Pašvaldību vēlēšanu vēsture - 2009. gads. Strenču novads. Izglītība.Kultūra.Sports
Atbild Strenču novada deputātu kandidāti (II atbilžu bloks)
Strenču novada deputātu kandidātu sarakstu līderu (pirmo numuru) redzējums par izglītības, kultūras un sporta attīstību Strenču novadā.
Aivars Auniņš:
Mēs savā priekšvēlēšanu programmā ielikām punktu par to, ka apņemamies vai solām saglabāt visas esošās izglītības iestādes, kas ir novada teritorijā. Ļoti labi apzinoties, ka varam solīt, bet zinot, ka naudu mums dod valsts. Visi skatāmies televizoru, visi labi zinām, cik smagi veidojas grozījumi valsts budžetā, ar kādām grūtībām cenšas nolīdzināt šo budžetu līdz nullēm.
Kaut principā esošajā valsts situācijā to vajadzēja darīt bez ierunām, atklāti pasakot, ka mēs esam galīgā tintē, un tad arī visi kopā kaut ko darīsim. Jo šajā brīdī rodas iespaids, ka valdība gaida brīdi, kad mūs ievēlēs visus, kas nu būs ievēlami, un tajā brīdi varbūt tiks pasludināts galīgais verdikts, kāds tad būs tas valsts budžets. Kurā no punktiem tiks pārkāptas sarkanās līnijas, kuras ir nosauktas, un varbūt tas būs izglītībā.
Bet dotajā brīdī, sastādot savas programmas, mēs vadāmies no tā, kas ir, un nevaram prognozēt to, kas būs. Jebkurā gadījumā izglītības iestāžu slēgšana ir pēdējais punkts, kurā mēs savā sarakstā esam sprieduši piekāpties, jo kaut ko no jauna izveidot, kad ir nolikvidēts, ir neskaitāmas reizes grūtāk nekā pieciest šo gadu vai divus, jo galu galā prognoze ir tāda, ka nākošā gada otrajā pusē jau varētu iet lietas uz labo pusi.
Turklāt ārzemju eksperti prognozē, ka mūsu kāpums varētu būt labs. Latvijai vajag saņemties, jo resursi un potenciāls ir. Tāpēc mēs esam par to, lai visiem līdzekļiem, lai kur noņemtu naudiņu, piebremzētu, bet esošas skolas noturētu. Galu galā programmu mēs esam paredzējuši mūsu ievēlēšanai uz četriem gadiem, un nav runa tikai par krīzi, kas varbūt ilgs šogad un vēl nākošgad.
Kultūrā mūsu novadā jau ir pietiekami daudz kolektīvu normālā stāvoklī. Tā ir tā joma, kurā var piesaistīt papildu līdzekļus un nav pilnībā jāsponsorē no pašvaldības budžeta. Grūtā laikā to sapratīs. Ir kolektīvi, kas tāpat spēj izdzīvot paši no savas naudiņas. Nav kolektīvam jābrauc pārgalvīgās, milzīgās ekskursijās uz eksotiskām valstīm. Pārdzīvosim grūtos laikus. Katrā ziņā nevienam kolektīvam svītra pāri netiks vilkta un darbību ir domāts tikai un vienīgi uzlabot.
Esošo kolektīvu saglabāšana ir pamatā, plus kāds novadā joprojām ir jāattīsta. Tie ir mūsu mazākumtautību kolektīvi. Sedā ir brīnišķīgi individuālie izpildītāji, kas pie mums ir braukuši ciemos un uzstājušies. Ir čigānu tautības liels īpatsvars, kur ar minimāliem līdzekļiem ir iespējams to izdarīt.
Pie mums darbojas arī pietiekami daudz reliģiskās organizācijas un labdarības organizācijas, ir iespējas rakstīt projektus. Mēs esam mazs pagasts Jērcēni, un mūsu kultūra balstās uz projektiem. Tikai minimāls līdzfinansējums, kas orientējoši ir 10 % no projekta summas, pārējo mēs piesaistām.
