīzijā esam redzējuši, cik smagi top grozījumi valsts budžetā, ar kādām grūtībām to cenšas nolīdzināt līdz nullēm. Varbūt vajadzēja atklāti pateikt, ka esam tintē, nu tad visi arī domāsim, ko darīt. Tagad gan vairāk šķiet, ka valdība gaida novada domju ievēlēšanu, lai tad paziņotu verdiktu, kurās pozīcijās budžetā tiks pārkāptas sarkanās līnijas. Iespējams, tas notiks arī izglītībā, bet pašlaik, sastādot programmas, mēs vadāmies pēc tā, kas ir, un galīgi nevaram prognozēt, kas būs. Katrā ziņā izglītības iestāžu slēgšana ir pats pēdējais, ko darīsim, jo kaut ko no jauna izveidot ir daudzkārt grūtāk. Labāk būtu paciesties, jo prognozes liecina, ka nākamā gada beigās situācija var sākt uzlaboties, tādēļ ar visiem spēkiem esam nolēmuši skolas nosargāt. Kultūras dzīvē mums jau ir daudzi kolektīvi, turklāt tā ir joma, kurai līdzekļus var piesaistīt ne tikai no pašvaldības budžeta. Piemēram, Jērcēnos liela daļa līdzekļu balstās tikai uz projektiem. Nevienam kolektīvam svītra netiks pārvilkta.
J. Vaivads:
- Arī es domāju, ka jāsaglabā visas skolas. Pašlaik aprēķinātie skaitļi rāda, ka ar lielām grūtībām nākamajā mācību gadā visas skolas tomēr var pastāvēt. Ja pēc pašvaldību vēlēšanām notiks izmaiņas un finansējums vēl tiks samazināts, tad droši vien vajadzēs kaut ko slēgt. Uzskatu, ka būtu nepiedodami, ja Strenču skola zaudētu vidusskolas statusu. Pašlaik strādājam, lai nodrošinātu nepieciešamo bērnu skaitu un, ja tas izdosies, tas būs panākums. Ja neizdosies, tad novada izglītībā būs liels mīnuss. Vidusskolas statuss jāsaglabā arī mācību iestādei Sedā, jo tā ir skola mazākumtautību bērniem. Dalot budžetu, vispirms jādomā par izglītību, kultūru un sportu. Pēc tam var pievērsties mazsvarīgākām lietām kā, piemēram, sadraudzības braucieniem. Pilnīgi piekrītu, ka jāsaglabā visi pašdarbnieku kolektīvi, turklāt jārisina jautājums par kultūras iestāžu remontu. Strenču kultūras nama remontam jau ir apstiprināts atbalsta finansējums no Eiropas Savienības fondiem.
I. Andrejeva:
- Man ļoti žēl, ka Strenču kultūras nama zālei ir tā pati grīda, kas bija manā bērnībā. Tādēļ mēs kandidējam, lai situāciju mainītu. Protams, viss esošais jāsaglabā. Līdzekļus ir iespējams ietaupīt. Mēs Sedā apvienojām skolu ar pirmsskolas iestādi, un izdevumi samazinājās. Nākotnē varētu apvienot Plāņu un Strenču skolu. Tāpat kā līdz šim būtu divas mācību iestādes, bet ar vienu vadību.
J. Šakals:
- Mums ir līdzīga nostāja. Pilnīgi piekrītu, ka Plāņu pamatskolai jāpaliek. Strenču vidusskolai vairāk jāpiestrādā pie sava statusa, jo kādreiz tos skolēnus, kuri izglītību turpināt devās uz Valmieru, burtiski izķēra turienes mācību iestādes. Vispār jautājums par izglītību ir plašs un tur var ilgi runāt, bet galvenais uzdevums mums ir visu skolu saglabāšana. Atbalstīt vajag arī kultūras dzīvi, jo tas ir apbrīnojami, ka mūsu pilsētā kultūras darbinieki ir spējuši izveidot divus labus jauniešu kolektīvus. Sporta dzīve mazliet ir panīkusi. Kādreiz Seda bija stipra sportā, un domāju, ka šajā pilsētā, attīstot izglītību, lielāku uzmanību vajadzētu veltīt tieši sportam.