Juris Vaivads:
Mūsu sarakstā diezgan daudz jautājumu bija veltīti tieši izglītībai. Esmu skolotājs, tāpēc par šo tēmu varu runāt. Runājot par esošajām skolām novadā, domāju, ka tās ir jāsaglabā, jo pašreiz prognoze rāda, vismaz izglītības pārvaldes aprēķinātie skaitļi, ka ar lielām grūtībām, bet uz nākošo mācību gadu visas trīs skolas mūsu topošajā novadā var pastāvēt.
Ja notiks kādas izmaiņas pēc pašvaldību vēlēšanām, ko arī var prognozēt, ja tiks noņemts finansējums, tad mēs droši vien nevaram sevi mānīt - tad nāksies arī kaut ko slēgt. Ja finansējums saglabāsies tāds, kāds ir uz šo brīdi, tad ar lielām grūtībām šīs skolas varēs noturēt.
Nākošais jautājums - novadā absolūti nepiedodams būtu, ja Strenču vidusskolai tiktu zaudēts vidusskolas statuss. Pašreiz tiek strādāts pie tā, lai nodrošinātu bērnu skaitu vidusskolas 10. klasēs, kas ir uz kritiskas robežas. Ja tas izdosies, tad tas būs noteikti panākums. Ja neizdosies - ļoti liels mīnuss.
Runājot par Sedas vidusskolu, tā ir mazākumtautību vidusskola. Uzskatu, ka ir jāsaglabā šis vidusskolas statuss, jo vēlreiz atkārtoju, ka uz doto brīdi ar lielām grūtībām iznāk nauda. Ja būs nepieciešamas no pašvaldības klāt nelielas piedevas, tas noteikti būtu jānodrošina. Budžeta sastādīšana būtu jāsāk ar to, ka vispirms noliekam izglītībai un kultūrai, pēc tam varam sākt skatīties par pārējām lietām, kas nav obligāti, kā, piemēram, sadraudzības braucieni un tamlīdzīgi.
Runājot par kultūru, ka jāsaglabā kolektīvi, var piekrist Auniņa kungam, bet domāju, ka kultūrā jārisina jautājums par telpu remontiem. Strenču kultūras namam uz šo brīdi ir apstiprināts finansējums no valsts un Eiropas fondiem, lai sāktos remonts. Tas nav remonts pilnībā, bet vismaz pirmais solis, un jāvelta tam galvenās rūpes.
Irina Andrejeva:
Esmu pārliecināta, ka drīz šeit (kultūras namā - no red.) būs ļoti silti un mēs te dejosim. Tas nav normāli, ka tādā pilsētā kā Strenči manā bērnībā bija tāda pati grīda un līdz šodienai viss ir tas pats. Ļoti žēl, tāpēc mēs ejam un gribam mainīt šo situāciju. Piekrītu katram vārdam par to, ka jāsaglabā viss, bet gribētu pateikt, ko izdarījām mēs.
Apvienojām skolu ar pirmsskolas izglītības iestādi, lai samazinātu saimnieciskos izdevumus un ne tikai. Līdzīgi nākotnē varētu apvienot Plāņu un Strenču skolu. Būs jātērē mazāk līdzekļu, bet fiziski Plāņu skolai jāpaliek tur, kur tā ir. Nekādā gadījumā nedrīkst piekļaut, lai bērni nenāk uz skolu.
Apvienojot skolas, Strenču vidusskolā skolēnu skaits palielināsies, tad palielināsies arī finansējums, bet izdevumi mazināsies, jo būs viena skolas vadība.
Diemžēl mūsu pilsētā ar kultūru ir diezgan pašvaki, jo kultūras namu mēs nekādi nevaram uzcelt un atjaunot, bet esmu optimiste, salīdzinot ar visiem pārējiem, un domāju, ka mēs dzīvosim, jo mums vienkārši nav citas izejas. Mēs te piedzimām, mēs te nomirsim. Mums vajag attīstīties. Tas vienkārši ir mūsu pienākums saglabāt visu esošo, kas šodien mums ir.
Jānis Šakals:
Īsos vārdos visiem ir pateikts viens un tas pats. Man arī bija tāda pati doma. Mums ir izstrādāts tas pats, ko visi kolēģi jau runā. Plāņos ir obligāti jāpaliek sākumskolai, jo, ja tur nebūs sākumskolas, nu pašas skolas, tad iedzīvotāji tur arī nebūs, un paliks vienkārši tukša vieta.