J. Pētersons:
- Izglītības attīstība ir komplekss process un nav tik vienkāršs, kā te varēja dzirdēt. Šaubos, vai spēsim noturēties pretim tai lavīnai, ko mums pāri veļ Izglītības un zinātnes ministrija, ieviešot principu "Nauda seko skolēnam". Nepiekrītu apgalvojumam, ka pēc pašreizējiem aprēķiniem naudas pietiks. Šobrīd uz vienu skolēnu valsts piešķir 100 latu. Nākamajā gadā plānots dot 70 latu. Par tādu summu mums jānodrošina līdzšinējais līmenis. Mācību procesu līdz ar nagiem mēs nodrošināsim, bet zaudējam interešu izglītību, bibliotēku, psihologus, logopēdus, tiks samazināta arī administrācija. Tādēļ es tik cerīgi uz nākotni neskatos. Protams, mēs arī centīsimies saglabāt esošās skolas, bet jāsāk jau domāt, ko darīt, ja situācija pasliktināsies. Jautājums jārisina profesionāli. Visu skolu darbiniekiem, pašvaldības speciālistiem jāsanāk kopā un jāizstrādā plāns, kā izkļūt no tādas situācijas, jo esmu pārliecināts, ka ar valsts piešķirto naudu nepietiks, lai saglabātu skolas tādas, kādas tās ir tagad. Kultūra noteikti jāatbalsta, jo tā, pēc manām domām, mūsu novadā ir izcilā līmenī. Tās attīstībai var piesaistīt pašu dalībnieku līdzfinansējumu.
V. Graumane:
- Arī mūsu saraksta komanda uzskata, ka jāsaglabā visas skolas un citādas domas nemaz nav pieļaujamas. Es neatkārtošos, jo par to jau daudzi runājuši. Varu pateikt tikai to, ka nesen biju Izglītības un zinātnes ministrijā, kur noslēdzu līgumu, ka Strenču vidusskolā tiks īstenots projekts, ko atbalsta Eiropas Savienība un kurā paredzēts četru mācību kabinetu remonts un apgādāšana ar mēbelēm un mācību līdzekļiem. Tas viss skolā būs, un tas nozīmē, ka jābūt arī skolēniem. Ja runā par kultūru, tad jāteic, ka kultūras namam jauns grīdas parkets jau sagādāts, ēkai nomainīsim arī jumtu un logus. Lai Sedā attīstītos kultūra, esam paredzējuši tur vienu kultūras darbinieka štatu, kaut arī pastāv ekonomiskās grūtības. Visas izveidotās tradīcijas un kultūras kolektīvus esam nolēmuši saglabāt. Būs arī sporta svētki. Kaut arī ir naudas grūtības, es uz turpmāko skatos optimistiski. Uzskatu, ka mums vēl ir vajadzīga mākslas skola, ko plānojam veidot uz mūzikas skolas bāzes, jo redzams, ka bērniem pašlaik šādas mācību iestādes pietrūkst.
Redzējumi sociālās jomas attīstībā
Kādu domājat veidot sociālās palīdzības darbu, kam un kā novadā, pēc jūsu domām, visvairāk būtu nepieciešams palīdzēt?