Strenču skolai jāpieliek lielāks spēks tam, lai Strenči dabūtu atpakaļ savu statusu, kā kādreiz, kad Strenču skolnieki beidza skolu un gāja uz vidusskolu mācīties Valmierā, viņus burtiski izķēra, jo bija ļoti spēcīgi skolnieki. Īstenībā jautājums par izglītību ir ļoti grūts, un tas ir ļoti garš. Lai visu pārrunātu šodien, tas nav iespējams, bet mums galvenais ir saglabāt esošās izglītības iestādes.
Par kultūras dzīvi. Ļoti labi ir Strenčos. Nezinu, ar kādiem spēkiem spēj to panākt dejošanas kolektīvu vadītāja, kā var noorganizēt, ka jauniešiem ir divi kolektīvi izveidojušies. Tas ir atbalstāmi, un kultūras dzīvi vajag atbalstīt vienmēr. Daudz kas ir nedaudz jāmaina, ir jāpilnveido pasākumi. Jāizdomā kaut kas vairāk ne tikai uz vienu dienu, bet pasākums ir jāpilnveido garāks, lai var atrādīt visus darbiņus, ko var izdarīt.
Par sporta dzīvi. Mazliet tā ir panīkusi. Jo zinām paši, ka Seda ar sportu kādreiz bija ļoti stipra. Domāju, ka Sedu vajadzētu pacelt izglītības jomā, varētu būt sporta vairāk. Sporta bāze jāveido lielāka tajā vietā, bet neko solīt nevaru, jo paši ziniet, kādi ir laiki, kādas ir finanses. Vairāk vajadzētu bāzēties uz to, kā saglabāt esošās vērtības un nezaudēt tās.
Jānis Petersons:
Rakstot programmu, protams, ka mēs runājām arī par izglītību un skolu saglabāšanu. Godīgi sakot, par izglītību mēs šeit varētu runāt pāris stundu noteikti. Šis process ir ļoti komplekss un nav tik vienkāršs, kā jūs šeit dzirdējāt. Šaubos , vai mēs spēsim noturēties pret to lavīnu, ko mums veļ pāri izglītības ministrija un valsts politika - nauda seko līdzi skolēnam.
Nepiekrītu Jurim, kurš teica, ka Izglītības pārvaldes aprēķini liecina, ka mums naudas pietiks. Varbūt viņi aprēķinus veica pēc citas metodes. Jaunais modelis paredz, ka nauda seko līdzi skolēnam. Šobrīd uz vienu skolēnu skolā ir iedoti 100 lati no valsts, lai mēs viņu varēti izskolot. Plānos no nākamā mācību gada 1. septembra ir piešķirt 70 latus. Par tādu summu ir jāspēj nodrošināt tas pats.
Mācību procesu līdz ar nagiem mēs nodrošināsim. Pazaudēsim interešu izglītību, bibliotēku, sociālos pedagogus, psihologus, logopēdus, arī administrācija tiks samazināta. Līdz ar to tik cerīgi neskatītos, ka mēs spēsim būt donori, lai uzturētu pārējās skolas. Ja novads spēs atrast līdzekļus, lai uzturētu visas skolas, tas būs lieliski, un mēs arī domāsim šajā virzienā, bet, manuprāt, ir jāsāk lēnām un pakāpeniski domāt, ko darīt.
Protams ir variants, ko Sedas priekšsēdētāja ieteica. Manuprāt, ieguvēji mēs būtu bijuši, ja to būtu sākuši gadu iepriekš darīt. Tas nozīmētu, ka cilvēkiem būtu skaidra nākotne, viņi nedzīvotu stresā. Tiem, kuriem draudētu atlaišana no darba, kamēr pie citiem tas nav noticis, sameklētu darbu. Būtu iespēja padomāt par ēkām, kas notiks ar tām pēc reorganizācijas.