I. Andrejeva:
- Pirms trim gadiem Sedas pilsētas budžets bija 7,5 tūkstoši latu. Pēc gada tas bija jau 15 tūkstoši, bet šogad ir 35 tūkstoši liels. Tas liecina, ka iedzīvotājiem neklājas viegli. Mēs meklējam visādus risinājumus. Esam paredzējuši maznodrošināto iedzīvotāju mājvietām piešķirt sociālā dzīvokļa statusu. Pieredze mums ir. Šādu statusu esam piešķīruši jau vienas ģimenes dzīvoklim. Pašvaldībai šāds dzīvoklis gadā izmaksā 700 latu, bet tā iemītniekiem par šo naudu katru mēnesi daudzdzīvokļu namos jāmazgā koplietošanas telpas. Šis darbs jāturpina, jo maznodrošināto kļūst arvien vairāk. Pieredzi esam guvuši arī bezdarbnieku ēdināšanā bez maksas. Agrāk to darījām četras reizes nedēļā. Divas reizes brīvpusdienas piešķīra pašvaldība un divas - pestīšanas armija. Ar šo gadu lēmējvara no tā atteicās un tagad bezdarbniekus ēdina tikai pestīšanas armija. Savukārt mēs sniedzam atbalstu pestīšanas armijai. Esam piešķīruši organizācijai telpas un neko pretim neprasām. Kam dot pabalstus, to vērtējam pēc cilvēku ienākumiem. Maznodrošināto ir daudz visā novadā un ar viņiem jāstrādā. Liela daļa tiešām nespēj nomaksāt īres maksu un segt pakalpojumu izdevumus. Mēs piedāvājam dažādus darbus par šo pakalpojumu segšanu. Un cilvēki nāk prasīt darbu. Uzskatām, ka novadā tagadējās krīzes apstākļos nekādā gadījumā nedrīkst samazināt sociālos pabalstus.
Varbūt vajadzēs atteikties no komandējumiem, tāliem braucieniem un semināriem, bet prioritāte mums būs cilvēki, jo viņu dēļ jau arī esam nolēmuši strādāt.
J. Vaivads:
- Grūtākā situācija Latvijā varētu izveidoties oktobrī un novembrī, kad daudziem bezdarbniekiem beigsies pabalsta izmaksas termiņš.
Pašvaldībai tad galvenais uzdevums būs šiem cilvēkiem nodrošināt kaut vai minimālu iztiku. Tas var likt ieviest grozījumus lēmējvaras budžetā, bet rūpe par šādiem cilvēkiem būs galvenais uzdevums. Citādi pašvaldības pastāvēšanai zūd jēga. Protams, jābūt arī pašu maznodrošināto līdzdalībai, bet mani uztrauc, ka drīz var arī pietrūkt mums darbu, ko viņiem uzticēt.
J. Šakals:
- Kad izveidosies novads, tad mēs reāli redzēsim, cik liela ir summa, kas paredzēta sociālajām vajadzībām. Tagad pateikt, cik katram trūcīgajam domājam dot, nebūtu ētiski, jo var gadīties, ka vēlāk apsolīto nespēsim izdarīt.
J. Pētersons:
- Tā ir smaga joma. Pēc mūsu pārliecības, vispirms jādomā par sociāli visneaizsargātākajiem cilvēkiem - bērniem un pensionāriem. Droši vien vajadzēs domāt par to, lai visi bērni skolā būtu paēduši, lai tie, kam ir draudi dzīvībai, dabūtu nepieciešamos medikamentus vai pārtiku. Pēc novada izveidošanas pirmais lielais darbs būs budžeta veidošana. Tad arī tieši sociālajai jomai vajadzēs paredzēt lielāko līdzekļu īpatsvaru. Protams, arī gluži fiziski varam daudz palīdzēt cilvēkiem, kam tas nepieciešams. Piemēram, labdarības dienās pie viņiem kaut ko izdarīt var doties skolēni. Domāju, ka, strādājot kopā, spēsim atrast iespēju palīdzēt visiem, kam tas nepieciešams.
V. Graumane:
- Ir zināms, ka visiem trūcīgajiem ir nepieciešams nodrošināt iztikas minimumu. Tas nozīmē, ka mums vajadzīgs profesionāls sociālais dienests. Centrs būs Strenčos, bet katrā pagastā strādās sociālais darbinieks, kurš sniegs informāciju par iedzīvotājiem attiecīgajā teritorijā. Jau šogad Strenču pilsētas budžetā esam atvēlējuši daudz vairāk līdzekļu nekā pērn, bet pieaudzis ir arī maznodrošināto skaits. Finansējumu vēlāk tik un tā vajadzēs pārskatīt, jo trūcīgo skaits pieaugs. Daudz līdzekļu sociālajām vajadzībām atvēlējusi arī Eiropas Savienība, tādēļ vēlreiz atkārtoju, ka mums vajadzīgi profesionāļi šajā jomā, kas prastu izmantot visas iespējas.