Šis jautājums jārisina pakāpeniski un vispirms jārisina profesionāļiem. Jāsanāk visām izglītības iestādēm un jādomā plāns, kā mēs varam iziet no situācijas, jo nauda no valsts pietrūks, lai visas skolas vienādi saglabātu un uzturētu. Protams, ja nenotiks brīnums.
Par skolu tīkla samazināšanu runā sen, jo tas radīts uz 1993./94. gada skolēnu skaita bāzes. Šodien mums ir tik bērnu, cik ir. Mūsu prognozes rāda, ka bērnu skaits kritīsies vēl vairāk. Jānāk pa sfērām kopā un jādomā, ko darīt. Iedzīvotājiem galu galā ir jāapspriežas un jādomā, kas ir labāk, braukt kaut kur vai veidot filiāli.
Par sportu, kultūru. Nenoliedzami tas komplekss jautājums, un mēs esam apdraudēti arī šajā jomā. Neskatoties uz to, mums par katru cenu ir jācīnās. Vienīgais, kas mums ir perfektā līmeni, tā ir kultūra. Finanses jāatrod un jācīnās, lai saglabātu. Ja finansējums sāks trūkt, jādomā par līdzfinansējumu no nodarbināto puses, kuri nodarbojas pulciņos. Tas jau droši vien notiek. Jādomā par mūzikas skolu, esmu pārliecināts, ka tuvāko 5 līdz 10 gadu laikā radīsies jautājums par šīs jomas restrukturizāciju. Jāparedz, jādomā.
Velga Graumane:
Pievienojos iepriekšējiem runātājiem. Ja runājam par izglītību, tad mūsu komanda arī uzskata, ka nedrīkstētu būt citu domu, ka jāsaglabā esošās skolas un jādara viss iespējamais, lai tas tā notiktu. Tik gari vairs nerunāšu, vienīgi gribu teikt, ka biju Izglītības ministrijā, kur parakstīju līgumu.
Mums sākas ES projekts par četru klašu - ķīmijas, fizikas un vēl divu gan remontiem, gan mēbelēm, gan aprīkojumu un interaktīvajām tāfelēm. Tas viss Strenču skolā būs, un tas nozīmē, ka jābūt arī skolēniem vidusskolā, kas apkalpo visu novadu. Sedā un Plāņos skolām ir jābūt.
Par kultūru. Šajās telpās grīdas parkets mums jau ir sen iegādāts, bet jāsāk ar jumtu. Šogad būs šajās telpās jumta nomaiņa, logu nomaiņa un daudzas lietas, kas mūs varētu visus priecēt.
Sedā ir tāda pati problēma. Mums vismaz ir jumts virs galvas, kaut mēs to mainīsim. Sedā diemžēl nav telpu, bet kaut arī nav telpu, mēs programmā esam iekļāvuši, ka par spīti visām grūtībām un naudas problēmām Sedā vajadzētu kultūras darbinieku. Lai vai kādās telpās, bet lai kultūras dzīve tomēr notiktu. Tā ir ļoti nopietna lieta.
Par kultūru kopumā, jebkurā pagastā un arī mūsu pilsētā pašvaldības ļoti daudz līdzekļus iegulda kultūrā. Kori jau tikai tāpēc ir labi, ka vadītāji tiek algoti. Tas nenāk tikai par skaistām acīm. Tas viss prasa ieguldījumus. Ļoti ceru, ka novadā arī šie pulciņi, kas jebkurā vietā ir, saglabāsies. Jāsaglabājas un jāturpina darboties.
Arī tās visas iestrādes - sporta svētki vai kultūras pasākumi, kas bijuši pagastos un pilsētās, ir jāsaglabā, jo iznīdēt varam jebko. Ja no kaut kā atteiksimies, tad atpakaļ vairs nevarēsim dabūt, tas ir pierādījies.
Jāskatās novada griezumā. Mums bija Valkas rajona sporta svētki, būs novada sporta svētki. Es tiešām uz šo lietu skatos ļoti optimistiski. Naudas, protams, būs tik, cik tās būs, un naudas jau šobrīd trūkst.
Vēl domāju, ka mums novadā bez mūzikas skolas vajadzētu arī mākslas skolu uz tās pašas bāzes. Jūtams, ka tas bērniem pietrūkst. Domāsim un skatīsimies cerīgi.
Strenču novada deputātu kandidātu sarakstu līderu (pirmo numuru) redzējums par izglītības, kultūras un sporta attīstību Strenču novadā.
Aivars Auniņš:
Mēs savā priekšvēlēšanu programmā ielikām punktu par to, ka apņemamies vai solām saglabāt visas esošās izglītības iestādes, kas ir novada teritorijā. Ļoti labi apzinoties, ka varam solīt, bet zinot, ka naudu mums dod valsts. Visi skatāmies televizoru, visi labi zinām, cik smagi veidojas grozījumi valsts budžetā, ar kādām grūtībām cenšas nolīdzināt šo budžetu līdz nullēm.
Kaut principā esošajā valsts situācijā to vajadzēja darīt bez ierunām, atklāti pasakot, ka mēs esam galīgā tintē, un tad arī visi kopā kaut ko darīsim. Jo šajā brīdī rodas iespaids, ka valdība gaida brīdi, kad mūs ievēlēs visus, kas nu būs ievēlami, un tajā brīdi varbūt tiks pasludināts galīgais verdikts, kāds tad būs tas valsts budžets. Kurā no punktiem tiks pārkāptas sarkanās līnijas, kuras ir nosauktas, un varbūt tas būs izglītībā.
Bet dotajā brīdī, sastādot savas programmas, mēs vadāmies no tā, kas ir, un nevaram prognozēt to, kas būs. Jebkurā gadījumā izglītības iestāžu slēgšana ir pēdējais punkts, kurā mēs savā sarakstā esam sprieduši piekāpties, jo kaut ko no jauna izveidot, kad ir nolikvidēts, ir neskaitāmas reizes grūtāk nekā pieciest šo gadu vai divus, jo galu galā prognoze ir tāda, ka nākošā gada otrajā pusē jau varētu iet lietas uz labo pusi.
Turklāt ārzemju eksperti prognozē, ka mūsu kāpums varētu būt labs. Latvijai vajag saņemties, jo resursi un potenciāls ir. Tāpēc mēs esam par to, lai visiem līdzekļiem, lai kur noņemtu naudiņu, piebremzētu, bet esošas skolas noturētu. Galu galā programmu mēs esam paredzējuši mūsu ievēlēšanai uz četriem gadiem, un nav runa tikai par krīzi, kas varbūt ilgs šogad un vēl nākošgad.
Kultūrā mūsu novadā jau ir pietiekami daudz kolektīvu normālā stāvoklī. Tā ir tā joma, kurā var piesaistīt papildu līdzekļus un nav pilnībā jāsponsorē no pašvaldības budžeta. Grūtā laikā to sapratīs. Ir kolektīvi, kas tāpat spēj izdzīvot paši no savas naudiņas. Nav kolektīvam jābrauc pārgalvīgās, milzīgās ekskursijās uz eksotiskām valstīm. Pārdzīvosim grūtos laikus. Katrā ziņā nevienam kolektīvam svītra pāri netiks vilkta un darbību ir domāts tikai un vienīgi uzlabot.
Esošo kolektīvu saglabāšana ir pamatā, plus kāds novadā joprojām ir jāattīsta. Tie ir mūsu mazākumtautību kolektīvi. Sedā ir brīnišķīgi individuālie izpildītāji, kas pie mums ir braukuši ciemos un uzstājušies. Ir čigānu tautības liels īpatsvars, kur ar minimāliem līdzekļiem ir iespējams to izdarīt.
Pie mums darbojas arī pietiekami daudz reliģiskās organizācijas un labdarības organizācijas, ir iespējas rakstīt projektus. Mēs esam mazs pagasts Jērcēni, un mūsu kultūra balstās uz projektiem. Tikai minimāls līdzfinansējums, kas orientējoši ir 10 % no projekta summas, pārējo mēs piesaistām.