A. Auniņš:
- Novadā, protams, vajadzēs izstrādāt vienotu nolikumu par sociālās palīdzības sniegšanu. Varbūt atšķirsies nianses par pilsētām un laukiem, bet garantēto iztikas minimumu vajadzēs nodrošināt katram, kam tas pienākas pēc likuma. Protams, pašvaldībai par to ir tiesības uzdot veikt arī dažādus sabiedriskos darbus. Tādu praksi īstenojam Jērcēnu pagastā. Tas atvieglo komunālā dienesta darbu, kas savukārt dienestam ļauj šur tur ietaupīt, bet ietaupīto varam atkal atvēlēt sociālajai jomai. Domāju, ka situācija nav bezcerīga. Ir arī vairākas labdarības organizācijas, kas sniedz palīdzību trūcīgajiem. Tagad, piemēram, Sarkanais Krusts mazturīgos nodrošina ar pārtikas groziem. Pagastā darbojas Vasarsvētku draudze, kas trūcīgos apgādā ar apģērbu. Ir daudz variantu, kā var palīdzēt cilvēkiem, un tas jāizmanto.
Daudzu gadu sāpe - ceļi
Kādēļ pie Strenčiem ceļu stāvoklis ir viens no sliktākajiem rajonā un kā domājat tos sakārtot?
J. Pētersons:
- Negribu analizēt, kādēļ ceļi tik slikti, bet ceļš uz Jērcēniem posmā pie dzelzceļa pārbrauktuves mūžīgi būs bedrains, kamēr asfalta segumam apakšā būs vecais bruģis. Acīmredzot vienīgais risinājums ir izmantot Ceļa fonda līdzekļus, jāsakārto arī komunikācijas. Pašlaik kvalitatīvi sakārtot ceļus var tikai ar Eiropas struktūrfondu palīdzību. Tā šos jautājumus risina daudzās pašvaldībās, un mēs arī strādāsim šajā virzienā.
J. Šakals:
- Mēs arī domājam līdzīgi. Es nezinu, kādēļ Strenčos ceļi tik slikti. Negribu nevienu kritizēt, bet, kad domē būs ievēlēti paši labākie, tad šie jautājumi jārisina.
I. Andrejeva:
- Ja, piemēram, pašlaik Plāņos neizmantoti līdzekļi ceļiem stāv tūkstošos latu, tad, būdama pie varas, es vispirms šo naudu novirzīšu Strenču ceļu sakārtošanai un to neslēpšu tādēļ, ka man Sedā visi šie mērķiem paredzētie līdzekļi ir gandrīz izlietoti. Pērn mēs izstrādājām divus tehniskos projektus ceļu uzlabošanai, tos mēs arī esam sakārtojuši. Tas nozīmē, ka pamazām visas brauktuves remontējam un tas ir iespējams arī Strenčos.
J. Vaivads:
- Protams, ceļi ir liela problēma. Tomēr, ja mēs te runājam par izglītību, sociālo jomu, kultūru un ceļiem, tad solīt izdarīt visu pēc kārtas es neuzņemos. Te runājām, ka prioritāte ir cilvēks. Ja situācija būs tāda, ka naudas pietrūks, tad pirmais uzdevums mums būs rūpēties, lai cilvēks vispār var eksistēt. Tikai pēc tam skatīsimies, ko darīt ar ceļiem. Varam apsolīt pilnīgi visu, bet tas tā nebūs. No kaut kā vajadzēs atteikties. Es šaubos, vai mums pietiks naudas izremontēt ceļus Eiropas līmenī. Pielāpīšana ir cita lieta.