Juris Vaivads:
Mūsu sarakstā diezgan daudz jautājumu bija veltīti tieši izglītībai. Esmu skolotājs, tāpēc par šo tēmu varu runāt. Runājot par esošajām skolām novadā, domāju, ka tās ir jāsaglabā, jo pašreiz prognoze rāda, vismaz izglītības pārvaldes aprēķinātie skaitļi, ka ar lielām grūtībām, bet uz nākošo mācību gadu visas trīs skolas mūsu topošajā novadā var pastāvēt.
Ja notiks kādas izmaiņas pēc pašvaldību vēlēšanām, ko arī var prognozēt, ja tiks noņemts finansējums, tad mēs droši vien nevaram sevi mānīt - tad nāksies arī kaut ko slēgt. Ja finansējums saglabāsies tāds, kāds ir uz šo brīdi, tad ar lielām grūtībām šīs skolas varēs noturēt.
Nākošais jautājums - novadā absolūti nepiedodams būtu, ja Strenču vidusskolai tiktu zaudēts vidusskolas statuss. Pašreiz tiek strādāts pie tā, lai nodrošinātu bērnu skaitu vidusskolas 10. klasēs, kas ir uz kritiskas robežas. Ja tas izdosies, tad tas būs noteikti panākums. Ja neizdosies - ļoti liels mīnuss.
Runājot par Sedas vidusskolu, tā ir mazākumtautību vidusskola. Uzskatu, ka ir jāsaglabā šis vidusskolas statuss, jo vēlreiz atkārtoju, ka uz doto brīdi ar lielām grūtībām iznāk nauda. Ja būs nepieciešamas no pašvaldības klāt nelielas piedevas, tas noteikti būtu jānodrošina. Budžeta sastādīšana būtu jāsāk ar to, ka vispirms noliekam izglītībai un kultūrai, pēc tam varam sākt skatīties par pārējām lietām, kas nav obligāti, kā, piemēram, sadraudzības braucieni un tamlīdzīgi.
Runājot par kultūru, ka jāsaglabā kolektīvi, var piekrist Auniņa kungam, bet domāju, ka kultūrā jārisina jautājums par telpu remontiem. Strenču kultūras namam uz šo brīdi ir apstiprināts finansējums no valsts un Eiropas fondiem, lai sāktos remonts. Tas nav remonts pilnībā, bet vismaz pirmais solis, un jāvelta tam galvenās rūpes.
Irina Andrejeva:
Esmu pārliecināta, ka drīz šeit (kultūras namā - no red.) būs ļoti silti un mēs te dejosim. Tas nav normāli, ka tādā pilsētā kā Strenči manā bērnībā bija tāda pati grīda un līdz šodienai viss ir tas pats. Ļoti žēl, tāpēc mēs ejam un gribam mainīt šo situāciju. Piekrītu katram vārdam par to, ka jāsaglabā viss, bet gribētu pateikt, ko izdarījām mēs.
Apvienojām skolu ar pirmsskolas izglītības iestādi, lai samazinātu saimnieciskos izdevumus un ne tikai. Līdzīgi nākotnē varētu apvienot Plāņu un Strenču skolu. Būs jātērē mazāk līdzekļu, bet fiziski Plāņu skolai jāpaliek tur, kur tā ir. Nekādā gadījumā nedrīkst piekļaut, lai bērni nenāk uz skolu.
Apvienojot skolas, Strenču vidusskolā skolēnu skaits palielināsies, tad palielināsies arī finansējums, bet izdevumi mazināsies, jo būs viena skolas vadība.
Diemžēl mūsu pilsētā ar kultūru ir diezgan pašvaki, jo kultūras namu mēs nekādi nevaram uzcelt un atjaunot, bet esmu optimiste, salīdzinot ar visiem pārējiem, un domāju, ka mēs dzīvosim, jo mums vienkārši nav citas izejas. Mēs te piedzimām, mēs te nomirsim. Mums vajag attīstīties. Tas vienkārši ir mūsu pienākums saglabāt visu esošo, kas šodien mums ir.
Jānis Šakals:
Īsos vārdos visiem ir pateikts viens un tas pats. Man arī bija tāda pati doma. Mums ir izstrādāts tas pats, ko visi kolēģi jau runā. Plāņos ir obligāti jāpaliek sākumskolai, jo, ja tur nebūs sākumskolas, nu pašas skolas, tad iedzīvotāji tur arī nebūs, un paliks vienkārši tukša vieta.
Strenču skolai jāpieliek lielāks spēks tam, lai Strenči dabūtu atpakaļ savu statusu, kā kādreiz, kad Strenču skolnieki beidza skolu un gāja uz vidusskolu mācīties Valmierā, viņus burtiski izķēra, jo bija ļoti spēcīgi skolnieki. Īstenībā jautājums par izglītību ir ļoti grūts, un tas ir ļoti garš. Lai visu pārrunātu šodien, tas nav iespējams, bet mums galvenais ir saglabāt esošās izglītības iestādes.
Par kultūras dzīvi. Ļoti labi ir Strenčos. Nezinu, ar kādiem spēkiem spēj to panākt dejošanas kolektīvu vadītāja, kā var noorganizēt, ka jauniešiem ir divi kolektīvi izveidojušies. Tas ir atbalstāmi, un kultūras dzīvi vajag atbalstīt vienmēr. Daudz kas ir nedaudz jāmaina, ir jāpilnveido pasākumi. Jāizdomā kaut kas vairāk ne tikai uz vienu dienu, bet pasākums ir jāpilnveido garāks, lai var atrādīt visus darbiņus, ko var izdarīt.
Par sporta dzīvi. Mazliet tā ir panīkusi. Jo zinām paši, ka Seda ar sportu kādreiz bija ļoti stipra. Domāju, ka Sedu vajadzētu pacelt izglītības jomā, varētu būt sporta vairāk. Sporta bāze jāveido lielāka tajā vietā, bet neko solīt nevaru, jo paši ziniet, kādi ir laiki, kādas ir finanses. Vairāk vajadzētu bāzēties uz to, kā saglabāt esošās vērtības un nezaudēt tās.
Jānis Petersons:
Rakstot programmu, protams, ka mēs runājām arī par izglītību un skolu saglabāšanu. Godīgi sakot, par izglītību mēs šeit varētu runāt pāris stundu noteikti. Šis process ir ļoti komplekss un nav tik vienkāršs, kā jūs šeit dzirdējāt. Šaubos , vai mēs spēsim noturēties pret to lavīnu, ko mums veļ pāri izglītības ministrija un valsts politika - nauda seko līdzi skolēnam.
Nepiekrītu Jurim, kurš teica, ka Izglītības pārvaldes aprēķini liecina, ka mums naudas pietiks. Varbūt viņi aprēķinus veica pēc citas metodes. Jaunais modelis paredz, ka nauda seko līdzi skolēnam. Šobrīd uz vienu skolēnu skolā ir iedoti 100 lati no valsts, lai mēs viņu varēti izskolot. Plānos no nākamā mācību gada 1. septembra ir piešķirt 70 latus. Par tādu summu ir jāspēj nodrošināt tas pats.
Mācību procesu līdz ar nagiem mēs nodrošināsim. Pazaudēsim interešu izglītību, bibliotēku, sociālos pedagogus, psihologus, logopēdus, arī administrācija tiks samazināta. Līdz ar to tik cerīgi neskatītos, ka mēs spēsim būt donori, lai uzturētu pārējās skolas. Ja novads spēs atrast līdzekļus, lai uzturētu visas skolas, tas būs lieliski, un mēs arī domāsim šajā virzienā, bet, manuprāt, ir jāsāk lēnām un pakāpeniski domāt, ko darīt.
Protams ir variants, ko Sedas priekšsēdētāja ieteica. Manuprāt, ieguvēji mēs būtu bijuši, ja to būtu sākuši gadu iepriekš darīt. Tas nozīmētu, ka cilvēkiem būtu skaidra nākotne, viņi nedzīvotu stresā. Tiem, kuriem draudētu atlaišana no darba, kamēr pie citiem tas nav noticis, sameklētu darbu. Būtu iespēja padomāt par ēkām, kas notiks ar tām pēc reorganizācijas.
Šis jautājums jārisina pakāpeniski un vispirms jārisina profesionāļiem. Jāsanāk visām izglītības iestādēm un jādomā plāns, kā mēs varam iziet no situācijas, jo nauda no valsts pietrūks, lai visas skolas vienādi saglabātu un uzturētu. Protams, ja nenotiks brīnums.