A. Auniņš:
- Ir valsts un pašvaldības ceļi. Ja runājam par Strenču pilsētu, kurai cauri iet valsts nozīmes ceļš, tad mēs redzam risinājumu, vēršoties pēc palīdzības pa partiju līniju. Ne bez iemesla mēs startējam zem saraksta nosaukuma, kurā minētas trīs partijas, turklāt vienas biedrs ir satiksmes ministrs. Ja tiksim ievēlēti, tad tas ir tas variants, ar kura palīdzību mēs centīsimies atrisināt jautājumu par to ceļu, kas iet uz Valku. Pievēršoties ceļu fonda līdzekļiem, es nepiekrītu Irinai Andrejevai. Nav labi apēst savu, bet pēc tam skatīties uz otra bulciņu. Jērcēniem arī ir uzkrāti līdzekļi. Mums to ir 40 tūkstoši, Plāņiem - 30 tūkstoši latu. Savā pagastā šos līdzekļus esam taupījuši vairākus gadus, lai būtu nauda pamatīgākam divu ceļu remontam. Ar to niecīgo summu, kas ienāk ik gadu, neko nopietnu nevar izdarīt. Protams, ceļiem līdzekļu nav pietiekami, bet, saprātīgi rīkojoties, var daudz izdarīt. Katrs piešķirtais lats ir apgrozāms Eiropas struktūrfondos jeb uz katru savu latu mēs varam piesaistīt piecus latus no Eiropas atbalstiem, bet cītīgi jāraksta projekti, tad arī ceļi būs.
V. Graumane:
- Ir taisnība, ka zem diviem ceļiem apakšā ir bruģa segums, tādēļ bedres uz tiem lāpām un lāpīsim. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā esam iesnieguši divus projektus, kur paredzēts abu minēto ceļu remonts. Cerēsim, ka projektos ierakstītajam sagaidīsim atbalstu un šīs brauktuves tiks sakārtotas.
Nebaidās no atbildības
Uz tikšanos bija ieradušies daudz iedzīvotāju, lielākoties gan pensijas vecuma cilvēki. Diemžēl paši vēlētāji atturējās uzdot jautājumus, tādēļ pasākuma vadītāja Ingūna Johansone kandidātiem kā pēdējo uzdeva provocējošu jautājumu - kādēļ katra saraksta kandidāti uzskata, ka jābalso tieši par viņiem?
V. Graumane:
- Kā jau liecina mūsu saraksta nosaukums, esam par darbu un atbildību. Mēs visi esam ar mieru uzņemties atbildību par to, ko darām, un tas ir svarīgi.
J. Pētersons:
- Mūsu saraksta spēks nav nosaukumā, bet cilvēkos. Esmu pārliecināts, ka visi sarakstā iekļautie esam varoši. Veidojot sarakstu, nedomājām, ka no tā ievēlēs vienu vai divus, bet ceram, ka varēsim visi darboties. Tādēļ sarakstā ir dažādu profesiju pārstāvji.
J. Šakals:
- Mūsu saraksta nosaukums ir "Visi novadam". Tas nozīmē, ka novads mums jāveido visiem kopā un visiem pie kaut kā jāstrādā.
I. Andrejeva:
- Mēs esam pierādījuši, ka varam, tādēļ droši ejam uz priekšu.
J. Vaivads:
- Mēs esam politiskās partijas "Saskaņas centrs" pārstāvji. Šī politiskā organizācija zināma visā Latvijā. Uzskatām šīs organizācijas saimniecisko darbību pašvaldībās par pareizu, tādēļ kandidējam zem tās nosaukuma.
A. Auniņš:
- Mēs pārstāvam tās partijas, kas ir pozīcijā, tādēļ domājam ar pilnām tiesībām vērsties pie tām jautājumos par novada attīstību, un, domāju, mums būs izredzes.
- Aina Krēsliņa (kandidē sarakstā "Visi novadam"):
- Dažkārt, kad mēs kaut kam nepiekrītam, mums vaicā, kādēļ mēs kritizējam, bet paši nedarām? Tagad esam nolēmuši ar savām idejām iesaistīties un kaut ko izdarīt.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19