Par skolu tīkla samazināšanu runā sen, jo tas radīts uz 1993./94. gada skolēnu skaita bāzes. Šodien mums ir tik bērnu, cik ir. Mūsu prognozes rāda, ka bērnu skaits kritīsies vēl vairāk. Jānāk pa sfērām kopā un jādomā, ko darīt. Iedzīvotājiem galu galā ir jāapspriežas un jādomā, kas ir labāk, braukt kaut kur vai veidot filiāli.
Par sportu, kultūru. Nenoliedzami tas komplekss jautājums, un mēs esam apdraudēti arī šajā jomā. Neskatoties uz to, mums par katru cenu ir jācīnās. Vienīgais, kas mums ir perfektā līmeni, tā ir kultūra. Finanses jāatrod un jācīnās, lai saglabātu. Ja finansējums sāks trūkt, jādomā par līdzfinansējumu no nodarbināto puses, kuri nodarbojas pulciņos. Tas jau droši vien notiek. Jādomā par mūzikas skolu, esmu pārliecināts, ka tuvāko 5 līdz 10 gadu laikā radīsies jautājums par šīs jomas restrukturizāciju. Jāparedz, jādomā.
Velga Graumane:
Pievienojos iepriekšējiem runātājiem. Ja runājam par izglītību, tad mūsu komanda arī uzskata, ka nedrīkstētu būt citu domu, ka jāsaglabā esošās skolas un jādara viss iespējamais, lai tas tā notiktu. Tik gari vairs nerunāšu, vienīgi gribu teikt, ka biju Izglītības ministrijā, kur parakstīju līgumu.
Mums sākas ES projekts par četru klašu - ķīmijas, fizikas un vēl divu gan remontiem, gan mēbelēm, gan aprīkojumu un interaktīvajām tāfelēm. Tas viss Strenču skolā būs, un tas nozīmē, ka jābūt arī skolēniem vidusskolā, kas apkalpo visu novadu. Sedā un Plāņos skolām ir jābūt.
Par kultūru. Šajās telpās grīdas parkets mums jau ir sen iegādāts, bet jāsāk ar jumtu. Šogad būs šajās telpās jumta nomaiņa, logu nomaiņa un daudzas lietas, kas mūs varētu visus priecēt.
Sedā ir tāda pati problēma. Mums vismaz ir jumts virs galvas, kaut mēs to mainīsim. Sedā diemžēl nav telpu, bet kaut arī nav telpu, mēs programmā esam iekļāvuši, ka par spīti visām grūtībām un naudas problēmām Sedā vajadzētu kultūras darbinieku. Lai vai kādās telpās, bet lai kultūras dzīve tomēr notiktu. Tā ir ļoti nopietna lieta.
Par kultūru kopumā, jebkurā pagastā un arī mūsu pilsētā pašvaldības ļoti daudz līdzekļus iegulda kultūrā. Kori jau tikai tāpēc ir labi, ka vadītāji tiek algoti. Tas nenāk tikai par skaistām acīm. Tas viss prasa ieguldījumus. Ļoti ceru, ka novadā arī šie pulciņi, kas jebkurā vietā ir, saglabāsies. Jāsaglabājas un jāturpina darboties.
Arī tās visas iestrādes - sporta svētki vai kultūras pasākumi, kas bijuši pagastos un pilsētās, ir jāsaglabā, jo iznīdēt varam jebko. Ja no kaut kā atteiksimies, tad atpakaļ vairs nevarēsim dabūt, tas ir pierādījies.
Jāskatās novada griezumā. Mums bija Valkas rajona sporta svētki, būs novada sporta svētki. Es tiešām uz šo lietu skatos ļoti optimistiski. Naudas, protams, būs tik, cik tās būs, un naudas jau šobrīd trūkst.
Vēl domāju, ka mums novadā bez mūzikas skolas vajadzētu arī mākslas skolu uz tās pašas bāzes. Jūtams, ka tas bērniem pietrūkst. Domāsim un skatīsimies cerīgi.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19